Pirmspēdējā pilnajā dienā bija izvēle – doties uz Prāgas galveno tūristu objektu – lielāko seno pili pasaulē, kas gan drīzāk ir ēku komplekss, vai arī staigāt pa pilsētu. Izvēlējāmies pēdējo, jo citādi pašu Prāgu paliksim gandrīz neredzējuši. Aizbraucām ar tramvaju līdz Galvenajai stacijai. Gandrīz tikām pie mūsu pirmā biļešu kontroliera, bet tas aizkavējās, skaidrojoties arRead More »Prāga, ceturtā diena. Pilsēta
Šodien lietu nesolīja un ieplānojām doties uz Prāgas Zooloģisko dārzu. Nebiju vēl gana labi sapratis, kā lietot Prāgas satiksmes aplikāciju un brīdi pameklēju īsto autobusa pieturu, bet viss veiksmīgi, neko garām nepalaidām. Autobuss atbrauca diezgan pilns, izrādās, daudzi grib pirmdienā apmeklēt Zoo. Zooloģiskais dārzs ir ļoti liels. Reljefa dēļ puse no tā atrodas būtiski augstāk.Read More »Prāga, trešā diena. Zoo
Šodien solīja lietu, tāpēc ieplānojām aktivitātes iekštelpās – doties uz transporta muzeju un vilcienu modelīšiem. Pirms tam gan devāmies uz tuvāk esošo Lidl pēc brokastīm. Kasiere, skenējot produktus, kādā brīdī paziņoja “kurva”. Uzreiz nesapratu iemeslu, bet atnāca galvenā kasiere, es paskatījos uz astoņiem tūkstošiem kronu (kādi 330 eiro) kases aparātā un nodomāju kaut ko līdzīgu.Read More »Prāga, otrā diena. Sabiedriskā transporta muzejs un modelīši
Izlidošana bija 18os vakarā, bet tik ilgi mūsu enerģiskos bērneļus noturēt mājās nebūtu prāta darbs. Aizbraucu ar viņiem paskraidīt pa Mežaparku. Jaunākais, priecīgs paķēris kādu zaru rokās, joza pa ceļu līdz uzkāpa tam virsū un nokrita tieši uz sejas. Asaras, viss slikti. Sapratu, ka skaistu portretbilžu jauneklim ceļojumā nebūs un ka mājās gan jau dabūšuRead More »Prāga, pirmā diena. Ielidošana
Komandoru dabūju pirms laba laika dzimšanas dienā. Uzreiz tam klāt neķēros, bija citas grāmatas. Gribēju sagaidīt pareizo noskaņojumu. Tas pienāca pēc vairākiem mēnešiem. Kur varēju, grāmatu ņēmu līdzi, lasīju atkal automašīnā kā pasažieris. Komandors sastāv no divām grāmatām. Biju ticis otrās grāmatas pusē, kad izstāvēju bibliotēkā rindu uz Kinomākslu un nācās ņemt gandrīz mēnesi garuRead More »Haruki Murakami – Nogalēt komandoru
Tālā bērnībā vienu vai divas reizes biju lasījis grāmatu, kurā jaunieši skrūvē mopēdu. Neko daudz neatcerējos, bet šķita, ka lasīt bija interesanti. Patiesībā mazāk gribējās lasīt attiecīgo grāmatu, cik kaitināja fakts, ka neatceros ne tās nosaukumu, ne autoru. Ne uz ko daudz necerot, apjautājos ChatGPT (starp citu, maksas ChatGPT man šķiet daudz gudrāks par maksasRead More »Vija Upmale – Slepenais rēbuss
Kā autors pats saka, viņa “Pieauguša puikas atmiņu klade” izrādījusies ļoti populāra grāmata un daudzi aicinājuši rakstīt arī par deviņdesmitajiem. Autors padomājis un ķēries pie darba, tomēr atšķirīgā formātā. Man grūti salīdzināt, jo atmiņu kladi lasījis neesmu, bet tas arī nav vajadzīgs. Deviņdesmitajos autors daudz raksta par ceļojumiem, grūtībām uz robežām un saziņu ar ārzemniekiem. NobeigumāRead More »Valdis Klišāns – Trakie deviņdesmitie
Kā teicis, Gabriels Garsija Markess – no stāstiem visskaistākais, kāds jebkad uzrakstīts spāņu valodā. Ej, sazini, cik zināms šis divu grāmatu autora darbs būtu, ja ne Markesa atsauksme. Pirmajos četros gados pēc izdošanas Pedro Paramo lāgā neesot pirkuši. Bet tad gan kļuva briesmīgi slavens! Galvenais varonis dodas meklēt tēvu, kā to novēlējusi viņa māte. TēvuRead More »Huans Rulfo – Pedro Paramo
Ejot garām Eduarda Smiļģa Teātra muzejam, šad tad mēdzu brīnīties, kā komunisti ar biedru Staļinu priekšgalā pieļāva, ka Smiļģis dzīvojis praktiski nelielā pilī. Cik lieli Smilģim bijuši nopelni? Vai viņš bijis vienkārši kolaboracionists? Vai drīzāk ļoti augsta līmeņa iztapoņa komunistiskajai partijai? Nejauši uzgāju kinohroniku “Padomju Latvija” Nr. 11, 1949. gadā. No 4:58 skatāms fragments parRead More »Ko vajadzēja darīt okupācijas laikā, lai dzīvotu praktiski nelielā pilī?
Kinomākslas grāmatu labu brīdi gaidīju bibliotēkas rindā. Protams, saņēmu to diezgan nepiemērotā laika periodā, bet, kur liksies, jāķeras vien klāt. Nācās pat Haruki Murakami nolikt malā. Grāmata izrādījās paprāvs klucītis ~600 lappušu biezumā. Saprāta robežās lasīju, kad vien varēju. Iemanījos lasīt pat automašīnā (ne pie stūres), bet tik un tā vajadzēja trīs nedēļas, lai pabeigtu,Read More »Deivids Bordvels, Kristīne Tompsone – Kinomāksla. Ievads