Sarkandaugavai pa pēdām

Mūsdienās ar Sarkandaugavu saprot Daugavas atzaru, kurš tek apkārt Kundziņsalai. Bet 20. gadsimta sākumā un agrāk par Sarkandaugavu saukuši Daugavas vecupi, kura tecējusi paralēli Tvaika un Duntes ielām. Tā bijusi tik plata, ka tajā varējuši iebraukt nelieli kuģīši.

Pirms dambju izbūves Daugava bijusi plaša, sekla upe, kura pavasara palos appludinājusi lielu teritoriju. Pēc dambju izbūves Daugava kļuvusi šaurāka un straujāka. Savukārt Sarkandaugava turpinājusi tecēt, vācot ūdeņus no pilsētas ganību plašās teritorijas. Līdz ar ganību platības samazināšanos Sarkandaugavā palika aizvien mazāk ūdens. Okupācijas gados virs tās kādreizējās gultnes posmā līdz Bukultu ielai celtas dažādas ēkas.

Jo vecākā kartē skatās, jo garāka ir Sarkandaugava. 1885. gadā upes sākums iezīmēts netālu no tagadējās Pētersalas / Pulkveža Brieža ielas krustojuma.

1941. gada kartē pazuduši tikai pirmie ~600 metri, virs kuriem atradusies Rīgas preču stacija. Okupācijas gados pazuda vēl ~2 kilometri upes.

Kas no kādreizējās Sarkandaugavas saglabājies līdz šodienai?

Zināms, ka pie Ganību dambja abās pusēs Sarkandaugava joprojām ir salīdzinoši plata. Ūdenim vai vismaz kādām pēdām no tā vajadzētu būt arī no Ganību dambja līdz Bukultu ielai. Bet vai citur tiešām nekā vairs nav?

Kartes fragmentu atradu kartes.lnb.lv. Tur tā savietota ar visai ģeneralizētu un novecojušu mūsdienu karti. Centos sameklēt atbilstošus punktus google maps un saglabāju to koordinātas GPS. Jāņem arī vērā, ka 1885. gadā diez vai bija iespējams izveidot tik precīzas kartes kā mūsdienās. Tāpēc jārēķinās ar iespējamām novirzēm.

Sarkandaugava sākusies netālu no Viesturdārza. Tajā esošie dīķi arī ir daļa no vecās Daugavas. Varbūt pavisam senos laikos tie bijuši savienoti arī ar Sarkandaugavu, bet neatradu attiecīgus pierādījumus kartēs.

Pie Pētersalas / Pulkveža Brieža ielas krustojuma agrāk atradusies zāģētava. Tur arī bijis sākums Sarkandaugavai. Tālāk tā tecējusi cauri ganību pļavām virzienā uz austrumiem.

Ja palūkojas bing maps, tad var redzēt, ka pļavu teritorijās vēl nesen atradušās noliktavas. Tagad tās ir nojauktas, pa teritoriju (vēl) brīvi var staigāt un tajā atkal aug zāle. Vietām ir arī lielas peļķes, bet marta sākumā tas nav nekas neparasts.

Šobrīd te ir tikai lielas peļķes, akmeņu kaudzes un vecas dzelzceļa sliedes uz paaugstinājuma.

Tālāk upe pagriezusies uz ziemeļaustrumiem. Šodien tur atrodas iežogotas noliktavas. Jāmeklē apkārtceļš.

Aiz noliktavām upe šķērsojusi agrāko Sporta ielu jeb tagadējo Lapeņu ielu.

Te arī pirmais pārsteigums. Atrodu mazu dīķīti (aptuveni 3 x 3 metri) ar noteku virzienā uz ziemeļaustrumiem. Tieši tur agrāk tecējusi Sarkandaugava. Vai šis dīķītis ar noteku būtu saglabājies vēl no senajiem Daugavas laikiem? Iespējams, ka tā arī ir. Ja upe būtu pilnībā aizbērta, tad te vajadzētu būt sausai vietai.

Tālāk ir apjomīga industriāla teritorija. Neliekas, ka tajā būtu kas interesants un nemēģinu lauzties iekšā.

Nākamais orientieris – Jāņa Dikmaņa un Skanstes ielu krustojums pie DnB ēkas. Pie tā var redzēt pacēlumu ar komunikāciju lūkām. Tas liekas mazliet neparasti, jo tuvākā ēka ir vismaz 150 metrus nostāk. Varbūt apakšā ir caurule Sarkandaugavas ūdens novadīšanai?

Upe tecējusi apmēram gar krustojuma labo malu uz Exigen ēkas labo stūri. Pagaidām te ir vārnu iemīļots tukšs laukums, neliela pļaviņa mazliet zem ielas līmeņa. Tajā dažas peļķes. Šajā apkārtnē ilgstoši atradušies mazdārziņi. 2002. gadā pieņemts lēmums par to likvidēšanu un jau 2006. gadā blakus uzcelta arēna “Rīga” un Olimpiskais sporta centrs.

Aiz Exigen ēkas atrodas pavisam nesen apbūvēta teritorija. Tur atrodas četras daudzstāvu ēkas, tā saucamā Panorama Plaza. Upe tecējusi līdz tālākajai daudzstāvu ēkai. Tur tā pagriezusies uz dienvidaustrumiem un bijusi  sevišķi plata. Ir kartes, kurās no upes sākuma daļas iezīmēts tikai šis fragments.

Šodien tur atrodas okupācijas gados celtas garāžas. Fiziski tās atrodas kādu metru – pusotru zemāk par Grostonas ielas līmeni. Kā var spriest no aerofotogrāfijas, nekā zīmīga tur nav. Te man kā kājāmgājējam ceļš izbeidzas un jādodas atpakaļ, lai apietu garāžu teritoriju.

Paralēli garāžām virzienā uz dienvidaustrumiem atrodas grāvis, kurš nav bijis Sarkandaugavas sastāvdaļa. Ūdens līmenis tajā šķiet atrodamies virs garāžu teritorijas pamatnes. Nez, garāžu teritorijai nav problēmu ar gruntsūdeņiem?

Tālāk upe šķērsojusi Vesetas ielu un iegriezusies tai paralēli. Patlaban tur ir teritorija ar dzīvojamajām ēkām. Salīdzinot ar ielas līmeni, ēkas atrodas būtiski zemāk.

Pēc Zirņu ielas šķērsošanas starp daudzstāvu dzīvojamajām mājām atrodas liels, tukšs laukums. Pa to reiz tecējusi Sarkandaugava. Ja ieskatās, ēkas abās laukuma pusēs atrodas augstāk par to.

Virs tālākās upes gultnes uzcelta bijušās Rīgas Būvniecības vidusskolas ēka. Seko Skanstes iela, kuras līmenis atrodas manāmi augstāk par tuvējo apkārtni.

Pēc Skanstes ielas šķērsošanas upes gultne jāmeklē teritorijās aiz žoga. Tur okupācijas gados krustām šķērsām saceltas dažādas noliktavas un līdzīgas zemas ēkas. Kā tām piekļūt, man nav skaidrs, bet vajadzētu, jo upe tajā tecējusi apmēram 500 metrus.

Dodos pa labi uz Duntes ielu un skatos, kā var tikt teritorijās pa kreisi no tās. Fiziski Duntes iela atrodas augstāk par tām. Aiz Duntes biroju kompleksa ievēroju nomīcītu drāšu žogu uz teritoriju, kurā man vajag tikt. Riskēju doties iekšā. Tur ir tikai noliktavas un tām līdzīgas ēkas. Sarkandaugavas gultne atrodas zem asfalta un ēkām. Reljefa izmaiņas ir nelielas un tuvāk Duntes ielai nekā sagaidāms no GPS koordinātām.

Skatoties, cik labā kārtībā atrodas žogs citur un ka teritorija ir samērā sakopta, palika mazliet neomulīgi. Skaidrs, ka šī nav pamesta industriāla teritorija. Pa kreisi no tās atradās vecā dārziņu teritorija, tagad aizauguši brikšņi. Žogs uz turieni bija nevainojamā kārtībā. Visprātīgākais būtu bijis doties atpakaļ pāri nomīcītajam žogam, bet tā vietā centos atrast, vai nevaru kādu līkumu nogriezt. Devos virzienā uz Duntes ielu un ātri vien sastapos ar apsargu. Saņēmu jautājumu – kā gan es te esmu iekšā ticis? Sāku skaidrot par nomīcīto žogu (OK, tik ļoti nomīcīts jau nemaz nebija), veco Daugavas gultni (varen ticami izklausās, vai ne?), savukārt viņš man, ka te ir privāta teritorija, ka būtu taču varējis iet pie viņa uzreiz (no Duntes ielas sākuma es neredzēju, ka uz priekšu būtu meklējams apsargs) un ka vismaz nākošajā reizē vajadzētu mēģināt vispirms sarunāt (vai kāds gribētu tāpat vien ielaist sevis apsargājamā teritorijā pilnīgi nepazīstamu cilvēku?). Turklāt kā viņš varot zināt, ka neesmu ko paņēmis un kas man vispār ir somā. Nestrīdējos. Piekritu, ka tā darīt nevajadzēja. Bez uzaicinājuma parādīju somu. Pieminēju, ka varu parādīt Daugavas koordinātas šajā teritorijā GPS, bet apsargs vēlmi tās apskatīt neizteica. Vai nu saulainā setdiena, vai mans apbrīnojamais naivums soļot laukā no apsargājamas teritorijas tieši pa galvenajiem vārtiem līdzēja un pēc dažu minūšu sarunas varēju doties tālāk.

Laktas ielā mani gaidīja priecīgs pārsteigums. Zem dzelzceļa bija manāma nu jau gandrīz aizbērta upes caurtece. Blakus tai bija divi betona paaugstinājumi (grodi?), kuros varēja saklausīt ūdens tecēšanu. Mazliet smakoja pēc kanalizācijas. Tātad šeit atrodas pazemes notece.

Otrā sliežu pusē caurteces galu ieraudzīt nemaz nebija tik viegli. Blakus sliedēm atrodas autoserviss, viss piemētāts ar riepām un citu drazu. Katrā ziņā virszemē nekādas upes paliekas manāmas nebija.

Aiz autoservisa un Bukultu ielas sākās koku pudurītis un tur vajadzēja būt arī Sarkandaugavai.

Nekādus cauruļu galus, ja tur tādi bija, redzēt nevarēju.

Upīte no pusmetra platas urgas ātri vien kļuva par desmitmetrīgu upi. Mazliet priecājos, ka varu mierīgi bradāt pa brikšņiem un ka nav jālaužas privātīpašumos.

Tad upe atkal pārtapa par pusmetrīgu urgu un izbeidzās pavisam. Izskatījās, ka tālāk ūdens tiek novadīts pa caurulēm.

Pa kreisi atradās brikšņi ar būvgružiem. Bet tur, kur vajadzēja tecēt Sarkandaugavai, bija asfaltēts ceļš. Devos pa to uz priekšu.

Pirms Sky veikala ēkas uz brīdi no caurules parādās ūdens, kurš tālāk ieplūst caurtekā.

Šajā vietā var uzskatāmi novērtēt Sarkandaugavas kādreizējo platumu. Viens tās krasts ir pie šīs urgas, bet otrs – pie tuvākā luksofora. Tālāk aiz Duntes ielas uzskatāmi redzams krietns paaugstinājums. Jādomā, Daugava reiz plūdusi pat līdz tam.

Blakus Sky Sarkandaugava plūst virs zemes 1-1.5 metru platumā.

Iztraucēju meža pīļu bariņu.

Sky apsargs interesējās, kāpēc es tur eju. Viņš piebilda, ka tur tālāk nekur nevarot aiziet, upe izbeidzoties. Teicu – labi, aiziešu tik tālu, cik varēšu, nofotografēšu un nākšu atpakaļ. Izrādījās, ka iet atpakaļ nav nekādas vajadzības.

Aiz Sky urga palika kādu pusmetru šaura, tad atkal divmetrīga, līdz pagriezās pret Duntes ielu un beidzās aizrestotā caurulē. Kartē upīte iezīmēta daudz platāka nekā ir dzīvē.

Te kādreiz Sarkandaugava savienojusies ar Ūdru grāvi. Pēdējās atliekas no Ūdru grāvja jāmeklē teritorijā starp Ganību dambi un Duntes ielu.

Manis izmantotajā maps.me kartē bija iezīmēts upītes turpinājums, bet reālajā dzīvē tāda nebija. Nācās šķērsot Dambja ielu un apiet apkārt benzīntankam.

Upe pamazām atsākas piedrazotā miskastē un ātri pieņemas platumā.

Pēc pārdesmit metriem vērojami krastā iedzīti betona pāļi. Kam tie bijuši paredzēti?

Nokļūstu pie vēl viena žoga. Virs tā atrodas novērošanas kamera. Ko darīt? Dodos vien aiz žoga uz priekšu. Tālāk izrādās, ka teritorija nav pilnībā iežogota un pareizi vien esmu rīkojies.

Nonācu pie iestaigātas takas un laipas. Devos pāri. Pa kreisi no Sarkandaugavas ir industriāla teritorija. Vienā no logiem redzēju strādājošu vīrieti, mazliet tālāk arī automašīnu, tātad teritorija nav pamesta.

Pirms Ganību dambja Sarkandaugava kļūst pavisam plata. Tilts gan, šķiet, būvēts vēl platākai upei par šo.

Tālāk uz priekšu netiku, kārtējais žogs. Doties atpakaļ līdz laipiņai negribējās, mēģināju šķērsot industriālo teritoriju. Nevienu cilvēku pa ceļam nesastapu un ātri vien nonācu Ganību dambī.

Aiz Ganību dambja Sarkandaugava jau ir ļoti plata. Nav grūti noticēt, ka pirms vairākiem desmitiem gadu tā bijusi kuģojama.

Pie autobusa pieturas “Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” uzstādīts informatīvs stends par Sarkandaugavu. Vietējie iedzīvotāji cer, ka šeit reiz izskatīsies skaisti un varēs peldēties. Kaut nu tā būtu!

Tikmēr blakus var vērot no kokiem nesen atbrīvoto Tvaika ielu.

Pēkšņi Sarkandaugava atkal pārtop par šauru urdziņu. Lai nokļūtu līdz tās ietekai Daugavā, vēlreiz nākas soļot pa privātām teritorijām. Šoreiz neviens par mani neinteresējas.

Ieteka Daugavā ir norobežota ar prāvu metāla plāksni, droši vien ūdens līmeņa regulēšanai. Aiz tās jau ir mūsdienu Sarkandaugava.

Secinājumi

• baltimaps.eu iezīmētie Sarkandaugavas ūdeņi ir visprecīzākie. Brīžiem tie iezīmēti par šauru, brīžiem par platu, bet, ja ūdens tur fiziski ir, tad arī kartē to var redzēt.
• Latvijas Nacionālās bibliotēkas karšu risinājums pirmajā brīdī izskatās ļoti labs. Bet, jo vairāk ar to strādā, jo briesmīgāks tas liekas. Karšu klāsts ir salīdzinoši mazs (salīdzinājumam http://riga.zurbu.net/maps), darbojas kaitinoši lēni, fonā ļoti ģeneralizēta, veca karte, koordinātu eksports / imports nav iespējams, kontaktinformācijas u.c. sadaļu saites nedarbojas. Žēl, ka tā.
• Krietna daļa Sarkandaugavas ir piecūkota. To arī bildēs var redzēt. Vienu otru atlikušo fragmentu principā varētu sakopt un iekārtot nelielus parciņus. No Bukultu ielas līdz Kundziņsalai varētu izveidot pastaigu taku līdzīgi kā gar Mārupīti. Šeit tūrisma maršrutam būtu papildus pievienotā vērtība, jo tā taču ir Daugavas vecā gultne.

 

Avoti:

http://kartes.lndb.lv/

http://riga.zurbu.net/maps

http://www.balticmaps.eu/#

https://www.google.lv/maps

http://www.bing.com/maps/

http://www.citariga.lv/lat/skanste/vesture/

Andris Caune, Rīga pirms 100 gadiem. Ziemeļu priekšpilsēta.