Šodien solīja lietu, tāpēc ieplānojām aktivitātes iekštelpās – doties uz transporta muzeju un vilcienu modelīšiem. Pirms tam gan devāmies uz tuvāk esošo Lidl pēc brokastīm. Kasiere, skenējot produktus, kādā brīdī paziņoja “kurva”. Uzreiz nesapratu iemeslu, bet atnāca galvenā kasiere, es paskatījos uz astoņiem tūkstošiem kronu (kādi 330 eiro) kases aparātā un nodomāju kaut ko līdzīgu. Abas iesmaidīja par manu sejas izteiksmi. Nu, nezinu, man jau baigi smiekli nenāca.
Sabiedriskā transporta muzejā bija apskatāmi daudzi tramvaji, kā arī trīs trolejbusi.
Svaigākais no trolejbusiem bija Škoda 8Tr.
Aizlaikos tie esot kursējuši arī Rīgā, pats gan esmu piedzīvojis tikai 9Tr, kas gan vizuāli ir ļoti līdzīgi. Savukārt Prāgā 9Tr nav bijis. Trolejbusu uzturēšana prasījusi daudz naudas un dīzelis bijis ļoti lēts. No 1972. līdz 2017. gadam trolejbusi Prāgā nav braukuši. Nesen esot izdomājuši, ka kalnainajai Prāgai tieši trolejbusi ar akumulatoriem esot piemērotāki, tāpēc šur tur tos palēnām ievieš no jauna.
Muzejs nav sevišķi liels un diezgan ātri tikām cauri.
Nekur kāpt iekšā nedrīkstēja. Maz, tomēr šis tas bērniem paredzēts arī bija. Ārpus transportlīdzekļiem bija uztaisītas improvizētas tramvaja un trolejbusa vadīšanas ietaises. Ļoti vienkārši, bez īpašām skaņām vai efektiem.
Savukārt vilcienu modelīšu komplekss izrādījās diezgan apjomīgs. Ja ziniet Dzelzceļa muzeja maketu Rīgā, tad to var pareizināt padsmit reižu. Turklāt vilcieniņi braukā nevis reizi stundā, bet visu laiku. Tas ir, kāds stāv un atpūšas, bet kāds cits pa to laiku kursē. Garākajam sastāvam bija viena lokomotīve un 35 vagoni.
Šur tur bija arī pieejamas pogas. Nospied podziņu un malkas cirtējs sāk cirst malku, vai iedegas gaismas tornī, vai sāk braukt tramvaja modelītis. Te jaunākais cilvēks varēja pavadīt daudz laika. Es tikmēr pētīju maketu un meklēju modelētāju jociņus.
Bija arī papīra pilsētiņa, brio koka vilcieniņu trase, iespējas pašam saskrūvēt kaut ko no konstruktora vai pastūrēt mašīnas modelīti trasē.
Ļoti pieprasīti bija arī metro, tramvaja, vilcienu un autobusa vadīšanas simulatori. Tā kā bijām svētdienā, tad tikt pie tiem bija ļoti sarežģīti. Mūsu vecākajam puisim kaut kā izdevās tikt pie metro un viņš savas pozīcijas turēja tik ilgi, līdz citi vecāki viņu esot izstūmuši laukā. Jaunākais tika klāt tikai vakarpusē un ar labu viņu prom dabūt nebija iespējams.
Risinot sarežģīto uzdevumu – kur iet ēst, lai visi ēstu vismaz kaut ko, nonācām pie Burgerking. Mēs ar vecāko dēlu esam lieli limonādes fani un tā kā varēja iet piepildīt glāzes atkārtoti, tad uztankojāmies ne pa jokam. Gribējās pēc tam mazliet vēl pastaigāt, bet lija lietus un braucām vien uz naktsmītni.