Senā Rīga – Jauniela 22

Jauniela ved no Doma laukuma uz RTU ēkas Kaļķu ielā 1 pagalmu. Interesanti, ka Jaunielas ēku numerācija sākas ar 11 nepāra pusē un ar 14 pāra pusē. Jādomā, ka tas dēļ nojauktajām ēkām Doma laukumā. Attēlos redzamā mazā ēciņa ir vārtsarga namiņš, celts 17-18. gadsimtā. 1969. gadā tas rekonstruēts.

Pārmaiņu ir apbrīnojami maz. Žogi mainījuši savu atrašanās vietu. Namam pa labi durvju vietā tagad ir logs. Un tā kā mūsdiena Vecrīga vietām atgādina lielu autostāvvietu, tad neiztrūkstošs ir arī automobilis. Starp citu, šis vēl ir veiksmīgs kadrs, jo pirmajā reizē, kadrā bija jāietilpina divi auto.

Jauniela 22 1911. gadā, attēls no zudusilatvija.lv
Jauniela 22 2017. gadā

Senā Rīga – Trīs brāļi

Trīs brāļi ir trīs vecas, šauras ēkas, kuras atrodas Mazās pils ielas un Klostera ielas krustojumā. Vecākais no trim namiem celts 15. gadsimta beigās. Šobrīd tur mājo Latvijas Arhitektūras muzejs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Trīs brāļi ir viens no populārākajiem Vecrīgas attēlu motīviem. Tāpēc piedāvāju uzreiz 3 attēlu pārus.


Ēkai labajā pusē kādreiz priekšā atradusies vēl viena neliela ēciņa. Kādreiz tā bijusi ar gludām malām, bet nu ar kantainām. Arī pārējiem namiem ir nelielas izmaiņas, piemēram kreisās puses ēkai vairs nav veikala pirmajā stāvā. Jādomā, ka lielākās izmaiņas veiktas līdz ar restaurāciju 1955.-1957. gadā.

Izmaiņas skārušas arī namus Klostera ielas abās pusēs. Labās puses nams ticis pie papildus stāva, bet kreisās pie papildus piebūves, kura nemanāmi iekļaujas apkārtējā vidē.

Senā Rīga – Jēkaba iela 11

Attēla oriģināls http://zudusilatvija.lv/objects/object/17135/

Vecajā attēlā varam aplūkot, kā izskatījies vecais Bruņinieku nams. Tas celts 1755. gadā. 1863.-1867. gadā ēka radikāli pārbūvēta pēc Roberta Pflūga un Jāņa Baumaņa projekta. 1900.-1903. gadā arī ievērojami paplašināta.

Jēkaba iela 11 2017. gadā

Pirms interesējos par šīs ēkas vēsturi, biju pārliecināts, ka tā tikusi pilnībā nojaukta. Jo līdzības ar tagadējo parlamenta ēku saskatīt ļoti grūti. Tik vien kā kantainie pagraba lodziņi un durvis aptuveni tajā pašā vietā kur tagad.

Attēla labajā stūrī manāms fragments no Jēkaba baznīcas. Tas arī ir vienīgais drošais orientieris, kurš saglabājies līdz mūsdienām.

Nav vairs vārtu – ne kreisajā, ne labajā pusē. Pajūga vietā var vērot automašīnu. Fonā redzamo ēku attēla labajā pusē atpazīt nevar. Tagad tur atrodas Saeimas komisiju darba ēka.

Spriežot pēc gada skaitļa “1773”, tai vajadzētu būt tai pašai ēkai pēc pārbūves.

 

Senā Rīga – Trokšņu iela

Trokšņu iela 1930. gadā. Autors Kurt Kirstein, attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6645/
Trokšņu iela 2017. gadā

Trokšņu iela ir viena no klusākajām ielām Vecrīgā. Tās Ziemeļu pusē atradies Rīgas pilsētas aizsargmūris. Attēlā tas ir kreisajā pusē.

Jau laikos, kad Vecrīgu apjoza mūris, tās teritorija bija par mazu. Ar vietu izrīkojās ļoti taupīgi. Dzīvojamo ēku augšstāvi pildīja noliktavu funkciju. Savukārt nelielām dzīvojamajām ēkām atrada vietu arī pie paša mūra. Tas bija izdevīgi arī tādēļ, ka ēkai jāmūrē par vienu sienu mazāk.

1913. gadā vismaz daļa no ēkām pie mūra esot nojauktas. Tad esot atrastas Rāmera torņa paliekas. Vecākais attēls esot uzņemts 1930. gadā, jādomā, ka visas ēkas toreiz nenojauca un daļa saglabājās ilgāk. Rāmera tornis un jaunākajā attēlā redzamais aizsargmūra fragments esot atjaunoti 1985.-1987. gadā. Vēl par Rāmera torni var lasīt šeit.

Pulvertorni jaunākajā attēlā aizsedz Kara muzeja ēka, kas būvēta 1937.-1939. gadā. Starp citu, Pulvertornis nekad nav bijis apaļš.

Attēlā pa labi redzamās ēkas izskatās saglabājušās, izņemot pēdējo piecstāvu ēku. Mulsina mūsdienās labi redzamie logi un durvis. Agrāk tādu attiecīgajās vietās acīmredzot nav bijis.

Senā Rīga – Arsenāls

Arsenāls atrodas Vecrīgā, netālu no Saeimas. Attēls uzņemts Jēkaba un Torņa ielu krustojumā. Mūsdienās tur atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle. Bet agrāk šajā ēkā nemaz neesot atradies arsenāls. Tā ir bijusī muitas noliktava. Par arsenālu to dēvējuši tāpēc, ka vēl tālajos zviedru laikos šajā vietā atradies arsenāls. Ēka celta no 1828.-1832. gadam. No 1920.-1930. gadam ēkā atradusies Latvijas armijas noliktava.

Autors J.Jemeljanow, avots http://zudusilatvija.lv/objects/object/17131/

Pazudis lukturis uz stūra, parādījušās ceļa zīmes. Virs ēkas centrālās ieejas parādījies siets, lai dekoratīvie elementi kādam neuzkrīt uz galvas. Un, protams, automašīnas. Policijas automašīna šajā vietā ir ainavas neatņemama sastāvdaļa. Novēroju, ka no tuvējās ēkas uz automobili stiepjas pagarš vads, kurš iestiprināts visparastākajā elektrības rozetē. Jā, bez elektrības likuma sargiem droši vien garlaicīgi.

Senā Rīga – Aspazijas bulvāris pie Laimas pulksteņa

Aspazijas bulvāris pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Attēls no forum.myriga.info, autors nezināms. Identisks attēls Zudusī Latvija: http://zudusilatvija.lv/objects/object/6638/

Kreisajā malā var redzēt Laimas pulksteni. Ēka labajā malā gājusi bojā otrā pasaules kara laikā 1944. gadā. Tai ļoti līdzīga ēka atrodas mazliet tālāk Aspazijas un Audēju ielas krustojumā. Kvartālā pa labi ir saglabājusies tikai otrā ēka. Labi, ka blakus esošā operas ēka pārlaida karu bez ievērojamiem postījumiem. Vēl tālāk fonā bijusī pasta ēka, tagadējā LU Ekonomikas un vadības fakultātes ēka.

Redzams elektriskais tramvajs, labajā pusē arī tā laika autobuss. Tolaik tramvaji kursēja gar vietu, kur šobrīd atrodas Brīvības piemineklis. No šī attēla nevar pateikt, vai tas tolaik jau bijis uzcelts. Gājēju pārējas, acīmredzot, tolaik nemaz nebija. Soļoja pāri krustojumam tāpat.

Aspazijas bulvāris 2017. gadā

Pēc aptuveni 80 gadiem karā bojā gājušās ēkas vietā salīdzinoši nesen uzcelta jauna. Tā projektēta 1987. gadā, pabeigta 1992. gadā. Atšķirībā no mūsdienās pierastās ainas, ka jaunceltnes sava pārspīlētā apjoma dēļ nomāc apkārtējās ēkas, šeit tas nav vērojams.

Fonā redzama piecdesmitajos gados uzceltā Zinātņu akadēmijas augstceltnes spice. Ir vairāk ceļazīmju. Tramvaji vairs uz Brīvības bulvāri nenogriežas. Rīgas satiksmes autobusi pa Aspazijas ielu nekursē. Un cilvēku svētdienas rītā nav diez ko daudz.

Par “Redzi, dzirdi Latviju!”

Redzi, dzirdi Latviju! ir Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve (turpmāk tekstā – digitālā krātuve). Vienkāršāk izsakoties, tā ir vietne, kurā apskatīt, kādi kinomateriāli atrodami Latvijas Valsts arhīvā. Daļu kinomateriālu var apskatīt arī tiešsaistē.

Līdzīgi kā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas karšu risinājumu, pirmais iepaids par digitālo krātuvi ir ļoti labs. Tikai, jo vairāk to lieto, jo kaitinošāki kļūst dažādi “sīkumi”.

Video kvalitāte ir diezgan draņķīga un sīkākas detaļas saskatīt nevar. Attēlu ilustrācijai, respektējot arhīva lūgumu prasību materiālus bez atļaujas neizmantot, nepublicēšu. Bet, ja es gribētu paņemt kadru no kāda video, tas kaut cik jēdzīgi izskatītos tikai pie izšķirtspējas 400 x 300. Pēc video ievadlogo kvalitātes spriežot, pie vainas ir nevis vecās filmu tehnoloģijas, bet pārcentīga video kompresija.

Lai video izskatītos vēl bēdīgāk, publicētajos materiālos apakšējā daļā ir trekna laika uzskaites lenta. Augšējā labajā stūrī vērojams arhīva logo, kurš mēdz periodiski samazināties un izplesties. Šīs lietas vēl būtu pieciešamas, ja video būtu pieņemamā kvalitātē. Bet tā nebūt nav.

Pirmajā brīdī šķiet, ka skatītājs varēs vērot ļoti daudzus video. Pa visiem žanriem kopā esot 4263 videomateriāli! Turklāt datu skaits palielinoties. Tā arī ir, varu apliecināt, ka pirms dažiem mēnešiem bija ap 3700 materiāliem. Tikai ir viens āķis. Šis skaitlis apzīmē kopā uzskaitē esošo materiālu skaitu, nevis tiešsaistē apskatāmos kinomateriālus. Cik tieši ir apskatāmo videomateriālu, grūti pateikt, bet varētu būt ap 300. Nav tādas iespējas kā atlasīt tikai tiešsaistē aplūkojamos materiālus.

Te jāpiemin, ka “Redzi, dzirdi Latviju!” atbalsta arī Valsts kultūrkapitāla fonds. Citēju lapu “Par projektu”:

Arhīva misija ir ne tikai uzkrāt un glabāt vizuālās liecības par Latviju, bet darīt tās pieejamas jebkuram interesentam.

Citāta pēdējiem vārdiem gan vajadzētu būt “krietni turīgam interesantam”. Arhīva pakalpojumu cenrādis ir nepielūdzami bargs.

Videomateriālu anotācijās pietrūkst “Zudušajā Latvijā” ieviestā birku sistēma. Piemēram, ja bildē redzams Pulvertornis, tai būs pievienotas birkas “Pulvertornis”, “Vecrīga”, “Smilšu iela”. Tas dod iespēju ātri un ērti atlasīt visas bildes par sevi interesējošu objektu. Digitālajā krātuvē birku nav, tā vietā ir statisks teksta komentārs.

“Zudušajā Latvijā” ir iespēja attēlus komentēt. Atstātie komentāri bieži satur vērtīgu vēsturisku informāciju. Digitālajā krātuvē neko komentēt nav iespējams. Īpaši žēl tas tāpēc, ka vietām arhīva dotie teksta komentāri nav pilnīgi.

Bet vēl ielūkosimies vietnes lietošanas noteikumos. Citēju:

Vietnē ievietoto audiovizuālo dokumentu videofailu kopēšana, pārpublicēšana un demonstrēšana publiskos pasākumos bez Latvijas Nacionālā arhīva rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Audiovizuālo dokumentu izmantošanai vajadzīga arī darbu mantisko tiesību īpašnieku atļauja jeb licence.

Te parādās interesants moments, kuru varbūt varētu komentēt kāds autortiesības pārzinošs cilvēks. Latvijas Valsts arhīvam nepieder autortiesības uz darbiem, kurus tas uzglabā. Daļai video failu vispār nevarētu būt nekādi autortiesību ierobežojumi, jo tie ir tik veci, ka vismaz kāds no autoriem noteikti ir miris pirms vairāk nekā 70 gadiem. Kāda likumīgs pamatojums ir Latvijas Valsts arhīvs ekskluzīvajām tiesībām sniegt atļauju jau publicētu failu kopēšanai, pārpublicēšanai vai demonstrēšanai publiskos pasākumos? Ja šo arhīva prasību neievēros, tad kurš Latvijas likumdošanas normatīvais akts tādējādi tiks pārkāpts?

Mans personīgais uzskats ir, ka materiāliem, uz kuriem nav attiecināmi autortiesību ierobežojumi, jābūt pieejamiem visiem un par brīvu. Jā, tas praktisku iemeslu dēļ nav iespējams vecām filmu lentām un fotogrāfijām. Bet digitālas kopijas nolietot nevar!

 

Šobrīd gan projekts jāņem par labu tāds, kāds tas ir. Ielikšu saites uz man interesantākajiem kinomateriāliem, kuros redzama vecā Rīgas apbūve.

Alises ielas ūdenstornis
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-161084?cat=k&q=

Tilta būve pār kanālu pie Centrāltirgus.
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160291?cat=k&q=
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160357?cat=k&q=

Valmieras iela, Kalpaka postenis pie Ģertrūdes ielas
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160378?cat=k&q=

Vecrīga, Centrālā stacija, Uzvaras laukums
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-161054?cat=k&q=

Iļģuciema dzelzceļa stacija
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160380?cat=k&q=

Daugavmalas tirgus
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160334?cat=k&q=
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160923?cat=d&q=
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160351?cat=k&q=

Skatuve Grīziņkalnā
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160339?cat=k&q=

Autobusu garāžas Klijānu ielā celtniecība (noteikti ne tramvaju parka, kā norādīts anotācijā)
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160945?cat=d&q=

Postījumi Vecrīgā pēc 1. pasaules kara
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160888?cat=d&q=

1934. gada 16. maija rīts Rīgā, Grīziņkalns
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160889?cat=d&q=