Cerībā uzzināt ko interesantu par indiāņiem, ņēmu lasīt šo 1985. gadā izdoto grāmatu. It kā veca, bet, pašķirstot grāmatu, likās, ka tam nevajadzētu traucēt. Turklāt indiāņu vēsture pēdējo 30-40 gadu laikā diez vai būs radikāli mainījusies.
Grāmatas pirmajā daļā vēstīts par Amerikas atklāšanu, turpmākajiem tās izlaupītājiem un vietējo indiāņu slaktēšanu. Par pašu indiāņu dzīvi nebija gandrīz nekā. Neteiktu, ka lasīt bija ļoti patīkami. Es gribēju lasīt grāmatu par indiāņiem, nevis viņu slepkavām. Kaitināja autora izteiksmes stils, kas brīžiem šķita pārāk haotisks un pašpārliecināts. Ja mūsdienās sastopos ar tādu rakstības stilu, tad gandrīz droši zinu, ka darīšana būs ar viltus ziņām.
Otrajā daļā ir cītīgi aprakstīta arheoloģija. Nevaru teikt, ka mani tā ļoti interesē un jau gandrīz noliku grāmatu nost pavisam. Tomēr turpmākajās daļās indiāņiem bija pievērsts vairāk uzmanības un palika interesanti. Pa laikam ieskatījos internetā, vai informācija tajā neatšķiras no grāmatā minētās. Piemēram, vai kukurūza tiešām selekcionēta no auga ar dažiem graudiem gadsimtiem ilgi līdz iegūtajam rezultātam bijušas jau vairākas krietni lielas vālītes. Vai, teiksim, palasīt par pārsteidzoši lieliem mākslīgiem zemes uzbērumiem – maundiem.
Neatradu nekādas būtiskas neprecizitātes. Internets apstiprināja grāmatā rakstīto, turklāt grāmatā parasti bija vairāk informācijas. Piemēram, par Kārdifas milža skulptūru, kas tika izveidota, lai sekmīgi paķircinātu vietējo mācītāju un citus cilvēkus, kas ticēja Bībelē minētajiem milžiem.
Grāmata beidzas ar stāstu par pēdējo jahu cilts pārstāvi Iši. Viņa cilts praktiski tika iznīcināta, faktiski veicot genocīdu pret indiāņiem ne tik tālajā 1865. gadā. 1911. gadā viņš, bada mocīts, iznāca pie baltajiem cilvēkiem. Bija grūtības ar viņu sazināties, bet, ņemot talkā kaimiņu cilšu indiāņu valodas, tas pamazām izdevās. Galu galā cilvēks sāka strādāt zooloģiskajā dārzā par eksponātu un sētnieku. Atlikušajos piecos dzīves gados Iši paspēja iemācīt daudzus savas valodas vārdus, parādīt uguns ieguves, medīšanas un citas prasmes.
Subjektīvais baudījums 7/10.
Pingback: Latvijas blogāres apskats #195 (22.04.-28.04.). | BALTAIS RUNCIS