Kādā dienā, kad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija īpaši gaidīti viesi, bijām aizgājuši visa ģimene. Pirmajā stāvā ir bērnu iemīļota ekspozīcija ar rakstāmmašīnu, lielu grāmatu, kuras lapas šķirstot, mainās telpā redzamais video, apostāmiem trauciņiem un daudz ko citu. Pieaugušie tajā dienā, ieejot ekspozīcijas telpā, saņēma lapiņu ar dažādiem jautājumiem, uz kuriem atbildes meklējamas eksponātos un to aprakstos. Mums uzreiz teica, ka problēmu nebūšot, tomēr negāja nemaz tik viegli. Lai vai kā, galā tikām un varējām izlozēt balvu. Tā tikām pie Kristīnes Zaļumas Neredzamās bibliotēkas.
Grāmatā aprakstīti 14 dažādu gramatu kolekciju likteņi. Tās vieno to pilnīga vai daļēja nonākšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Kolekciju stāsti lielākoties bija līdzīgi. Tipiskā stāstā kāds turīgs vācu izcelsmes muižnieks aizrāvies ar grāmatu kolekcionēšanu. Viņa pēcteči lāgā nav sapratuši, ko ar grāmatām tālāk darīt. Pienācis Pirmais pasaules karš un tā laikā kolekcija būtiski papostīta. Kolekcijas pārpalikumi laika gaitā nonākuši valsts, līdz ar to LNB īpašumā. Citos stāstos muižnieka vietā ir īpaša biedrība vai nav mantinieku.
Autores darbs ir bagāts ar atsaucēm, netrūkst attēlu. Stāstu savstarpējā līdzība nenogurdina, jo kolekciju īpašnieki un viņu dzīves gaitas ir sīki aprakstīti. Var lasīt un iztēloties, kāda dzīve viņiem bijusi tajā laikā un ko brīvajā laikā lasījuši.
Šī grāmata ir pamatīgs vēstures piemineklis sen aizgājušajiem grāmatu cienītājiem, kuru mantojums lielākā vai mazākā mērā saglabājies līdz mūsdienām. Ieguldītais darbs ir apbrīnas cienīgs. Tā, protams, nav daiļliteratūra un nevajadzētu no tās gaidīt vieglu izklaidi. Tādam nejaušam lasītājam kā es tā būs noderīga redzesloka paplašināšanai.
Subjektīvais baudījums 7/10.
Pingback: Latvijas blogāres apskats #185 (11.02.-17.02.). | BALTAIS RUNCIS