Ja skolotāji streikos pie Ministru kabineta, es arī iešu ar plakātu “Bet jūs paši viņus izaudzinājāt!”
Skolotāji ļoti regulāri žēlojas par savām zemajām algām jau vismaz kopš manām personīgajām pirmajām klasītēm, tātad deviņdesmito gadu sākuma. Vienreiz laikam pat viņi tik tiešām streikoja un es biju ļoti priecīgs, ka varu neiet skolu.
Kas attiecas uz pašiem pedagogiem un viņu algām, man vienmēr bijusi subjektīva attieksme, ka lai nu kam, bet lielajam vairumam pedagogu nudien neko nevajag pielikt. Jā, viņi regulāri žēlojas un draud ar streikiem, bet kvalitatīvi mācīt spēj tikai retais no viņiem. Klusībā nedaudz mēdzu cerēt, ka varbūt pēdējo desmit gadu laikā kaut kas tomēr ir mainījies uz labo pusi. Tomēr šad un tad var lasīt universitāšu pasniedzēju viedokļus, ka kopējais līmenis ir zems un lekcijās atkārtoti jāmāca vidusskolas programma. Pretējus viedokļus kaut kā nemana. Tātad diez vai ir kļuvis būtiski labāk.
Skolu es kavēju samērā bieži, gan pamatskolā, gan vidusskolā. Daudz tika špikots un bastots un es to nudien nenožēloju.
Reizēm man gribas izanalizēt, cik daudz no skolā mācītā man pēc tam sekojošajos 11 gados ir bijis vajadzīgs. Tikai trūkst laika un aptuvenais rezultāts man jau ir zināms – visnoderīgākie priekšmeti man ir bijuši matemātika, informātika, angļu valoda un latviešu valoda ciktāl tā attiecas uz spēju pareizi rakstīt. Pavisam nedaudz literatūra, ciktāl tā attiecas uz spēju formulēt savu viedokli rakstiski, un ģeogrāfija, jo pasaules kartē orientēties dzīvē tomēr ir visai ērti. Arī tās pāris audzināšanas stundas, kurās tika izklāstīti Latvijas politikas pamati, man ir bijušas noderīgas. Tas laikam arī viss. Bet cik gadi dzīves nav zemē nosviesti visādu stulbību iezubrīšanai!
Manuprāt, daudz lielāks pamats būtu streikot policistiem vai ugunsdzēsējiem, bet kamēr viņi streikos, tik tiešām notiks reālas traģēdijas. Skolotāji varētu streikot kaut mēnesi no vietas un pie pašreizējās izglītības programmas nekāds briesmīgs robs zināšanās iecirsts netiks.
Protams, es nedaudz naivi ceru, ka mūsdienās ir kļuvis vairāk jēdzīgu skolotāju, ka citiem dzīvē skolā gūtās zināšanas bijušas vairāk noderīgas nekā man un ka citiem dzīvē gadījušies sakarīgāki pedagogi.