Iedz. ien. nodokļa samazinājums

Kā varbūt būsiet dzirdējuši, no nākošā gada tikšot samazināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no 25 uz 24%. Eksperti no Eiropas komisijas gan nesen izteikušies, ka tā vietā labāk būtu bijis palielināt ar nodokļiem neapliekamo summu. Un man viņiem gribas piekrist.

Uzreiz norādu, ka visos aprēķinos pieņēmu, ka darba devējam ir iesniegta darba grāmatiņa, pensijas, invaliditātes, apgādājamo utml. nav. Ja interesē veikt aprēķinus sev pašam, iesaku doties uz VID mājas lapu, kurā kā reiz ir ļoti ērts kalkulators.

IIN samazināšana minimālās algas (200 uz papīra) gadījumā papildina maciņu par nieka 1.33 Ls. Pat ja tava alga šobrīd ir 144.75 uz rokas, es nedomāju, ka tas liekas ļoti daudz. Ja nu tev tomēr ir paveicies vairāk un tu uz rokas saņem, teiksim, 500, tad tavi ienākumi palielināsies par 6.07 Ls. Un atkal es nedomāju, ka tas šķiet ļoti daudz.

Palielinot neapliekamo minimumu, visiem iedzīvotājiem ienākumi palielinātos par vienādu summu. Piemēram, ja neapliekamais minimums tiktu atjaunots no tagadējiem 45 uz 2009. gada 90 latiem, VISI uz rokas dabūtu par 11.25 Ls vairāk.

Samazinot IIN, bagātie no tā iegūtu vairāk, nabadzīgākie mazāk. Ja tava alga ir ap 900 „uz rokas”, ieguvums no IIN samazināšanas kļūst lielāks par 11.25 Ls. Man gandrīz vai gribas domāt, ka tie, kuri pieņēmuši šo lēmumu, noteikti nesaņem mazāk par 900 Ls.

No vienas puses tāds princips ir godīgs, jo bagātie arī samaksājuši vairāk naudiņas nodokļos. Bet no otras – bagātie vieni paši bez melnā darba darītājiem izdzīvot nespēs, lai cik naudas viņiem nebūtu. Ja cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir spiesti strādāt slikti apmaksātus darbus, neļauj dzīvot, viņi tiek spiesti meklēt ienesīgākas, reizēm nelikumīgas nodarbes. Vai arī nākas braukt meklēt laimi citās zemēs.

Pirms dažām dienām masu medijos pavīdēja ziņa, ka Latvija, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir ar sevišķi nevienlīdzīgu bagātības sadalījumu.

Latvija ir atguvusi zināmu ekonomisku stabilitāti, bet tas noticis uz iedzīvotāju rēķina, un ir radījis neparedzētas sociālās sekas ar kurām valdībai šobrīd ir pienākums tikt galā, norādīja Luminas. (..)

Luminas norādīja, ka nepietiekamiem ienākumiem ir tieša negatīva ietekme uz cilvēktiesībām, tostarp pienācīgiem mājokļiem, pārtiku, veselības aprūpi un izglītību. Viņš aicina valdību īpašu uzmanību pievērst neaizsargāto grupu vajadzībām, lai nodrošinātu, ka taupības un citi pasākumi tās nesamērīgi neskartu.

Es diemžēl neredzu nevienu partiju Latvijā, kura reāli vēlētos un spētu rīkoties, lai situāciju vērstu uz labo pusi. Ja vēl atceras, ka Latvijā vairumam cilvēku simpatizē kreisa politika, tad jāatzīst, ka kolosāla brīva niša Latvijas politiskajām partijām stāv tukša jau vismaz padsmit gadus.