Latvijas Nacionālajā bibiliotēkā sanāca iegriezties “Bikibuku” grāmatiņu izstādē. Man patika, tikai bērnu pacietības mērs, gaidot, kad visu būšu apskatījis, jūtami iztukšojās.Nezinu, kā jums, bet man jaunie elektrovilcieni izskatās pēc dusmīgiem kāpuriem.Uznāca aukstums. Bet skaisti bija.Tādu pieprasījumu pēc auzu pārslām nebiju redzējis.Te Kronvalda parkā nesen vēl bija autostāvvieta. Labi, ka vairs nav, tomēr, manuprāt, esošajai ēkai kanāla malā jāatrod publisks pielietojums un Rīgas brīvostai jābūt citur.Ideja ledusskapja dekorēšanai.Dabas muzejā var apgūt, kuras ogas ir vai nav ēdamas.Pirms gadiem 20 dzirdēju, ka Maskavas forštatei tumšākā laikā pat cauri nevarot iziet, ja neesi aptīrīts. Lāgā tam neticēju jau tolaik. Esošo kriminogēno situāciju, manuprāt, raksturo Miera dārzā ilgstoši atstātie velosipēdi. Vismaz viens no tiem piestiprināts ar pavisam vārga paskata trosi.Pēdējo reizi dzimtās skolas aktu zālē biju pirms daudzpadsmit gadiem. Aizkari no tumšsarkaniem kļuvuši brūni, skatuves apmalēm pazuduši ornamenti, jauns, neglītāks parkets viduvējā stāvoklī, jauna lustra, jauni, manuprāt, vizuāli neiederīgi podesti. Agrāk bija labāk.Šis pārbaudes darba labojums, ko pats nekādi nespēju saprast, radīja pamatīgu ažiotāžu tviterī. Uzzināju, kurš un kā, bet nav vairs vēlmes to cilāt.Gada beigas man tādas pozitīvas sanāca. Nekad vēl nebiju jauno gadu sagaidījis viens pats mājās. Tāpat arī vēl nekad nebiju viens pats iztukšojis veselu pudeli šampanieša.
Mans mīļākais mēnesis gadā 🙂