Saulīša grāmata ir izmērā ļoti neliela. Tajā ir deviņi īsi stāsti.
- Par neadekvātu un trokšņainu viesnīcas istabas biedru, kurš nesodīts visādi ālējas.
- Vilcienā sastapts paziņa stāsta, kā dodas uz dažādām bērēm teikt runas un, tā teikt, strādāt par apstāvētāju.
- Jaunais kolēģis darba vietā pozicionē sevi kā sportistu, deju pazinēju, poliglotu, dziedātāju un ko tikai vēl ne. Kad viņam jāpasniedz lekcija kolēģiem, viņš uz to ierodas ar kavēšanos un piemeties.
- Vilis Lapa raksta lugu, iesniedz teātrim, bet to noraida, jo esot vāji attēlota sieviešu psiholoģija. Tuvākos mēnešus Vilis mazgā traukus, taisa ēst utml iejūtas sieviešu psiholoģijā. Uzraksta un iesniedz jaunu lugu, bet šoreiz viņu notur par sievieti un aizrāda par vājiem vīriešu tēliem.
- Augusts ar Pēteri izdomā ar jauno gadu atmest smēķēšanu. Jau pēc dažām stundām meklē cigaretes un apņemas atmest smēķēšanu citugad.
- Makšķernieks Ādams, cenšoties vājināt sievas Mirdzas izteikto nepatiku pret makšķerēšanu, kādu reizi paņem viņu līdzi un iedod makšķeri. Tā rezultātā Mirdza aizraujas ar makšķerēšanu, kas savukārt apnicis Ādamam.
- Autobusā iekāpis pasažieris stāsta citiem, kā reiz jāņos pazaudējis alus kasti un nav vairs tikuši pie alus, lai arī gājuši ar draugu uz tālo ciema veikalu.
- Vīri dodas uz medībām, spēcīgs sniegputenis, vienam no vīriem neizsakāmi gribas kaut ko nošaut, kaut vai sivēnu, lai arī drīkst tikai kuili. Ātrumā tiek nošauts dzinējsuns.
- Mefodijs Apsītis ir sajūsmināts par kādu vecu lukturi Vecrīgā un izstāsta kaimiņam, ka tas ir unikāla vērtība. Kaimiņš pa kluso to aizstiepj uz muzeju pārdot, bet tur par viņu smejas. Galu galā lukturis tiek atdots Mefodijam.
Man radās iespaids, ka šie humoristiskie stāsti savulaik pasūtīti kādam periodikas izdevumam, iespējams, Dadzim. Izskatās, ka tie iecerēti smieklīgi. Sanācis tā ne pārāk.
Subjektīvais baudījums 4/10. Ja kāds grib tikt pie šīs grāmatas eksemplāra, tuvākās nedēļas laikā dodiet ziņu, uzdāvināšu.