Kad karš gāja kādu pusgadu, rakstīju, kā tas varētu beigties. To pašu darīju vēl pēc gada. Īstais laiks palūkoties, cik ļoti tie ieraksti novecojuši.
Visu sajauca Donalds Tramps. Netrūka Trampa ekspertu, kas skaidroja katru viņa soli un draudēja ar apokalipsi, tieši tāpat kā vienmēr daudzi pareģojuši tuvu un neizbēgamu Krievijas galu.
Uzskatīju, ka ka nevajag ņemt nopietni viņa retoriku, bet jāskatās uz darbiem, kas, iespējams, būs visai pārsteidzoši. Ir pagājis diezgan daudz laika un nu jau ir grūti iedomāties, ar ko vēl Donalds mūs varētu pārsteigt. Nezinu, vai tā ir, bet Donalds atstāj iespaidu it kā Kremlis par viņu turētu nopietnu kompromitējošu materiālu. Lai vai kā, faktiski rakstīju par viņu jau tolaik.
Arī, tuvojoties kara beigām, visvairāk būs jāuzmanās no visādiem “palīdzēsim Krievijai saglābt seju”, jo tas tikai paildzinās agoniju, kas izrādīsies mokoša visai pasaulei.
Diez, vai kāds vēl atceras, ka jau pirmajos kara mēnešos daudzi sludināja, kā Krievija tūlīt, tūlīt vairs neizturēšot? Un vāgneristu dumpi?
Bet kā ar kara beigām?
Un tā arī, manuprāt, iezīmējas kara beigas. Krievijai ir jānogurst no sankcijām, no pasaules attieksmes un jāsamierinās, ka PSRS apvienot vairs neizdosies. Es ticu, ka mēs to piedzīvosim.
- Nogurums no sankcijām? Neredzu. Jo nav nozīmes tam, kā dzīvo krievs parastais. Viņš neko neietekmēs. Savukārt bagātākie izmanto veidus, kā sankcijas apiet, jo viņi to var atļauties. Kas attiecas uz karam nepieciešamo, sankcijas apgrūtina, bet neapstādina preču plūsmu.
- Pasaules attieksme? Uzlabojas. Donalds uzaicinājis Putinu pie sevis patērzēt, neko nepanāca, un tikai pazemoja sevi un savu valsti. Savukārt krievu kropļus pat Olimpiādē aicina. Rietumnieku morāle, ja tāda vispār ir, šķīst pa vīlēm. Tas var mainīties, bet nekas par to neliecina.
- PSRS apvienot vairs neizdosies? Ar spēku varbūt arī nē, bet izskatās, ka Kremlis to cer īstenot vispār bez ieročiem. Precīzāk, viņi cenšas panākt, lai to izdara Donalds viņu vietā. Nevar teikt, ka viņu cerības būtu nepamatotas.
Pie tāda komplekta Kremlis nepiekāpsies pat, ja būtu saspridzināts pēdējais naftas un gāzes vads.
Tātad bezcerīgi? Nē, kaut gan Krievijas sejas glābēji ļoti traucē. Vismaz viens teorētisks scenārijs ir. Rietumniekiem ir jāizvēlas Putina pēcteči un jārunā ar viņiem tieši. Jāpiedāvā darījums – mēs jums noņemam sankcijas, atzīstam par Krievijas vadītājiem, atbalstām un palīdzam, bet jūs beidziet karu, kļūstiet par civilizētu valsti (konkrētu kritēriju saraksts), kā arī sašņorējiet un izdodiet Hāgai Putinu un viņa tuvākos rokaspuišus (konkrēts saraksts). Tas pat nav īpaši jāslēpj, lai jau Putins panervozē.
Tas ir līdzīgi tam, ko Donalds mēģina panākt šobrīd, bet viņš runā ar Putinu pa taisno un bez “sašņorēšanas” un tāpēc tas nestrādā. Putins visu dzīvi ir pavadījis ar konstantu aukstā / karstā kara stāvokli savā vērtību sistēmā, mieru viņš nesaprot un sava vecuma un dzīves pieredzes dēļ nekad arī nesapratīs.
Krievijai ir jāatzīst zaudējums karā, tai vismaz kaut ko ir publiski jāzaudē, lai mēs un viņi varētu dzīvot mierā. Viens senils plānprātiņš ar tikpat nejēdzīgiem domu biedriem ir niecīga cena par izeju no kara.