1937. gada Eiropas basketbola meistarsacīkstes (čempionāts) notika Rīgā. Arēnai, kurā tas noticis, droši vien vajadzētu būt ja ne slavenai, tad vispārzināmai. Tā tomēr nav.
J. Lejnieks grāmatā “Rīga, kuras nav”, raksta šādi:
Brasas apkārtnes prestižu vēlreiz uz brīdi pacēla 1938. gadā uzbūvētais sporta nams, kurā notika Eiropas basketbola meistarsacīkstes. Tiesa gan, tā arhitektoniskās kvalitātes nebija izcilas, jo projektēšana un celtniecība norisa lielā steigā. Otrā pasaules kara laikā vērmahts to pielāgoja savām vajadzībām, un pēckara gados ēku pilnībā pārņēma krievu okupācijas karaspēks. Mēģinājumi atgūt sporta celtni civilajām vajadzībām bija veltīgi. Bijušajā sporta namā iekārtoja rūpnīcu, to ietvēra citas rūpnieciskas celtnes, un kvartāls zaudēja savu publisko raksturu, kāds tam bija bijis pēdējos gados. Neveiksmīga bija pati vietas izvēle – samērā ievērojama sporta celtne atradās bīstami tuvu rūpniecības zonai. Šādā situācijā utilitāriem argumentiem bija viegli ņemt virsroku pār pilsētbūvniecības estētikas apsvērumiem. Ja basketbola halle atrastos pilsētas centrā, tā nevarētu kļūt par tanku remonta rūpnīcas sastāvdaļu.
No Lejnieka rakstītā gan izriet, ka 1938. gadā uzcēla ēku, kurā norisinājās 1937. gada sacīkstes. Jādomā, kļūdījies Lejnieks nevis FIBA. Bet vai jūs ziniet, kur Brasas apkārtnē atrodas sporta halle? Es nē. Žēl, ka grāmatas autors nav uzskatījis par lietderīgu norādīt precīzu ēkas atrašanās vietu.
Klijānu ielā atrodas netipiska noliktava. Pieļāvu domu, ka tā arī ir vecā basketbola halle, bet gribēju savu versiju pārbaudīt rūpīgāk.
Fiba raksta, ka sacīkstes notikušas Rīgas sporta hallē Starta ielā 1. Klijānu iela nav tālu no Starta ielas. Ņemot vērā, ka pagājuši jau gandrīz 80 gadi, adresēm pilnībā ticēt nevar.
Savukārt vikipēdijā ir pat plakātiņš / programmiņa. Tajā var izlasīt “Starta iela”, cipars gan tāds neskaidrs padevies, bet vairāk izskatās pēc 3 nekā 1.
Ne Starta ielā 1, ne Starta ielā 3 nav tādu ēku, kuras izskatītos pēc basketbola halles. Vēl vairāk – tā laika kartēs Starta ielu vispār nevar atrast. Tās vietā ir Valču iela.
Čiekurkalna attīstības biedrība pieminējusi ēku Starta ielā 5F un ir pat pievienojusi tās attēlu. Pēc basketbola halles nudien neizskatās.
Tomēr Sporta studijas video redzams, ka tā tik tiešām ir īstā halle.
Tātad Eiropas basketbola meistarsacīkstes 1937. gadā norisinājās šeit:
To, ka 1937. Eiropas meistarsacīkstes basketbolā notiks tieši Rīgā, izlēma tikai 1936. gada augustā. Laiks sagatavoties bija kādi 8 mēneši. Basketbola halles Rīgā nebija vispār. Latvijas meistarsacīkstes un mači ar kaimiņiem tika rīkoti noliktavās, kazarmās utml. būvēs.
Spriežot par lielā sarīkojuma norises vietu, vispirms tikuši izskatīti visnotaļ eksotiski projekti — Amatu biedrības (tagad — Mazā ģilde) un Lielās ģildes (tagad — Filharmonija) nami pašā Rīgas sirdī. Tika lēsts, ka Rīgas patriciešu vajadzībām celtās ēkas īsā laikā varētu pilnībā piemērot sportistu vajadzībām.
Par laimi un prieku arhitektūras klasisko vērtību sargātājiem, izvērtējuši visus aspektus, lēmēji nosliecās par labu citam variantam. „1. februārī Rīgā būs liela basketbola spēļu zāle,” 30. novembrī optimistiski vēstīja laikraksts Sporta Pasaule, paziņojot, ka „Latvijas Fiziskās Kultūras un Sporta Komiteja paredzējusi izmantot sportistu ziemas treniņiem bijušās fabrikas Fenikss plašās telpas Valču un Trikates ielas rajonā. Izbūvējot vairākus fabrikas korpusus, ierīkos plašu vingrotavu. Vispirms iekārtos 24 reiz 14 metru lielu basketbola laukumu, dušas telpas un ģērbtuves. Darbus sāks jau tuvākā nākotnē, lai pārbūvēto vingrotavu sportistu rīcībā varētu nodot ap 15. februāri.” Pārbūves darbu veikšana tika uzticēta kara būvniecības daļai.
Pašas optimistiskākās prognozes par jaunās sporta zāles izbūves termiņiem gan nepiepildījās. Darbus pabeidza “tikai” aprīļa vidū, četrus mēnešus pēc uzsākšanas, un valstsvienības dalībnieki jauno cīņu arēnu pirmo reizi izmēģināja 19. aprīlī, kad Valču iela jau bija pārdēvēta par Starta ielu.
Meistarsacīkstēs Latvija ieguva sesto vietu astoņu komandu konkurencē.
Okupācijas laikā ēkā atradusies tanku remonta darbnīca. Tagad tajā atrodas autoserviss.
Pirmajās divās fotogrāfijās, iespējams, 1939.-1940. gadā celtā pilsētas autobusu lielgarāža.
Es par tādu lielgarāžu dzirdu pirmo reizi. No kurienes informācija par tādu? Izklausās interesanti.
Grāmata: Biedriņš, A., Liepiņš, E. (2015) “Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām”, Rīgas Satiksme. 280.-282.lpp. https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/iznakusi-gramata-par-rigas-sabiedrisko-transportu/
Starta iela tekstā plūdeni pāriet Sporta ielā.
Paldies par aizrādījumu! Salaboju.
Konversācijas vārdnīcā ir šķirklis SPORTA NAMS – lielākā slēgtu sarīkojumu telpa Latvijā atrodas Rīgā, Starta ielā 3. Sporta namu 1937. gadā uzbūvēja Latvijas fiziskās kultūras un sporta komiteja. Sporta namam 4 korpusi: 1. sarīkojumu zāle ar tribīnēm 3000 skatītājiem, 2. treniņu zāle, 3. projektēts peldbaseins, 4. izbūvēta slēgta vieglatlētikas treniņa zāle ar skrejceļu. Sporta namu izmanto ne vien sarīkojumiem, bet arī lielākiem kongresiem un sanāksmēm.
Paldies.