Ostaps Višņa – Humoristiski stāsti

Kā izrādījās, Ostaps Višņa jeb Pāvels Gubenko ir ukrainis. Vai man maz gadījies lasīt citu ukraiņa grāmatu, grūti pateikt. Iespējams, ka jā, bet šī gan laikam būs pirmā, kad jau lasīšanas gaitā skaidra kļūst autora tautība.

Gandrīz visi stāsti ir pārspīlēti mednieku stāstiņi jeb feļetoni. Piemēram, uz medībām ejot, ļoti svarīgi ņemt līdzi glāzīti, lai caur tās dibenu varētu labāk aplūkot potenciālo medījumu. Vai, teiksim, topošais medību suns, bet vēl kucēns sagrauž sievas modeļkurpes un turpmākās divas nedēļas ar sievu tiek lietota tikai uzruna “jūs”, savukārt, kad Džeks ticis pie cienījamās sievasmātes tupelēm, attiecības tiek pārtrauktas pilnīgi. Un tā tālāk. Stils drusku atgādināja tādu ilgstoši neaktīvu blogeri kā pilsonis grāmatnīcā.

Viens no apcerējumiem bija arī nopietns, par dabas aizsardzības nepieciešamību.

Lasīju gandrīz tikai no rītiem pirms darba brīžos, kad droši vien vairums citu cilvēku glāstītu telefonu. Tā arī izlasīju. Neteiktu, ka baigi pārsmējos, bet jāatzīst, ka tā grāmata tomēr ir drusku labāka nekā varētu gaidīt. Subjektīvais baudījums 6/10.