Skip to content

Prāga, trešā diena. Zoo

Šodien lietu nesolīja un ieplānojām doties uz Prāgas Zooloģisko dārzu. Nebiju vēl gana labi sapratis, kā lietot Prāgas satiksmes aplikāciju un brīdi pameklēju īsto autobusa pieturu, bet viss veiksmīgi, neko garām nepalaidām. Autobuss atbrauca diezgan pilns, izrādās, daudzi grib pirmdienā apmeklēt Zoo.

Zooloģiskais dārzs ir ļoti liels. Reljefa dēļ puse no tā atrodas būtiski augstāk. Kalnu kazām ļoti mājīgi, bet apmeklētājiem ir ko padomāt kādā secībā ko apmeklēt. Kādā brīdī pat novilku Zoo aplikāciju, lai vieglāk orientētos. No ievērojamākiem zvēriem redzējām gan milzīgu balto lāci, gan gorillas, gan orangutanus, gan ziloņus.

Lācītis. Makten liels, šķiet, Rīgas Romeo tik milzīgs nebija. Negribētu šo vakarā sastapt tumšā vārtrūmē.
Mazais orangutans. Vairojas viņi lēni, īpaši nebrīvē, tāpēc šis ir īpašs.
Neko nevaru padarīt, gorillas man šķiet cilvēciskākas par vienu otru cilvēku.

Bija arī pasprāguši lauva un Āfrikas ronis. Tīģeris nerādījās. Vēl viņi pamanījušies uztaisīt nīlzirga baseinu tā, ka var nīlzirgam pieiet klāt, kamēr viņš tur aiz stikla guļ. Reizi dažās minūtēs nīlzirgs uzpeld, paelpo un guļ tālāk.

Jūs arī tik saldi gulētu, kad uz jums skatās, pie tam vēl zem ūdens?
Āfrikas stūrītis ar žirafēm, zebrām, strausiem u.c. Blakus mierīgi rosās kopēji.

Interesanti, ka pie putniem varēja tikt iekšā. Papagaiļi laidās gar ausīm. Viena otra pīle gulēja turpat blakus. Kautrīgākās radības bija vērojamas pa lielāku gabalu.

Kurpjknābis, šis gan aiz stikla
Šis tā arī atlaidās pastāvēt uz maliņas. Taisi pašiņus vai mēģini papaijāt.
Savukārt šī radībiņa speciāli uzkāpa tādā mazā nostūrītī pilnā ar cilvēkiem. Nav brīnums, ka sieviete, kas uzmanīja putniņus šajā telpā, izskatījās diezgan nomocījusies.

Visu nemaz nepaguvām apskatīties, lai arī prom devāmies līdz ar slēgšanu. Vecākais puisis izklaidējās, meklējot nokritušas monētas, kādas piecas sanāca. Jaunākais savukārt pamanījās nokrist un sadauzīt pieri līdz asinīm.

Pagalam apguruši devāmies meklēt vakariņas. Sajuka tramvajvirzieni, bet ātri pārsēdāmies uz citu, pareizāku tramvaju.

Atkal nonācām Burgerkingā, tikai citā. Sīpolu gredzenus laikam deva līdz komplektos, jo to bija daudz, bet ne visi tos ēda. Kādu laiku tos negribēšu vairs redzēt. Savukārt dzīvesbiedrene tika pie tik negaršīga ēdiena, ka vienojāmies šo iestādījumu vairs neapmeklēt, vismaz dažus mēnešus nē. Mierinājumam Lidlā paķērām saldējumus. Švaka jau nu viņiem tā izvēle, bet ko lai dara. Arī pieejamo čipšu izvēle nepriecēja. Starp citu, humoss tur maksāja apmēram divreiz lētāk nekā Latvijā, bija iespējams nopirkt arī falafelus par saprātīgām naudiņām.

Tags:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *