Pēc Dzintara uzaicinājuma reģistrējos twitterā. Paskatījos, papētīju, bet īstu jēgu tam tā arī nesaskatīju. Pie tam vēl darbā twitter ir nogriezts. Tos cilvēkus, kuru čivināšana mani interesē, pievienoju RSS listei, kuru atjaunoju tieši tad, kad pats to vēlos. Es pats nemaz īsti nezinu, ko savā twitter kontā rakstīt. Pārsvarā visu svarīgāko rakstu Caurumā, kuru mani dārgie draugi var pievienot savos RSS lasītājos. Ieraksta limits 140 simbolu īsumā man liekas daudz, daudz par maz. Varbūt vienīgi par kādiem pasākumiem, uz kuriem grasos doties, varu iemest info arī twitter kontā. Čivināt, lai dublētu RSS, īsti nevēlos. Ja nu kādu tautieti Cauruma ieraksti interesē, viņš tos tāpat atradīs. Starp citu, ievēroju arī, ka, lai saīsinātu twitter rakstāmo web adrešu garumu, tiek lietoti adrešu saīsinātāji. Sauciet to par paranoju, bet man ļoti nepatīk klikšķināt uz adresēm, ja nezinu, kur tās mani aizvedīs. Tad jau es tikpat labi varu izveidot vīrusu, paslēpt to zem šādas saites, iemest savā twitterī un aidā – daļa manu lasītāju datoru tiek inficēti. Pēcāk viņi nemāk tikt no tā vaļā, zvana man, es atnāku ciemos un par nelielu samaksu viņiem palīdzu no tā atbrīvoties… Pietiks, aizfantazējos.
Starp citu, lūk, kur cenši jau ko līdzīgu centušies izpildīt.
viltiigi 😀