Izglītības iestādēm ir jāgādā par cilvēku pieskaņošanos Sistēmas evolūcijai. Tās jau sen attiekušās no neatkarīgas lomas Sabiedrības veidošanā. Tās vairs nerada pilsoņu Kopienu (Cité), bet gan nodarbojas ar izglītības loģistiku, nometinot izglītojamos vienkopus, lai atbilstu globālo tīklu nometņveidīgajai darbībai. Izglītības iestādēm ir piešķirta autonomija, kādu parasti dod apakšuzņēmējiem, pieļaujot atšķirības pārvaldē, kas vienlaikus nedrīkst mainīt vai kaitēt uzņēmumu grupas pārvaldei. Mācību iestāžu autonomija ir vajadzīga Sistēmai, lai „brālīgi” sadalītu lielo (grupas) uzņēmumu izraisītas attīstības nastu, uzveļot to sabiedrībai un, ja nepieciešams, izveidojot valsts-privāto partnerību. Iestādes ir pakļautas reitingiem, lai mudinātu tās pavadīt un pieskatīt lielo kompāniju virzību globalizācijā. Tās pašas kļūst globālas, taču tiek sarindotas hierarhiski un piedalās Sistēmai vajadzīgajā nevienlīdzības uzturēšanā, Sistēmas finanšu hierarhiskās darbības nodrošināšanā. Pasaule patiesi ir Finanšu impērijas varā, kas radījusi savu aristokrātiju un vietējo buržuāziju.
Pārējais šeit: