Rīgā, Brasā ir ir pavisam īsa iela, kas savieno Valdemāra un Miera ielas. Daudzi pa to droši vien ir braukuši, nemaz nezinot, ka to sauc par Ēveles ielu.
Ēveles ielā ir gan koka, gan desmit stāvus augstas ēkas. Loģiski, ka tajā ir ne tikai intensīva satiksme, bet arī nepieciešamas stāvvietas.
Piecas stāvvietas ir pie Valdemāra ielas. Tad ir septiņas rezervētas īpaši dzīvojamajai mājai. Un vēl astoņas (praktiski deviņas) pie Miera / Hospitāļu ielām.
Vai, pareizāk jāsaka, bija.
Kā attēlā redzams, Ēveles ielā ir arī neliels pārtikas un alkohola veikals “Lats”. Veikala īpašniekam radās lieliska ideja, kā vairot sava veikala ienākumus. SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” pasūtīja satiksmes organizācijas izmaiņu shēmu, kurā bija paredzēts četras stāvvietas likvidēt pilnībā, bet vēl četras pārveidot par īslaicīgām. Tātad bija astoņas (prakstiski deviņas) pilna laika stāvvietas, bet tagad ir četras, kurās drīkst uzkavēties 20 minūtes.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments (turpmāk rakstīšu – Ārtelpas departamentu) galvu reibinošā ātrumā ķērās pie shēmas realizācijas. Skatieties paši – shēma sastādīta 02.03.2026., 04.03.2026. to jau apstiprinājis Ārtelpas departamenta attiecīgais speciālists un vēl pēc nepilnas nedēļas 10. martā jaunās ceļazīmes jau ir vietā.
Nesaistīts fakts – Sermuliņu ielā gaidot remontu jau gadu desmitiem.
Kā vēlāk atklājās, SIA “Latvijas tirgotāju savienība” esot ne tikai izstrādājusi izmaiņu shēmu, bet arī apmaksājusi realizāciju. Iespējams, šis fakts izskaidro apbrīnojamo Ārtelpas departamenta stūrgalvību tālākajā saziņā.
Vietējie iedzīvotāji par jauno kārtību uzzināja, ieraugot jaunās ceļazīmes. Retoriski pajautāšu, vai kāds interesējās par viņu viedokli?
Sāku garu un kaitinošu saraksti ar Ārtelpas departamentu. Ja pārstāstīšu visu, tad šis ieraksts būs tik garš, ka līdz beigām neviens neizturēs.
Bet padomāsim loģiski, kam vajadzētu būt, lai veiktu izmaiņas satiksmes organizācijā? Reālai, pierādītai drošības problēmai. Jābūt mērījumiem, iedzīvotāju sūdzībām. Jābūt gājēju plūsmas izvērtējumam. Jābūt apsekojuma aktam, kurā skaidri parādīts, ka konkrētā vietā auto tiešām traucē pārvietoties.
Kā jūs domājiet, kas no tā visa Ārtelpas departamentam bija?
Astoņas (deviņas) stāvvietas
Nebūsim pavirši, paskatīsimies uz situāciju uzmanīgi. Ēveles ielā ir jānošķir divi posmi.
Viens ir plats ietves posms pie veikala. Tur pats Ārtelpas departaments ir atļāvis novietot automašīnas uz ietves — tikai ar 20 minūšu ierobežojumu.
Otrs ir šaurāks posms, kur stāvvietas tika likvidētas.
Dalījumam ir nozīme. Ārtelpas departaments savās atbildēs atkārto apmēram šādu domu: ietves ir mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku telpa, automašīnām uz ietvēm tur nevajadzētu būt.
Labi. Varbūt diskutabli, bet vismaz kaut kāds arguments tas ir. Ietves pirmām kārtām – gājējiem – pieņemsim, lai tā būtu.
Bet problēma ir tā, ka Ārtelpas departaments turpat, tajā pašā vietā šo principu nepiemēro konsekventi. Platākajā posmā tas pats Ārtelpu departaments atļauj automašīnas novietot uz ietves. Tātad šajā konkrētajā vietā nav tā, ka “auto uz ietves nekādā gadījumā”. Auto tur drīkst būt. Tikai nez kāpēc ne ilgāk par 20 minūtēm — arī naktī, kad veikals nestrādā un gājēju plūsma ir minimāla.
Ja automašīna uz šīs ietves netraucē gājējiem 20 minūtes, kāpēc tā pēkšņi sāk traucēt pēc 21. minūtes? Un kāpēc īpaši naktī?
Uz šiem jautājumiem loģiskas atbildes Ārtelpas departaments nesniedz.
Galvenais arguments sabruka pēc CSDD atbildes
Ārtelpas departamenta sākotnējais arguments bija šāds: ja šīm stāvvietām noteiktu 20 minūšu režīmu tikai noteiktā laikā, tad ārpus šī laika stāvvietas uz ietves “nedarbotos”, un mašīnas būtu jānovieto uz brauktuves. Bet brauktuve esot par šauru.
Tātad Ārtelpas departamenta loģika bija: mēs nevaram atļaut iedzīvotājiem naktī turēt auto uz ietves bez 20 minūšu ierobežojuma, jo tad it kā sanāktu, ka viņiem jāliek mašīnas uz brauktuves.
Jums tas izskatās dīvaini? Man arī. Palūdzu skaidrojumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai. CSDD savā atbildē norādīja risinājumu: ja stāvvietai nepieciešami vairāki izmantošanas principi atkarībā no diennakts laika, var individuāli projektēt 849. papildzīmi, kurā ietver gan darbības laiku, gan stāvēšanas ilgumu. Citiem vārdiem — dienā var noteikt īslaicīgu stāvēšanu, bet ārpus šī laika nepiemērot stāvēšanas ilguma ierobežojumu.
Tieši tas risinājums, kas derētu Ēveles ielā.
- Dienā — ja tiešām vajag — lai ir īslaicīga stāvvieta veikala klientiem vai piegādēm.
- Naktī — lai vietējie iedzīvotāji var atstāt automašīnu bez absurda 20 minūšu ierobežojuma.
Un ko Ārtelpas departaments par šo teica? Paldies par ierosinājumu, ņemsim vērā, ieplānosim izmaiņas?
Ārtelpas departaments atteicās ieviest specifisku papildzīmi, jo tā it kā varētu mulsināt satiksmes dalībniekus vai apgrūtināt kontroli.
Nopietni?
Cik tieši mulsinoša būtu zīme, kas pasaka: darba laikā stāvēšana līdz 20 minūtēm, ārpus šī laika bez šāda ierobežojuma?
Kāpēc cilvēkam būtu vieglāk saprast, ka stāvvieta pie veikala, kurš naktī ir slēgts, arī naktī darbojas tikai 20 minūtes?
Kāpēc pašvaldībai šķiet normāli sagādāt neērtības simtiem vietējo iedzīvotāju, lai tikai nebūtu jāizstrādā viena normāla papildzīme?
Tā nav nespēja atrast risinājumu. Risinājumu viņiem vajadzēja zināt, citādi viņi ir kliedzoši nekompetenti. Labi, lai būtu, risinājums tika norādīts viņu vietā. Bet, atkal nē, mēs negribam. Ārtelpas departamenta atbilde ir ne vien birokrātiska, bet arī kaitinoša. Tā nav par satiksmes organizāciju. Tā ir par attieksmi.
Četras īslaicīgas stāvvietas nelielam veikalam?
Nākamais jautājums: kāpēc tieši četras īslaicīgas stāvvietas? Ja pie veikala būtu milzīga klientu plūsma, pastāvīgas piegādes, pierādīts pieprasījums un datu analīze — varētu diskutēt.
Bet sarakstē Ārtelpas departaments neatklāj, ka būtu vērtējis veikala apmeklētāju plūsmu, piegāžu biežumu vai objektīvu nepieciešamību pēc četrām īslaicīgām stāvvietām. Uzdevu tiešu jautājumu: kāpēc četras stāvvietas, nevis viena vai divas?
Ārtelpas departamenta atbilde pēc būtības: mēs neplānojam sadalīt ietves zonu atsevišķos posmos, tāpēc visā zonā ir viens režīms.
Respektīvi, pamatojuma nav. Ir izvairīšanās no atbildes. Nebija jautājuma par to, vai Ārtelpas departamentam patīk vai nepatīk sadalīt zonu. Jautājums bija par samērīgumu. Ja veikals ir neliels un apmeklētāju plūsma nav liela, tad četras īslaicīgas stāvvietas visu diennakti izskatās pēc pārspīlējuma. Īpaši tad, ja tajā pašā laikā vietējiem iedzīvotājiem stāvvietu kļūst mazāk.
Lūk, uzskatāms attēls ar preču piegādātāju un stāvvietu.
Īslaicīgās stāvvietas pilnīgi tukšas, veikala piegādātājs tās pat nedomā izmantot. Gājējiem vietas pietiek. Ticiet man, es nudien nedežūrēju pie veikala, lai tikai varētu uzņemt šo ikdienišķo kadru.
Vēl absurdāk: Ārtelpas departaments pats vēlāk sarakstē atzina, ka īslaicīgās stāvvietas nav noslogotas. Un ko tas piedāvāja kā risinājumu? Mainīt 20 minūtes uz 30 minūtēm!
Vai jūs spējat tam noticēt? Nē?
Saprotu. Man arī būtu grūti, tāpēc, lūk, attēls.
Ārtelpas departaments atsakās saprast, ka iedzīvotāju problēma nav tā, ka viņi nevar pie veikala atstāt auto 30 minūtes. Iedzīvotāju problēma ir tā, ka viņi nevar naktī atstāt automašīnu pie mājām.
Šajā kontekstā “20 minūšu vietā būs 30 minūtes” ir ne vairāk, ne mazāk kā ņirgāšanās.
“Koncepcija”, kas izrādās tikai viedoklis
Ārtelpas departaments sarakstē atsaucās uz “Rīgā pieņemto koncepciju”. Man radā loģisks jautājums: kas tā par koncepciju? Kāds ir tās nosaukums? Kas to izstrādāja? Kas apstiprināja? Kur ar to var iepazīties? Kādi konkrēti kritēriji tajā noteikti?
Saņēmu atbildi. Tā nemaz neesot īsti koncepcija dokumenta nozīmē, bet Ārtelpas departamenta nostāja vai redzējums.
Vārdu sakot, koncepcijas nav. Tas ir Ārtelpas departamenta viedoklis.
Ziniet, ar viedokli nepietiek, lai blīvi apdzīvotā rajonā samazinātu stāvvietu skaitu, neizvērtējot iedzīvotāju intereses. Iestādei ir jāpieņem lēmumi, balstoties faktos, kritērijos un samērīgā izvērtējumā. Nevis “mums ir tāds redzējums”.
Šaurais posms: “vizuāli skaidrs”
Par šauro posmu Ārtelpas departaments saka: tur stāvošie auto traucēja gājējiem un ietves uzturēšanai.
- Vai bija veikti mērījumi? Nē.
- Vai bija apsekojuma akts? Arī nē.
- Vai ir konkrēti dati par ietves brīvo platumu, kad tur stāv auto? Nav.
- Vai bija rakstiskas sūdzības? Cik saprotams no sarakstes — nebija.
- Uz kā tad balstās secinājums? Vien uz fotofiksācijām un vizuālu iespaidu.
Bet fotogrāfija nav mērījums. “Vizuāli skaidrs” nav kritērijs. Un “mums tā izskatās” nav pietiekams pamats, lai dzīvojamā apkaimē likvidētu stāvvietas, nepasakot, pēc kāda standarta vai normas tas darīts.
Ja pašvaldība grib teikt, ka auto traucē gājējiem, tai jāpasaka: cik platai jābūt brīvajai gājēju zonai, cik plata tā bija konkrētajā vietā, kur tas mērīts, kad tas mērīts un pēc kādiem kritērijiem pieņemts lēmums.
Citādi tas nav izvērtējums. Tā ir acu uzmešana.
Īpaši neērti jautājumi
- Jautājums, vai tika veikta satiksmes analīze, palika bez atbildes.
- Jautājums, vai tika vērtēta ietekme uz iedzīvotāju stāvvietu pieejamību, palika bez atbildes.
- Jautājums, vai tika vērtēta sabiedriskā apspriešana vai konsultācijas ar apkārtnes iedzīvotājiem/namu apsaimniekotājiem un kāpēc nē, palika bez atbildes.
Diez, kas viņiem tajos nešķita skaidrs?
Iedzīvotāji nav veikals
No dokumentiem redzams, ka sākotnējā iniciatīva bija saistīta ar komercdarbības vietu. Tātad veikalam vajag ērtāku piekļuvi — Ārtelpas departaments izskata, saskaņo un ievieš.
Bet kur šajā procesā bija vietējie iedzīvotāji? Vai tika vērtēts, kā izmaiņas ietekmēs blakus esošo māju iedzīvotājus? Vai tika aptaujāti cilvēki, kas tur dzīvo? Vai tika izvērtēts, ka apkārtnē ir daudzstāvu mājas, seniori, cilvēki ar invaliditāti, ģimenes ar bērniem? Vai tika skatīts, kur šiem cilvēkiem reāli likt auto?
Neko tādu Ārtelpas departaments savā sarakstē nemin.
Ir atsauce uz Brasas biedrības pārstāvi, kuram neesot bijuši iebildumi pret ierobežota stāvēšanas laika ieviešanu.
Izmaiņas esot skatītas konsultatīvās padomes sēdē “Par satiksmes koordināciju Rīgā”. Tās protokolu saņēmu tikai pēc īpaša iesnieguma aizpildīšanas, jo tas esot ierobežotas pieejamības informācija! Padomes lēmumiem gan esot tikai ieteikuma raksturs. Sveiciens Brasas biedrības pārstāvim, kura vārdu es tagad zinu un kuru nekad dzīvē neesmu saticis! Manis tajā biedrībā nav, un tās pārstāvja viedoklis nav tas pats, kas konkrētās ielas iedzīvotāju viedoklis.
Ja iedzīvotāji nav aptaujāti, tad nevar apgalvot, ka viņu intereses ir pārstāvētas. Turklāt neiebilst pret ierobežotu stāvēšanas laiku nav tas pats, kas atbalstīt četru 20 minūšu stāvvietu režīmu visu diennakti plus vēl citu stāvvietu likvidāciju.
Ilustrācijai – vēl viens piegādes auto, kas pat tukšas stāvvietas nelieto. Auto atrodas kustībā, tas brauc prom no veikala durvīm. Vēlreiz saku – es nudien nedežūrēju pie tā veikala, gaidot izdevīgus kadrus.
Kas būtu normāls risinājums?
- Platākajā posmā pie veikala dienas laikā var noteikt īslaicīgu stāvēšanu, ja tas tiešām vajadzīgs veikala klientiem un piegādēm.
- Naktī tajā pašā platākajā posmā vietējiem iedzīvotājiem jāļauj novietot automašīnas bez 20 vai 30 minūšu ierobežojuma.
- Īslaicīgo stāvvietu skaits jāsamazina līdz vienai vai divām, ja nav datu, kas pierāda četru vietu nepieciešamību.
- Šaurajā posmā jāveic normāli mērījumi un jāpasaka, pēc kāda kritērija stāvvietas likvidētas.
- Pirms šādām izmaiņām blīvi apdzīvotā rajonā jānoskaidro vietējo iedzīvotāju viedoklis, nevis jāpaļaujas tikai uz komersanta iesniegtu shēmu un vispārīgām frāzēm par pilsētas prioritātēm.
Galvenā problēma ir attieksme
Ja pašvaldība saka, ka prioritāte ir gājēji, tas izklausās labi. Bet šajā konkrētajā gadījumā platākajā posmā pati pašvaldība ir atļāvusi automašīnas uz ietves. Tātad jautājums nav “auto vai gājēji”. Jautājums ir par to, kādu režīmu uzlikt vietā, kur auto jau ir atļauti. Un te pašvaldība izvēlas risinājumu, kas dienā varbūt palīdz mazam veikalam, bet naktī bezjēdzīgi apgrūtina vietējos iedzīvotājus.
- Kad tiek norādīts tehnisks risinājums, pašvaldība saka — nestandarta.
- Kad tiek prasīti dati, pašvaldība saka — zona netiks dalīta.
- Kad tiek prasīti mērījumi, pašvaldība saka — vizuāli skaidrs.
- Kad tiek prasīta koncepcija, pašvaldība saka — tas ir redzējums.
Šādi nerisina pilsētas problēmas. Šādi iedzīvotājiem parāda, ka viņu laiks, vajadzības un argumenti nav svarīgi.
Ēveles ielā nav vajadzīga revolūcija. Tur vajag vienkāršu, samērīgu, tehniski iespējamu risinājumu: dienā īslaicīga stāvēšana, naktī — iespēja vietējiem iedzīvotājiem novietot auto pie mājām.
Ja Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments arī pēc CSDD skaidrojuma turpina teikt “nē”, tad problēma nav zīmēs. Problēma ir attieksmē, stūrgalvībā un slinkumā.