Nebiju īpaši plānojis lasīt, bet ieraudzīju vienu eksemplāru bibliotēkā un tāpat kaut ko vajadzēja paņemt savai jaunatnei lietderīgākai laika pavadīšanai.
Keitai ir 12 gadu, viņa dzīvo Tallinā kopā ar tēti. Kādu dienu tētis pajautā, vai Keitai būtu iebildumi, ja viņš apprecētos. Keita grib zināt ar ko. Izrādās, neesot ar ko. Vajagot atrast. Tad nu tētis meklē sievu. Keita palīdz, cik mācēdama. Viņa regulāri apspriež tēta veiksmes un neveiksmes ar savu draudzeni, kurai, starp citu, ir tikai mamma, un pa laikam stāsta tētim, kā būtu jādara pareizi.
Laika gaitā tētis iepazīstas ar dažnedažādām dāmām. Kāda ir apsēsta ar tīrību, cita ar vegānismu. Vēl kādai ļoti svarīgas ir izdzīvošanas prasmes, citai ir daudz neuzvedīgu bērnu.
Meitai patika, man jau arī diezgan labi. Tā gan ir bērnu grāmata, pieaugušajiem tā ir mazliet par naivu un vienkāršu. Man liekas svarīgi, ka jaunajam lasītājam neuzbāzīgā veidā ir iespēja iepazīties iespējami dažādiem cilvēkiem. Ir liela atšķirība, vai grāmatā ir dažādi varoņi, vai arī lasītājam tiek stumts sejā – skaties, cik viņi dažādi (patiesībā gan ļoti līdzīgi cits citam), cik tas ir labi un pareizi, esi kā viņi!
Subjektīvais baudījums 7/10.