Nesen man jautāja par Rīgas putnu sacensībām – tad jūs tur skaitiet pārdesmit zvirbuļu un baložu sugas? Zilais balodis, pelēcīgais un tā tālāk? Tā gluži nav. Latvijā var redzēt trīs sugu baložus. Vēl Latvijā sastopamas divas (teorētiski trīs) ūbeļu sugas, bet tās tik bieži neredz un nav metamas vienā katlā ar baložiem.
Ziniet, kā atšķirt baložus? Lietoju divas metodikas.
Pirmā. Vai balodis izskatās dumjš? Ja jā, tad tas ir mājas balodis. Ja nē, tad lauku. Ja tas aizlidoja tik ātri, ka nepaspējāt ieraudzīt, tad meža, bet to nav vērts nevienam teikt, jo tāpat neticēs.
Otrā. Ja balodis ganās pie kājām vai arī tam starp spārniem var redzēt baltu muguru, tad tas ir mājas balodis. Ja putns ir mazliet lielāks, kautrīgāks un tam kakla sānos ir baltumi, tad tas ir lauku balodis. Meža balodim ir melnas acis, tikai tās nevar redzēt, jo putns ir diezgan rets, uzturas mežā un no cilvēkiem kautrējas. Turklāt melnas acis var būt arī kādam mājas balodim.
Rīgā gandrīz visi redzamie būs mājas baloži. Ir arī pa kādam lauku balodim. Meža balodi Rīgā esmu redzējis tieši vienu reizi (pie tam patālu no meža) un tas drīzāk liekas izņēmums.
Vēl pa retam var redzēt kāzu baložus vai īpašus šķirnes baložus, kuri palaisti laukā izstaipīt spārnus. Tikko brīvībā palaisti kāzu baloži ir nolemti mokošai nāvei dažu stundu laikā. Var jau stāstīt nez kādas pasakas par atgriešanos uz tamlīdzīgi, bet esmu pieaudzis cilvēks un mazāk ticu pasakām, vairāk tam, ko esmu redzējis savām acīm. Uz šķirnes baložiem savulaik skatījos teleskopā, ilgi nespējot saprast, kas tie tādi par putniem. Nopratu drīzāk pēc tādas kā nervozas uzvedības un šķietami bezmērķīgas lidināšanās nelielā apkārtnē.
Vieni stāsta, ka baloži ir nenormāli putni, jo mazu balodi neviens nekad nav redzējis. Citi stāsta, ka ir gan mazi baloži, bet tautā tos dēvējot par zvirbuļiem. Pastāv arī versija, ka baloži esot citplanētieši. Pats tādu īsti mazu balodi nekad neesmu redzējis. Baloži mēdz ligzdot bēniņos. Diemžēl Rīgā aizvien biežāk ēkām aiztaisa visas šķirbas ciet un balodīšiem nav kur ligzdot.
Ne visiem cilvēkiem patīk baloži. Man arī ne īpaši. Bet, ja nebūtu baložu, vistu vanagam nebūtu ko ēst. Ir gadījies iet blakus Ziedoņdārzam pa Sparģeļu ielu un metru no manis nokrīt beigts, nedaudz saplosīts balodis. Acīmredzot, vanagam izkritis.
Sanācis arī dzirdēt par gadījumiem, ka vanagu aizbiedē un praktiski beigto balodi atņem. Tā nevajag darīt. Vistu vanags palika izsalcis un ķers nākošo balodi. Savukārt viņa iesāktā maltīte gājusi bojā pilnīgi bezjēdzīgi.
Esmu redzējis arī, kā mājas balodi Bastejkalnā nomedī un aiznes kaķis. Cerams, apēda.
Mana omīte dzīves pēdējos gados mēdza barot baložus. Pa retam kāds ielaidās arī istabā. Šis eksemplārs bija iesprucis spraugā starp logiem un saviem spēkiem laukā netika.
Bērnībā pa retam mamma nolika uz palodzes maizes gabaliņus un varēju vērot, kā baloži viens ar otru grūstās tik ilgi līdz kāds no tiem no palodzes nokrīt. Tad es iztēlojos, kā zaudētāji krīt zemē no trešā stāva augstuma un nositas. Vēlāk kāds iet garām un skatās – kas tad tas? Kāpēc zemē guļ pieci beigti baloži?
Vienu reizi esmu arī redzējis, kā balodis uzbrūk kādam citam putnam. Metām maizīti baložiem, bet zvirbuļi veikli visu nesa prom. Viens no baložiem sadusmojās un uzdeva vienam no zvirbuļiem ar knābi pa muguru. Žēli čiepstēja mazais nabadziņš.
Vispār putni atšķirībā no cilvēka pārojas sezonāli, nevis cauru gadu. Man liekas, ka balodim to neviens nav pateicis, jo mūždien baložu bariņos manāms kāds īpaši norūpējies tips, kurš, uzpūties divreiz lielāks un asti pa zemi braucīdams, griežas ap savu asi un vajā kādu nelaimīgu dūjiņu.
Reiz, ejot pa Tallinas ielu, redzēju pirmā stāva logā no iekšpuses balodi sitamies pret stiklu. Reizēm atceros un domāju – nez, kā viņš tur tika un vai kāds viņu vēlāk arī izlaida?
Visbeidzot – kā gan balodis var nebūt dumjš? Esiet redzējuši, kā viņš staigā? Galva nemitīgi klanās uz priekšu, atpakaļ, uz priekšu, atpakaļ neaptveramā ātrumā. Ja arī tur ir kādas smadzenes, tad jau sen gogelmogelī sakūlušās.