Bēgļi

Agrāk man pret bēgļiem nekas daudz iebilstams nebija, bet nemitīgā pro-bēgliskā propaganda, kas jau robežojas ar smadzeņu skalošanu, uz mani iedarbojas tieši pretēji autoru iecerētajam. Tas ir, es aizvien kritiskāk uztveru visu informāciju PAR bēgļiem un aizvien nopietnāk uztveru retās informācijas kripatas PRET viņiem.

Mūsu gadījumā lielākā nelaime, manuprāt, ir nevis 250 bēgļi, bet aptaurētie indivīdi, kuri “iemācīs mīlēt bēgļus”. No sirds novēlu viņiem padzīvot bēgļiem kaimiņos, rūpēties par viņu ikdienišķajām vajadzībām utml. Redzēsim, kā viņu viedoklis pēc laika būs mainījies. Tik un tā nevienam nav nekādu tiesību bakstīt man ar pirkstu acī un mācīt kā pareizi just un dzīvot.

Bet pašu bēgļu jautājums man galīgi neliekas smieklīgs. Jo nopietnāk cenšos par to domāt, jo vairāk atduros visādu svarīgu nianšu nezināšanā.

Mani mulsina, ka vidējais “bēglis” ir vīrietis spēka gados. Kad no Latvijas cilvēki devās bēgļu gaitās, vīrieši vispirms primāri centās dabūt drošībā savu ģimeni.

Es saprotu, ka ceļš uz Eiropu viņiem ir dārgs un bīstams, tāpēc grūti aizgādāt visus, bet man grūti nenonākt pie loģiska secinājuma – ja jau ģimeni var tik mierīgi atstāt karadarbības vidū, tad jau varbūt nemaz tik briesmīgi viņiem tur nav?

Katram bēglim viņa personīgais stāsts ir traģēdija. Cilvēcīgi gribas viņam palīdzēt. Bet būtībā arī Latvijas – vienīgās valsts pasaulē latviešiem vēsture un tagadne, ja paskatās etnisko sastāvu, ir traģēdija. Tikai lēna un bez šaujamieročiem.

Ir jābūt skaidram tam punktam, aiz kura mēs kā valsts, kā nācija, kā Eiropa galu galā novelkam svītru. Teiksim, mūsu maksimālie griesti ir 0.5% no visu darba spējīgo iedzīvotāju kopskaita un punkts. Ja Eritreja, Sīrija utt. ir kā grimstoši kuģi, tad Eiropa nevar visus uzņemt laivā pie sevis, jo noslīks visi kopā. Protams, ka ļaunie būs tie, kas neļaus uzņemt vairāk bēgļus nekā var atļauties un labiņie tie, kuri “saspiedīsies ciešāk”. Bet ir jābūt drosmei būt ļauniem.

Ja Eiropa nevar nonākt pie vienota, optimāla risinājuma sev pašai, tad varbūt ir pilnā nopietnībā jālikvidē Šengenas zona, vismaz daļēji.

Varbūt arī ir pienācis laiks saņemties un pateikt Kremlim, ka krievu nelikumīgā aizkavēšanās okupētajā Kaļiņingradas apgabalā ir pārmērīgi ieilgusi un turpmāk tur tiks ievesti un uzturēti bēgļi.

Vai arī izveidot bēgļu apmetnes ārpus Eiropas, valstīs, kurās nenotiek vardarbība? Vai beidzot atrast veidu, kādā piespiest būt par bēgļiem atbildīgiem tiem, kas viņus piespieda bēgt no savām mājām?