Premjerēšana

Masu medijos, pēc Straujumas atkāpšanās ir ļoti daudz tukšu ziņu par jauniem premjerministra meklējumiem.

Tikmēr Straujuma mierīgi turpina strādāt. Neviens vairs netincina, kad viņa beidzot ies prom uz Saeimu un retais vairs tikai interesējas, ko tieši viņa šobrīd dara. Ir pilnīgi reālas iespējas pieņemt tādus Ministru kabineta noteikumus, kurus citādi nevarētu, jo tiem pievērstu uzmanību. Bet kuru gan interesē, ko šodien dara Straujuma?

Laimdotai un tās ministru komandai ilgstošā premjerministra meklēšana ir pat ļoti izdevīga. Varbūt tā var turpināt līdz pat nākošajām Saeimas vēlēšanām? Kādēļ steigties?

Par atbalstu vecākiem

Par nodokļu pārmaiņām no nākošā gadā labus vārdus atrast ļoti grūti. Sistēma tiks pamatīgi sarežģīta un sanāks, ka mazturīgākie iedzīvotāji piespiedu kārtā kreditēs valsti, nesaņemot par to nekādus procentus. Turklāt naudas atgriešanai būs jāaizpilda deklarācija EDS-ā. Piedevām Vienotība iznīcina vienu no jau tā pavisam nedaudzajiem pamatojumiem, kādēļ vajadzētu stāties laulībā. Tas ir, nevarēs kā apgādājamo norādīt nestrādājošu laulāto, kas, iespējams, sēž mājās un audzina bērnus, jo pašvaldība laicīgi nenodrošina vietu bērnudārzā.

Pārsteidzoši, bet parādījusies arī laba ziņa šajā vājprātā. Nacionālā apvienība nav padevusies, bet turpina cīņu par atbalstu vecākiem. Tas ir, netiktu palielināts neapliekamais minimums, bet gan nodokļu atvieglojums par bērniem, kā arī tiks risināti arī citi jautājumi. Ceru, ka NA tas izdosies.

Neesmu aizmirsis, kā pirms dažiem gadiem, kad NA pastāvēja par lielāku atbalstu vecākiem, Vienotība, dažādi politologi u.c. to interpretēja kā pretenzijas uz ministru portfeļiem. Nez, vai tik tālu nonāks arī šoreiz?

Es šobrīd redzu tikai vienu politisku partiju Latvijā, kura reāli rūpējas par valsts nākotni.

Prezidenta vēlēšanu procesa komentāru analīze

Izmantojot LSM prezidenta vēlēšanu teksta tiešraidi, var noteikt, kuri politiķi un politologi prezidenta vēlēšanu dienā ir runājuši taisnību vai prognozējuši precīzi, un kuri prognozējuši nepareizi vai melojuši. Neliela analīze ļauj spriest par mūsu politikas speciālistu kompetenci un mūžīgo politiķu problēmu runāt taisnību.

Zemāk izmantotie citāti izmantoti jauktā hronoloģiskā secībā.

 

Precīza informācija un prognozes

  • Žurnāliste Elita Veidemane LTV prognozēja, ka trešdien notiks pieci balsojumi, līdz būs palicis tikai viens kandidāts.
  • LTV rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ZZS izdevies atrast trūkstošās balsis, lai ievēlētu Vējoni.
  • Viens no Zaļās partijas kādreizējiem līderiem Indulis Emsis pat trešdien Saeimā ieradies jau ar dāvanu nākamajam prezidentam – Vējonim. Viņš LTV apgalvoja, ka Vējoņa ievēlēšanu diktē politiskā loģika.

Izskatās, ka ZZS jutušies relatīvi pārliecināti par rezultātu. Ja tā, to bez aizkulišu spēlēm izskaidrot grūti.

  • Savukārt, ja šajā kārtā uzvar Raimonds Vējonis, bet Levits izkrīt no balsošanas, tad Vējonis kļūs par prezidentu, uzskata (Kārlis) Šadurskis.
  • Vērtējot pirmās kārtas balsojuma rezultātus, (Filips) Rajevskis prognozē, ka nav cerību, ka Levits būs prezidents.

 

Visticamāk, patiesība

Visticamāk, NA lielākā daļa turēja vārdu un par Vējoni nebalsoja. Jo ZZS (21) + V (23) + NA (17) = 61 balss. Par Vējoni nobalsoja 55 deputāti. Veselas 13 no 17 balsīm no NA pa kluso nomakšķerēt izskatās pēc pūces astes ziedēšanas. Līdz ar to daļa opozīcijas, acīmredzot, tik tiešām pārdevās. Paliek tikai nezināms kuri tie bija un par kādu cenu.

  • „Nav nekas slikts, ka opozīcija atbalsta kandidātu. Bet, acīmredzot, ja tas netiek atklāts, man jādomā, ka šeit ir kādas noteiktas sarunāšanas un aizkulišu spēles,” sacīja (Ilze) Viņķele.
  • “Opozīcija jau ir daļēji pārdevusies. Šobrīd tiek svērts, vērtēts, būt – atdot balsis,” LTV sacīja politoloģe Ilga Kreituse.

 

Nepareizas prognozes, meli

  • “Spriežot pēc ģīmjiem ir neliela daļa, kas zina, kas nāks un uzvarēs otrajā kārtā,” Latvijas Radio diskusijā pauda politoloģe Ilze Ostrovska.
  • “Sejās ir rakstīts, ka rezultāta šodien nebūs,” Latvijas Radio sacīja politoloģijas doktore Ilze Ostrovska. Tam piekrīt arī žurnāliste Baiba Strautmane, norādot, ka deputāti ir ķērušies pie formālā darba.
  • LRA deputāts Mārtiņš Šics LTV prognozēja, ka trešdien prezidentu neievēlēs.
  • Ekspolitiķis Jānis Jurkāns Latvijas Radio diskusijā sacīja, ka neviens no pašreizējiem kandidātiem nekļūs par prezidentu. Viņam ir aizdomas, ka, piemēram, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) varētu kļūt par prezidentu.
  • @AndrejsElksnins Viss iet uz to, ka koalīcija mobilizēsies un NA atkāpsies no Levita.
  • Viņa (Nellija Ločmele) gan norāda, ka šīsdienas balsošanā prezidentu tomēr neievēlēs.
  • Ivars Ījabs: turpmākā cīņa būs asiņaina.

 

Aizdomīgi izteikumi, par kuru patiesumu ir šaubas

  • Augusts Brigmanis (ZZS) Latvijas Radio teicās nezinām, kas ceturtajā balsošanas kārtā atbalstīja Vējoni. Stundas pārtraukumā frakcija gan neesot mēģinājusi uzrunāt citus politiskos spēkus, lai atbalstītu viņu kandidātu: „Neviens neies un balsis speciāli nezvejos.”
  • Lembergs gan noliedz, ka būtu mēģinājis ietekmēt balsošanas rezultātus.
  • Lembergs: Izskan jau minējumi par tirgu, bet nekāda tirgus nebūs. Tirgus nozīmē, ka tas ir jautājums par esošo koalīciju, un tas būs apdraudējums valdībai.

 

  • NA frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš Latvijas Radio pauda pilnīgu pārliecību, ka pilnīgi visi NA deputāti atbalsta Levitu.
  • NA deputāts Ilmārs Latkovskis LTV atzina, ka NA turpinās konsekventi atbalstīt Levitu, kuru uzskata par galvastiesu pārāku pār citiem kandidātiem.
  • LTV ziņo, ka Vējoni atbalstīja trīs NA deputāti: Kārlis Krēsliņš, Aleksandrs Kiršteins un Romāns Naudiņš, kā arī vairākām „Saskaņas” balsīm. Kiršteins gan atbildot uz šo informāciju, publicēja savu balsošanas biļetenu, kurā redzams balsojums pret Vējoni.

Pretrunīga informācija.

  • ““Saskaņas” balsis Vējonim nav un nav bijis arī visās iepriekšējās kārtās,” uzsvēra (Andrejs) Elksniņš.
  • „Saskaņa” deputāts Valērijs Agešins pēc balsojumu ceturtās kārtas apgalvoja, ka viņa partija Vejoni neatbalstīja: „Par saviem esmu drošs. Pieļauju, ka viens cilvēks puls/mīnus var kļūdīties. Bet ne vairāk.”
  • “Saskaņas” līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs eng.lsm.lv apliecina, ka “Saskaņa” turpmākajās kārtās balsos pret visiem, jo partijas kandidāts bijis tikai Dolgopolovs.
  • Visbeidzot, partijas “Saskaņa” Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs uzsvēra, ka “Saskaņa” ir disciplinēta partija. Tā atbalstīs Dolgopolovu un pēc tam balsojumā nepiedalīsies.
  • (Nellija) Ločmele uzskata, ka neesot ticams, ka Vējonis tiktu ievēlēts ar „Saskaņas” balsīm.
  • “Sakot, ka nebalsos ne par vienu [ja izkrīt kandidāts], “Saskaņa” dod signālu, ka ir gatavi sarunām,” uzskata žurnālists Egils Zariņš.
  • Saskaņā ar LTV7 rīcībā esošo neoficiālo informāciju, Vējonim izdevies iegūt 46 balsis ceturtajā kārtā, pateicoties “Saskaņas” deputātu atbalstam.

Pretrunīga informācija.

  • Šajās vēlēšanās partija „No sirds Latvijai” turpinās neatbalstīt koalīcijas partiju kandidātus, Latvijas Radio sacīja partijas pārstāvis Gunārs Kūtris.

Latvijas Radio diskusijā komentētāji atzīst, ka “No sirds Latvijai” deputātu rīcība ir dīvaina. Žurnālists Arnis Krauze sacīja, ka NSL vispār varēja paņemt brīvdienu un nenākt uz Saeimu. Publicists Otto Ozols uzsver, ka tā ir bezatbildīga rīcība, taču politiķi nedrīkst būt bezatbildīgi.

  • Taču “nevienu koalīcijas kandidātu mēs neatbalstīsim,” sacīja (Mārtiņš) Bondars.

 

  • (Egils) Levits arī noraidīja iespēju, ka pašlaik varētu doties pie kādiem opozīcijas politiskajiem spēkiem, lai runātu par atbalstu viņam.
  • Viņa (Ināra Mūrniece) atklāja, ka jau ir uzrunāti kolēģi no citām frakcijām, lai atbalstītu Levitu.

Pretrunīga informācija.

 

  • “[Šajās vēlēšanās, atšķirībā no iepriekšējām] nav vairs izteikta scenārista. Solvita vairs nekontrolē scenāriju savējiem, zemnieki vairs savējiem,” Latvijas Radio diskusijā par vēlēšanām sacīja sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds.

Tikai, kad tiešām pienāk izšķirošais brīdis, visi piepeši kļūst apbrīnojami disciplinēti…

 

Izteikumi par valdības krišanu. To patiesumu pārbaudīt šobrīd nav iespējams.

  • Līdz ar to Nacionālā apvienība, virzot „tautai saprotamu un izcilu prezidenta kandidātu”, nu kļuvuši sarežģītā situācijā. Tas būšot atkarīgs no tā, cik lielu likmi viņi gatavi likt uz spēles – koalīcijas stabilitāti vai iespējamu NA izraidīšanu no koalīcijas. (Ģirts Valdis) Kristovskis pieļāva, ka, ievēlot Vējoni ar opozīcijas balsīm, Nacionālās apvienības vietā koalīcijā uzņemt kādu citu politisko spēku, kas būs atbalstījis Vējoni.
  • Politikas procesu vērotājs Filips Rajevskis LTV sacīja, ka likmes tagad ir augstas – ne vien prezidenta amats, bet arī koalīcijas stabilitāte.
  • (Ilga) Kreituse: Nacionālā apvienība pašlaik ir satraukusies par iespēju, ka pēc prezidenta vēlēšanām koalīciju varētu veidot ne tikai trīs partijas, bet arī četras un, iespējams, bez Nacionālās apvienības.

Ja valdība tuvākajos 1-3 mēnešos nekritīs vai arī, ja kritīs, bet koalīcija saglabāsies tā pati, tad arī šos komentārus jāatzīst par tukšu muldēšanu.

 

Kaitinoši izteikumi

Savukārt jurists Aivars Borovkovs LTV sacīja – ja neievēlēs Levitu, tas nozīmēs, ka sabiedrība līdz šim prezidentam vēl nav izaugusi un nav gatava šādai kvalitātei.

Prezidenta vēlēšanu process teorētiski ir visai vienkāršs. Sabiedrība ievēl savus priekšstāvjus, kuri savukārt ievēl prezidentu. Nekur nav teikts, ka ievēlētajiem priekšstāvjiem būtu jāņem vērā sabiedrības viedoklis, izvēloties prezidentu. Tādēļ vainot elektorātu pie nepilnībām prezidenta vēlēšanās ir, maigi izsakoties, nepareizi, augstprātīgi un nepieklājīgi vai dumji.

“Latvijas sabiedrībai jāpamostas un jāsaprot, kas ir šī spēle,” sacīja (Roberts) Zīle, norādot, ka Vējonis ceturtajā kārtā saņēma arī opozīcijas balsis, iespējams, arī “Saskaņas” balsis.

Labrīt, pamodāmies. Ko tālāk? Ā, neko nevaram iesākt. Nu, labi.

Bet zinātnieks Ojārs Spārītis uzsvēra, ka deputāti, kas pārstāv valsti, atdod balsi par sev mazāko ļaunumu, taču nebalso par lielāko labumu valstij. Viņš pieļāva, ja notiks nākamā kārta, tad savu kandidātu varētu izvirzīt nepolitiskas organizācijas, piemēram, kāda no zinātnieku organizācijām.

Vadoties no Ojāra Spārīša teiktā, gribas jautāt, vai nepolitiskās organizācijas agrāk nezināja, ka Saeima šovasar vēl prezidentu? Kas kavēja tās izvirzīt savus kandidātus jau agrāk? Kāpēc vajadzēja tik ilgi gaidīt?

“Sabiedrības ietekme bija diezgan būtiska šajās vēlēšanās, bet izskatās, ka tas atkal ieiet vecajās sliedēs, jo koalīcija lemj savā starpā, un argumenti ir, ka ir jāsaglabā kāds līdzsvars, vai arī sāksies juku laiki,” uzskata politologs Juris Rozenvalds.

Jā, bija atbalsta akcija pie Saeimas par labu Levitam. Bija akcija mansprezidents.lv, kurā uzvarēja Bondars. Rezultātā uzvar kaut kāds Vējonis. Kur tieši Juris saskata būtisku sabiedrības ietekmi?

“Mani pārsteidz, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām ir pieticīgs cilvēku skaits pie parlamenta. Varbūt, ka cilvēki ir noguruši, ir neticība,” Latvijas Radio pauda žurnālists Arnis Krauze un norādīja, ka no rīta bija sanākuši kādi 50 cilvēki, tagad praktiski nav neviena.

Varbūt cilvēkiem gluži vienkārši jāatrodas darbā un jāstrādā? Un varbūt kopš iepriekšējām vēlēšanām viņi arī saprot, ka Saeimas deputātiem nav pilnīgi nekāda pienākuma ņemt vērā sabiedrības viedokli, vēlot valsts prezidentu?

  • Otrajā balsošanas kārtā izkritušais kandidāts Mārtiņš Bondars (LRA) atzina, ka par vēlēšanu rezultātiem ir gandarīts.
  • Otrajā balsošanas kārtā izkritušais kandidāts Mārtiņš Bondars (LRA) sarunā ar LTV sacīja, ja viņš gaidītu šādu rezultātu, viņš nebūtu piedalījies vēlēšanās.

Izskatās, ka viens no Bondara izteikumiem ir meli, vai arī LSM ir neprecīzi viņu citējuši. Varbūt arī Bondaram spriedzes rezultātā netur nervi un viņš, mēģinot būt politkorekts, pat nemana, kā nokļūst pretrunā pats ar sevi?

 

Izteikumi, kurus prieks lasīt

Datorspeciālists Ilmārs Poikāns jeb Neo LTV atzina, ka viņš vēlas prezidentu, ar kuru var lepoties, nevis izslēgt televizoru, viņu ieraugot.

@rozinite Saprotu, ka tante no Viļāniem sabojā vēlēšanu zīmi, bet 6% no visgudrākajiem, labākajiem, uzticamākajiem nejēdz balsot..

Kamēr sanākušie skaļi sauca katram deputātam un aplaudēja, parādoties Levitam, turpat policistiem aiz muguras kāda kundze lamuvārdu artilērijas pavadībā pauda alternatīvu viedokli.

@Vinkele Klišejisko frāžu daudzums šodien Saeimas debatēs smagi pārsniedz vidējos rādītājus.

 

Avots http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/par-valsts-prezidentu-ievelets-vejonis.-teksta-tiesraides-arhivs.a132170/

Guntis

Guntis Belēvičs un viņa atbaidošā saimniekošana pa ministriju viena SIA interešu dēļ ir vēl viens spēcīgs iemesls nebalsot par ZZS.

Ja es būtu Straujumas vietā, šis tips izlidotu no manas valdības jau tajā pašā dienā, neskatoties ne uz kādām činkstēšanām vai draudiem no koalīcijas partnera puses. Plus vēl painteresētos, vai čalim nevar izvirzīt apsūdzību pēc kāda nopietna panta.

Brigmaņa vietā es palūgtu Straujumai necelt lieku troksni un atsauktu šo čali no ministra amata, cik ātri vien iespējams.

Tikai man ir aizdomas, ka nekas nemainīsies kaut kādas faking stabilitātes dēļ. Un, iespējams, arī tādēļ, ka tā taču darot visi.

Tas ir arī vēl viens iemesls, kādēļ šīs valdības krišana tomēr nebūtu nekāda lielā nelaime. Ā, nu, varbūt vienīgi Vienotības un ZZS mahināciju shēmas būs jābūvē no jauna.

Kā Vienotība pārtop Komunistiskajā partijā jeb sitīsim stukačus

Cilvēks konstatē balsu pirkšanas gadījumus, ziņo par to Drošības policijai, stāsta masu medijiem un, lūk, ar šo rīcību viņš neesot ievērojis Vienotības ētikas kodeksu, tādēļ ir izslēdzams no partijas.

Dažas dienas pēc 12.Saeimas vēlēšanām vispirms „Vienotības” iekšējā sarakstē, bet vēlāk arī publiski Juris Vidiņš pauda aizdomas par masveidā notikušu vēlētāju uzpirkšanu Latgalē par labu tobrīd vēl Saeimas frakcijas vadītāja amatā esošajam Dzintaram Zaķim.

Pēc Vidiņa iesnieguma par šīm aizdomām kriminālprocesu sāka arī Drošības policija.

(..)

Tomēr „Vienotības” Rēzeknes nodaļa novembrī sapulcē nosprieda, ka Vidiņš, komentējot medijiem iespējamo balsu pirkšanu un vēršoties Drošības policijā, esot pārkāpis vairākus partijas ētikas kodeksa pantus.

Tāpēc nodaļa nolēma lūgt Ētikas komisijai „izskatīt Vidiņa neētisko rīcību par nepatiesu ziņu sniegšanu, kas grauj partijas prestižu, kā arī iespējamību Vidiņam būt par „Vienotības” biedru.”

(..)

Tomēr „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa klāsta, ka Rēzeknes nodaļai ir tiesības vērsties Ētikas komisijā, jo nekas demokrātiskāks nemaz neesot iespējams – tie ir cilvēki, kuri vislabāk redz, kas notiek reģionā. Viņa arī piekrīt, ka Vidiņš nereti patiešām graujot partijas prestižu.

(..)

„Es jau domāju, ka man partijas valde izteiks pateicību, ka esmu atmaskojis balsu pircēju, palūgšu Ētikas komisijai, lai man izsaka pateicību par viena nozieguma atklāšanu,” sacīja Vidiņš.

Noslēpumi

Nesen tieslietu ministrei SAB liedza pieeju valsts noslēpumam. Vadošam Padomju Savienības komunistiskās partijas biedram Andrim Bērziņam iedeva, bet tieslietu ministrei, nu, ziniet, nē. Par ko – nav zināms. Gandrīz nevienam.

Kā jau ziņots, 9. jūnijā Ministru prezidente Laimdota Straujuma medijiem paziņoja – SAB direktors Jānis Maizītis viņu esot informējis par lēmuma iemesliem neizsniegt Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr viņai neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturoties vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

SAB preses pārstāve Maizīša vārdā Pietiek paziņoja, ka ar lēmumu par Brokas pielaidi Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidenti nemaz neesot iepazīstinājis un Straujuma šādas ziņas varētu būt uzzinājusi kaut kur citur. Kur un kā Straujumai vēl ir bijis iespējams uzzināt šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas, kas saskaņā ar paša Maizīša apgalvojumu esot tikai dažu personu rīcībā (un kuras netiek atklātas pat pašai Brokai), SAB nevēlējās paskaidrot.

Arī pazīstamais Saeimas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Zaķis ir publiski paziņojis, ka “viņš zinot detaļas, kādēļ [tieslietu ministrei Baibai] Brokai neesot piešķirta pielaide valsts noslēpumam”.

Taču uz jautājumu par to, vai SAB ir nodevis šīs valsts noslēpumu saturošās ziņas Zaķa rīcībā un, ja jā, tad ar kādu pamatojumu, Maizītis līdz šim tā arī nav atbildējis – tāpat kā uz jautājumu, vai un kā SAB rīkosies, lai nekavējoties noskaidrotu, kā šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas nonākušas Zaķa rīcībā.

Savukārt šoceturtdien bijušais Ministru prezidents Dombrovskis meta jaunu, vēl nopietnāku ēnu uz SAB spēju saglabāt valsts noslēpumus. Viņš telekanālā LNT paziņoja, ka indikācijas par to, ka tieslietu ministre Broka varētu nesaņemt augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, no Satversmes aizsardzības biroja tikušas saņemtas vēl pirms viņas apstiprināšanas amatā.

Es saprotu, ka var šeptēties, nopludināt informāciju, (ne-)veikt attiecīgas darbības dažādu grupu interešu dēļ, bet šis gadījums demonstrē izcili muļķīgu izpratni par valsts noslēpumu un amatpersonu tiesībām. Tās ir augstākās valsts amatpersonas! Ja viņi pat ar tik elementāriem jautājumiem netiek galā, kas tiks iesākts ar nopietnām problēmām? Droši vien tāpat kā līdz šim bārstīsies ar nepārdomātām frāzēm un imitēs darbošanos.

Tendences

Nu jau bezmaz katru dienu var lasīt, kā Vienotības izpratne par varu līdzinās Tautas partijai.

Te ir šodienas rakstiņš par nesekmīgu skrūvju piegriešanu ātrajiem kredītiem: http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/preteji-komisijas-lemumam-saeima-atbalsta-stingraku-atro-krediit.a87729/

Savukārt šeit aprakstīts, kā Vienotībā izrēķinās ar citādi domājušajiem partijas biedriem. Nepiedodams grēks Vienotībā skaitās pat tikai ieminēties par nepieciešamību diskutēt par iespējamu nodokļu maiņu nākotnē. Pati nodokļu paaugstināšanas nepieciešamība nav nekāds milzu jaunums, bet tik un tā pat runāt par to nekādā gadījumā nedrīkstot. http://www.diena.lv/latvija/viedokli/zanders-nelokama-partijas-linija-14058413

Par Dombrovsku ģimenes atkarību no uzturēšanās atļauju pārdošanas jau rakstīju pirmīt.

Ja viņi tādā garā turpinās, nākošā četrgade var gadīties arī pēdējā pie varas.

 

Vēl es drusku brīnos par tautiešu milzu sašutumu par Grigules tikšanu EP. Tas tiek tulkots tieši kā reklāmas nopelns un muļķo elektorātu.

Ja reklāma būtu tik ļoti varena un elektorāts tik naivs, EP būtu ticis Žagars un vēl kāds no viņa partijas. Tā tomēr nenotika.

Manuprāt, Grigule tika EP, pateicoties prāvajai ļaužu kopai, kura par politiku diez ko neinteresējas un tāpēc nobalso par zaļajiem un zemniekiem – nosaukuma dēļ. Gan Saeimas vēlēšanās ZZS atkal šī iemesla dēļ savāks krietnu daļu balsu, neskatoties pilnīgi ne uz ko. Tā ir diezgan liela, nelabojama nelaime.

Par ko īsti cepiens?

Šķiet, ka nekādas milzu ažiotāžas ap Valda Dombrovska (sievas uzņēmuma) mahinācijām nav. Bet velti. Gadījums pietiekoši nopietns, lai žurnālistiem būtu vērts rakties, uzdot nepatīkamus jautājumus, presingot iesaistītos un panākt Dombrovska atkāpšanos no EP deputāta amata un nekandidēšanu uz citiem amatiem. Kaut ko tādu šobrīd dara vienīgi Lato Lapsa. Šo to no viņa veikuma ir pārpublicējuši delfi un tvnet. LSM klusē, iespējams, senu domstarpību ar LL dēļ.

Viss stāsts īsi, saprotami lasāms šeit.

Diezgan briesmīgi tas liekas tāpēc, ka, ja pat valsts ietekmīgākā amatpersona var redzami un nesodīti shēmot, kā pašam ienāk prātā, nepaies ilgs laiks, līdz to mēģinās vēl vairāk un vairāk cilvēku. Paraugs iedvesmo. Ja jau pat premjerministrs var un viņu par to nesoda, bet pat ievēl augstos amatos, tad kāpēc es nevaru?

Par parādsaistībām un balsošanas nepieciešamību

Pietiek ir publicējis iemeslu, kāpēc Dombrovskis tik piepeši demisionējis, kā arī uzskaitījis vainīgos Liepājas metalurga krahā.

Dombrovska atkāpšanās no premjera posteņa pērn bija negaidīta, viņa emocijas, paziņojot par demisiju – gandrīz vai vētrainas, bet amata pamešanas oficiālie izskaidrojumi – pretrunīgi un acīmredzami uz ātru roku sadomāti.

Vēl 27. novembra rītā Dombrovskis intervijā Latvijas Radio izklausījās mundrs un enerģisks, un nekas neliecināja par viņa nodomu jau pēc dažām stundām atkāpties no amata, bet, paziņojot par demisiju, premjers jau gandrīz raudāja.

Dombrovska demisijas iemesls – piedraudēts atklāt viņa (dzīvesbiedrenes) nekustamā īpašuma biznesa finanšu plūsmas. Šobrīd Dombrovsku ģimene ir nonākusi pilnīgā atkarībā no Rietumu bankas labvēlības. Rietumu banka pieder gana politiski ieinteresētiem cilvēkiem, kuri sponsorējuši gan Vienotību, gan SC. Tas arī pie reizes izskaidro Vienotības cītīgo atbalstu uzturēšanās atļauju tirgošanai.

Citās valstīs esot virkne amatu, kurus nedrīkst ieņemt cilvēki ar lielām parādsaistībām. Pastāv liels risks, ka viņi ir viegli ietekmējami. Es personīgi nekad negribētu uzticēt savu īpašumu vai pat valsti pārvaldīt cilvēkam, kurš pat ar savām personīgajām finansēm galā netiek. Tādi ir, piemēram, Dombrovskis, Repše, Žagars un noteikti ne viņi vienīgie.

Par LM krahu uzrakstītais liekas sirreāls. Summas milzīgas, vainīgie zināmi un nekas, pilnīgi nekas tāpēc nemainās.

Taču patiesībā ir zināmi tie, kas galvojumu “bīdīja” un par to nobalsoja, neko nepārbaudījuši un, ļoti iespējams, savu kukulīti saņēmuši. Ivara Godmaņa valdība, atbildīgā Saeimas komisija, Saeimas deputāti.

Ir zināmi tie, kas sagatavoja dokumentus galvojuma saņemšanai, pārkāpjot pat paši savus iekšējos normatīvos aktus. Valsts kase.

Ir zināmi tie, kas pēdējā mirklī galvojumu parakstīja, neprasot veikt pienācīgu izvērtējumu. Finanšu ministrs Einars Repše.

Ir zināmi tie, kas bija totāli nolaidīgi galvojumu saņēmušā uzņēmuma uzraudzībā. Valsts kase un finanšu ministrs Andris Vilks.

Ir zināmi arī tie, kas, beidzot padzirdējuši par uzņēmuma problēmām, nepilnos desmit mēnešos to aizlaida līdz oficiālai maksātnespējai. Valda Dombrovska valdība – un jo īpaši pats premjers, finanšu ministrs Andris Vilks un vēl arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Visbeidzot, ir zināmi arī Liepājas metalurga saimnieki Sergejs Zaharijins un Iļja Segals, kuri uzņēmumu nolaida līdz kliņķim, kā arī viņu dažādos veidos piebarotie “kalpi” Valērijs Terentjevs, Leons Ptičkins, Benita Imbovica (kura nu jau izrādījusies “noderīga” arī uzņēmuma administratoram) un, protams, “tautsaimniecības eksperts” Andris Deniņš, – bet šie atšķirībā no visiem iepriekšējiem vismaz nav tieši atbildīgi par valsts naudas iegrūšanu Metalurgā.

(..)

Viss kas ir piedzīvots, un tomēr – ka tā var būt, ka, neko nepārbaudot un nerēķinot, bars savtīgu sliņķu un izšķērdētāju pieņem lēmumu par 160 miljoniem eiro valsts naudas? Un neviens, pilnīgi neviens par to nav atbildīgs?

Šķiet neiespējami: vai tiešām tādā veidā, tik primitīvi var tikt izmesta vējā Latvijas tautas savai valstij samaksātā nauda – un tik milzīga nauda! -, kas pēc tam tālāk tiek pāris pārrijušamies miljonāriem?

Pārrijušamies tiktāl, ka viņi nav redzējuši pat iemeslu, lielāko daļu mūža dzīvojot Latvijā, latviski iemācīties ja ne runāt, tad vismaz kaut ko saprast. Jo, pieripinoties lepnā mersedesā pie valdības mājas, lai paprasītu vēl naudu, un nesaprotot, ko tie ministri tur savā valodā gvelž, vienmēr taču var pasvilpt “savas” pilsētas mēram, lai patulko…

Balsot, lūdzu, ejam gan. Ja tiek ļoti riebj Nacionālā apvienība, tad kaut vai par jebko citu, kas nav prokremlisks. Ja Eiropas parlamentā no mūsu 8 deputātiem kādi 3 vai vairāk ievēlētie būs prokremliski, tas dos precīzu signālu par Latviju kā prokremlisku valsti, kura ir un kurai arī turpmāk jābūt Kremļa ietekmes zonā.

Par savu izvēli rakstīju šeit.

Par 16. martu

Šogad 16. marts ir izraisījis vieglu masu psihozi valdošo politiķu galvās un mutēs. Līdzīgi kā pirmais sniegs, kurš piepeši atnāk un izraisa haosu, tuvojas draudīgā 16. marta stihija. Cilvēki ar ziediem dosies gājienā uz Brīvības pieminekli. No malu malām viņiem oponēs citi cilvēki, to starpā teiks rupjības. Droši vien būs kāds neliels incidents. Vārdu sakot, kaut kas nebijis, ekstrēms, šausmīgs un ārprātīgs.

Protams, ka viss var nebūt tikpat relatīvi mierīgi kā pagājušajā gadā. Tad policija it kā bija sagatavojusies, bet sanāca šmuce ar skaļruni, kas arī radīja dažus relatīvi nelielus konfliktus.

Provokācijas novērst ir Drošības policijas uzdevums. Jau pirms gada, diviem, trim gadiem bija zināms, ka būs problēmas 16. martā. Bija milzum daudz laika sagatavoties.

Lai arī jau pirms daudziem gadiem bija zināms, ka 16.marts pienāks arī šogad un ka tajā būs dažnedažādas aktivitātes, tiek celta panika. Būšot provokācijas, būšot bīstami. Kas tieši, to neviens nesaka, bet var noprast, ka Krievijas tanki aiz robežām to vien gaida.

Cik tas attiecas uz Krieviju, viņiem šobrīd ir labi zināmas citas problēmas Krimā. Kamēr nebūs skaidrs, kādas būs jaunās sankcijas no rietumu puses un šis konflikts nebūs stabilizējies, Latvijai uzbrukums nedraud. Krievijā vadītāji nav gluži pēdīgie stulbeņi un vairākās frontēs bez nopietna iemesla karot nemetīsies. Pie tam Latvija Krievijai ir izdevīgāka esot nosacīti neatkarīga ES sastāvā, bet ar Kremlim lojāliem cilvēkiem pie varas. Līdz ar to arī varas sagrābšanas mehānisms visticamāk būs citādāks, primāri mēģinot tikt pie varas un sekojoši iznīcinot iespēju tikt no viņiem vaļā demokrātiskā veidā.

Protams, Krievijas masu medijos varēs redzēt „fašistu gājienu”. Mēs tur neko nevaram mainīt. Labāk izskatītos, ja gājienā piedalītos mazāk cilvēku, bet tas ir uz katra paša sirdsapziņas. Turklāt, ja gājienā piedalīsies 100 cilvēki, Krievijā ziņos par tūkstoti. Piedalīsies 300 cilvēki, ziņos par vairākiem tūkstošiem. Tur mēs tiešām neko nevaram mainīt.

Bet tas nenozīmē, ka vispār neko nav iespējams darīt. Tikai te mēs nonākam pie tiešajiem politiķu pienākumiem. Politiķiem ir nenogurstoši jāskaidro, kas ir 16.marts, kāpēc notiek tā, kā notiek, kam ir izdevīgi rīkot provokācijas, cik provokatori jau ir apturēti utml. Visbīstamākā ir strausa politika – iebāzt galvu smiltīs un cerēt, ka nekas liels jau tāpat nenotiks. Un iebaidīšanai vēl pabļaustīties par iespējamajām provokācijām un nemieriem.

16. martam jau sen vairs nav tikai leģionāru piemiņas nozīme. Tas ir godīgi jāpieņem un jāatzīst gan leģionāru pieminētājiem, gan politiķiem. Citādi nav iespējams saprotami paskaidrot un saprast, kas šajā datumā katru gadu notiek. Un tas ir jāskaidro – gan pašu tautai, gan mūsu vietējiem krievvalodīgajiem, gan rietumvalstīm. Varbūt vienīgi Krievijai nav vērts neko skaidrot, jo viņi tāpat visu zina labāk.

Mani šī datuma sakarā visvairāk šausmina politiķu nostāja. Protams, paši viņi 16.martā no Brīvības pieminekļa vairās, notiekošo uzzina caur televizoru (kādu Krievijas kanālu?) un nostrādā lielās baiļu acis. Bet risināt šo situāciju ir viņu pienākums. Viņi ir mūsu tautas pārstāvji un viņiem ir jāskaidro mūsu pozīcija citiem, pat ja paši domā citādāk. Skatoties uz Vienotības galvenajiem kadriem, šķiet, ka viņi zaudējuši saikni ar realitāti, dzīvo citā valstī un pārstāv nezin ko. Tas tiešām ir nopietns valsts apdraudējums.