Šorīt gāju pa ielu un pa ceļam redzēju daudz sieviešu. Nu, vīriešus arī mazliet redzēju. Bija arī dažas izskatīgas skolnieces, bet tas šoreiz nav svarīgi. Viņi visi kaut kur gāja. Pārvietojās. Lielākoties droši vien uz darbu. Nekā dīvaina vai neparasta jau tur nav. Cilvēki aizvada apbrīnojami daudz laika transportējot sevi uz citurieni. Bet savā ziņā tas ir fenomens – redzēt tik daudz cilvēku, kuri neatrodas “šeit un tagad”. Domās viņi visi jau ir citur un apkārtējo vidi piefiksē apmēram tāpat kā skatoties televizoru. Vismaz no rīta nav daudz cilvēku, kuri atrodas “te un tagad”..?
Dziļa doma, būtu interesanti uzzīmēt vienu karti, kur cilvēki redzami fiziskajās vietās šeit un tagad un otru, kur viņi tajā pašā brīdī atrodas domās. Lielā mērā otrajā kartē ielas būtu tukšas.
dooooooh! you should eat some shrooms, draudzinj, doma veca, laba, bet, luuk, izjust to pa iistam[taapat kaa redzeet] – aptaisiiesies 😀 (nenjem pie sirds)
Nu paiet laiks kamēr visas muskuļu grupas pamostas no rīita;)
Manuprāt, šajā vecumā, kad dzīve rit tik strauji, ir ļoti grūti būt šeit un tagad.
Man ir tādas pašas domas…