Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana.

Biju diezgan priecīgs konstatēt, ka Rīgas domes Īpašuma departaments (RDĪD) par to mēdz informēt, lietojot twitter.com. Daudz vieglāk ir izlasīt ziņas vienuviet twitter.com nekā regulāri meklēt, vai nav kas interesējošs parādījies visai smagnēji uzbūvētajā portālā riga.lv.

Pamanīju, ka RDĪD retvīto ziņu krieviski.

Nu, labi, kas tur liels. Ziņa uz Latvijas radio 4. Varbūt latviskas alternatīvas vienkārši nebija.

Pēc sešām dienām nākošais gadījums.

Šoreiz saite uz rus.delfi.lv par gaidāmu mājas nojaukšanu. Tā nu nav unikāla intervija vai kas tamlīdzīgs, par ko Rīgas dome mani nevarētu informēt latviešu valodā.

Zinu, ka Rīgas dome aktīvi reaģē uz twitter.com rakstīto un vērsos vispirms tur.

Saņēmu arī atbildi.

Tātad ziņas alternatīva latviski vispār esot, bet tviterī jāliek saite uz avotu krievu valodā? Kas tas ir? Slēpta rusifikācija? Nejauša kļūda vai kas cits?

 

Pagāja vēl dažas dienas un RDĪD publicēja saites gan uz krievu ziņām LTV7, gan atkal uz krievu delfiem.

Te vairs nav runas par nejaušību. Tā ir apzināta, konsekventa rīcība. Alternatīvs ziņas avots latviešu valodā piedāvāts netiek. Acīmredzot, rīdziniekam vienkārši ir jāzina krievu valoda. Ja nezina, tad pats vainīgs.

Alkatība

Rīgas Lielie kapi ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašums. Ar apsaimniekošanu nevedas, dārgi, peļņas nekādas. Ko lai dara? Parezi, Lielie kapi jāpārdod Rīgas domei, lai visi rīdzinieki par savu naudu uztur šo nerentablo objektu un vēl piedevām par šo privilēģiju samaksā baznīcai divus miljonus eiro.

Par laimi, neizskatās, ka Rīgas dome grasītos šim priekšlikumam piekrist.

Starp citu, LELB apgalvo, ka nebūt nav alkatīgi, bet grib par iegūto naudu celt jaunas baznīcas. Khem, mīlīši, un kā tad ar esošo baznīcu telpu noslogojumu? Tauta gāž riņķī un dievkalpojumu laikā spiesta stāvēt kājās?

Kad pirms daudziem gadiem biju (Pāvila) baznīcā ne-ziemassvētkos, acīs dūrās tieši nelielais apmeklētāju skaits. Nodomāju – apmirs tās večiņas un ko tad? Mācītājs runās tukšai telpai?

Vai CSN domāti muļķiem?

Īsti neatceros, vai “Gājējiem iet aizliegts” darbojas līdz krustojumam vai blakus teritorijai, bet jebkurā gadījumā

  • vai nu nav iespējams legāli tikt autobusa pieturā,
  • vai arī kāds ir īpaši centies uzstādīt ceļa zīmi, kas bez acīmredzama iemesla darbojas 2-3 metrus.

Gājējiem iet aizliegts

 

Pēdējā laikā manī aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka ceļu satiksmi Rīgā veido idiotiski autobraucēji viņuprāt idiotiskiem gājējiem un velosipēdistiem. Viss tiek taisīts maksimāli ērti autovadītājiem, par pārējiem satiksmes dalībniekiem aizmirstot, vai padarot viņiem dzīves maksimāli neērtas. Piemēram, drošības uzlabošanai gājēju zaļo gaismu ieslēgt tikai uz sekundēm 15, kamēr auto paralēli dragā vēl kādas sekundes 45. Tā tas ir, piemēram, Pērnavas / Rūdolfa krustojumā, kur automobiļi nogriežas samērā reti.

Gan gājēji, gan velosipēdisti uzšķaudīs viņiem paredzētajiem celiņiem, luksoforiem un ceļa zīmēm, ja ērtāk būs pārkāpt CSN. Tas savukārt pamatoti veicina nihilismu pret jebkādiem CSN punktiem. Vēl kāds brīnās par radušos vadītāju / gājēju / velosipēdistu kultūru?

Denacionalizācija

Ilgus gadus man bija tā laime dzīvot denacionalizētā namā. Tas ir, tā tika atdota pirms okupācijas īpašnieka mantiniekiem.

Tie, kuriem paveicās dzīvot pašvaldības mājās, varēja savu dzīvokli privatizēt par sertifikātiem. Cik maksā dzīvokļi, paši zināt.

Tie, kuriem nepaveicās dzīvot denacionalizētos namos, varēja turpināt īrēt dzīvokli bez noteikta termiņa ierobežojuma. Kādu laiku pastāvēja maksimālie griesti, cik nama īpašnieks drīkst prasīt par īri, bet tie tika atcelti. Savu sertifikātus viņi varēja iesālīt vai pārdot par niecīgām naudiņām. Taisnīgi būtu bijis šiem nelaimīgajiem ierādīt jaunu privatizējamu dzīvojamo platību, bet praktiski tika izveidota rinda uz tiesībām īrēt neprivatizējamu pašvaldības dzīvokli. Lai tajā atrastos, katru mēnesi bija (un joprojām ir) jāiekļaujas stingros oficiālo ienākumu griestos. Berzēja rokas tie, kam oficiālu ienākumu nebija vai tie bija zemi. Vēlāk tika izveidota jauna rinda, kur denacionalizēto namu īrniekiem piešķīra pārcelšanās pabalstus. Teorētiski tas, protams, bija labāk par neko, bet praksē pašvaldības iespējas (vai gribēšana) līdzēt bija visai mazas. Rindas nav beigušās pat pēc padsmit gadiem un droši vien tik drīz nebeigsies. Pašsaprotami parādījās korupcijas gadījumi un neizskaidrojami lēcieni dzīvokļu rindā. Cilvēki tikmēr piespiedu kārtā risina savu situāciju, kā mācēdami. Valsts un pašvaldība viņus ir ļoti konkrēti uzmetusi jau no paša sākuma.

Vakar uzzināju, ka pirmspēdējais no pirms-padomju laika īrniekiem saņēmis tiesības īrēt pašvaldības dzīvokli. Intereses pēc mēģināju atcerēties, kā gan gājis citiem mūsu kāpņu telpā dzīvojošajiem cilvēkiem.

Maza atkāpe – denacionalizācijas procesā māja ar kādiem 17 dzīvokļiem nonāca “nelabvēlīgas” ģimenes īpašumā. Bijušais mājas pārvaldnieks veica apmēram tādu darījumu – es tev pudeli, tu man tiesības uz māju, vēlāk dabūsi vēl kaut ko. Nekāda “vēlāk”, protams, nebija. Atbrīvotajos dzīvokļos jaunais īpašnieks atvēra viesnīcas numurus. Tika presingoti atlikušie mājas iedzīvotāji, “lai tinas”, bet ar salīdzinoši maigām metodēm, t.i., mēģinājumu slēgt jaunu līgumu, rakstīt juridiski nespēcīgus brīdinājumus par izlikšanu, īres maksas paaugstināšanu utml.

  1. Ģimene ar vienu vai diviem bērniem tika baidīta, ka dzīvokli vajag īpašniekam, un lai viņi vācas prom. Cilvēki aiz stresa tiešām sameklēja jaunu dzīves vietu un pazuda.
  2. Sieviete tika pierunāta pārcelties uz citu dzīvokli citā mājā, kurš piederēja tam pašam īpašniekam.
  3. Dzērāju ģimenes galva nolika ķelli, bērni un piedzīvotāji vienkārši izvācās.
  4. Ģimene optimistiski piekrita slēgt jaunu īres līgumu uz noteiktu termiņu. Vienā brīdī mājas īpašnieks to atteicās pagarināt un viss. Nācās atrast jaunas mājas.
  5. Tante ar onkuli kādā brīdī palika tik švaki, ka nācās abiem braukt uz pansionātu. Pēc mēneša tur abi jau bija miruši.
  6. Sieviete joprojām atrodas rindā pēc pašvaldības dzīvokļa.
  7. Ģimene kādu laiku pakaroja ar īpašnieka iegribām un pārvācās dzīvot citur.
  8. Ģimene ilgus gadus stāvēja rindā pēc pašvaldības dzīvokļa. Sekmīgi. Tam gan vajadzēja padsmit gadus un vecākā ģimenes locekle to vairs nepiedzīvoja.
  9. Ģimene pārvācās dzīvot uz vasarnīcu.
  10. Sieviete pēc padsmit gadu nīkšanas rindā beidzot tika pie tiesībām īrēt pašvaldības dzīvokli dzīvot sociālajā mājā. Viņas vīrs jau sen aizsaulē.

Tātad no 10 gadījumiem pašvaldība ar jaunu dzīvesvietu padsmit gadu laikā reāli palīdzējusi tikai diviem.

Denacionalizēto namu īrnieku paliek aizvien mazāk, jo viņi nomirst / neiztur un pārvācas citur kā nu varēdami / izstāv kādu no pašvaldības sniegtās palīdzības rindām. Tāpēc visa šī milzīgā netaisnība tā arī beigsies ne ar ko.

Rīgas pašvaldības laikraksts

Saņēmu šo izdevumu savā pastkastītē, un autobusā, laiku īsinot, palasīju. Īss konspekts.

1. un 2.lpp.
Smaidīgs Ušakova ģīmis. Aizgūtnēm tiek slavēts e-talons. Tā vietā, lai atzītu, ka projektā ieguldīti milzīgi līdzekļi un ka tas ir izgāzies, tiek klāstīts par uzvaru finansiālajās attiecībās ar valdību. Tas ir, nākotnē paredzama kompensācija Rīgas domei no valsts budžeta. Ja šo jautājumu neskata mazliet šizofrēniskajā rīdzinieku / Latvijas pilsoņu pretnostatījumā, tad tam nav nekādas nozīmes.
Vienā teikumā:
Ušakovs & Co ir uzvarējis valdību.
4.-7. lpp.
Pastāsts par nebūšanām ar adresēm Rīgā. Daudz kur tās esot vienādas, vai neesot vispār.
Vienā teikumā:
Rīgas pilsētas būvvalde sakārtos milzu bardaku adrešu jautājumos.
8.-10. lpp.
Intervija ar Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāju. Jautājums būtībā ir tikai viens – Zolitūdes traģēdija. Arī atbilde ir tikai viena – mēs visu ko esam darījuši un ne pie kā neesam vainīgi.
Vienā teikumā:
Zolitūdes traģēdijā Rīgas pilsētas Būvvalde ne pie kā nav vainojama.
11. lpp.
Tiek nekritiski slavēta rīdzinieka karte. Pieminēts, ka siguldieši ar savu vietējo karti varot iepirkties par 20% lētāk veikalā Elvi.
Vienā teikumā:
Rīdzinieka karte būs kaut kas neiedomājami labs un kolosāls.
12.-14. lpp
Kāpēc Rīgas ūdens ceļ tarifus, plānotie remontdarbi.
15. lpp.
Informācija par ūdens skaitītājiem. Rīgas namu pārvaldnieks par to informēja jau krietni sen, arī pastkastītēs.
16.-17. lpp.
No nākošā gada oktobra būšot iespējams maksāt Rīgas ūdenim, Rīgas siltumam utml. pa taisno, bez Rīgas namu pārvaldnieka vai cita apsaimniekotāja starpniecības. Tiek klāstīts, ka tas visu šausmīgi un āprātīgi sadārdzinās. Atsevišķā slejā tam vienprātīgi piekrīt Rīgas ūdens, Rīgas siltuma un Rīgas namu pārvaldnieka vadītāji.
Vienā teikumā:
Dalītie rēķini ir pilnīga nejēdzība un izšķērdība uz patērētāju rēķina, labāk un lētāk būs visu maksāt caur Rīgas domes pārziņā esošo Rīgas namu pārvaldnieku.
18.-22. lpp.
Aizgūtnēm tiek slavēta Rīgas 1.slimnīcas rekonstrukcija. Izrādās, ka to savulaik esot gandrīz iznīcinājusi ne jau, kā līdz šim domāts, Baiba Rozentāle no Gods kalpot Rīgai, bet gan Starptautiskais valūtas fonds. Daudzu citu medicīnas iestāžu likvidēšana tiek pasniegta kā milzu pluss, jo tās pievienošot slimnīcai.
Vienā teikumā, starp citu, precīzs citāts:
Slimnīcas likteni izglāba galvaspilsētas pašvaldība.
23.-25.lpp.
Par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu, marta notikumu saraksts.
26.-27.lpp.
Par izbijušo rīdzinieku Rihardu Vāgneru.
28.-29. lpp.
Par operas, Arkādijas parka un Rīgas Krievu teātra vēsturi.
30.-31.lpp.
Publisku notikumu Rīgā afiša martam. Nesaprotu, kā tur var būt tikai 6 notikumi un pēc kādiem kritērijiem tie atlasīti. Vēl ir dažu Rīgas iestāžu publiska informācija, nosaukta par sludinājumiem.
32.-33. lpp.
Ulubeles suņu un kaķu bildes ar aprakstiem.
34.-66. lpp.
Viss tas pats krieviski.

Un cik izmaksājis šis SC / GKR propagandas izdevums? Es personīgi esmu to apmaksājis piespiedu kārtā.

Vērotājs

Visbēdīgākais Ušakova (ne)-rīdzinieku biļešu sistēmas sakarā ir Sprūdža viedoklis. Tāpēc, ka tā varētu izteikties vērotājs no malas, nevis ministrs – cilvēks, kura varā ir šo murgu apturēt.

Ministrs šodien medijiem atzina, ka šis gan nav labs risinājums, taču tas ir praktisks, lai risinātu neapskaužamo situāciju, kādā Rīgas dome nostādīs tos iedzīvotājus, kuri ir deklarējušies citās pašvaldībās, taču ikdienā brauc strādāt uz Rīgu. «Šī jaunā iniciatīva tos cilvēkus, kas brauc uz Rīgu strādāt, nostāda neapskaužamā situācijā – vai nu deklarēties Rīgā, novēršot sabiedriskā transporta izmaksu dubultošanos, vai arī palikt deklarētiem savās dzīvesvietās,» sacīja ministrs.

Neesot gan zināms, vai Pierīgas pašvaldības būs ar mieru šādu izdevumu segšanai. Taču šis, pēc ministra domām, ir risinājums, ko var īstenot, lai iedzīvotājiem nebūtu fiktīvi jādeklarējas Rīgā.

No juridiskā viedokļa ministrs atteicās komentēt Rīgas domes vakar pieņemto lēmumu.

Velopamācība

RD SD publicējis materiālu velosipēdistiem.

Elektroniskajā brošūrā „Velosipēdists satiksmē” tiek skaidroti ceļu satiksmes noteikumi, apskatītas konfliktsituācijas un rīcība neikdienišķās situācijās.

Labās lietas – netrūkst attēlu, ir paskaidrots, kā pēc noteikumiem pareizi jāveic kreisais pagrieziens un kuros gadījumos riteņbraucējam ir priekšroka. Ir pat pieminēts, ka svarīgi ir uzņemt acu kontaktu ar vadītāju, jo priekšroka nenozīmē, ka nevari nonākt slimnīcā.

Sliktās – ārpus standarta zinībām neko jaunu uzzināt neizdosies. Teiksim, ir minēts, ka smagās mašīnas vadītājs pagriezienā tevi var piespiest pie trotuāra, ja esi viņam ielīdis blakus, bet trūkst, manuprāt, loģisks ieteikums – „smagajiem blakus vislabāk nelien”. Aprakstītās “neikdienišķās situācijas” ir garlaicīgi pāris CSN atgādinājumi, turklāt šajā sadaļā pat ir iekļuvusi pat tāda darbība kā velosipēda novietošana.

Pieņemu, ka pieredzējis riteņbraucējs no pieredzes pastāstītu vairāk derīgu lietu, piemēram, ja brauc pa trotuāru:

  • īpaši uzmanies no cilvēkiem, kuri izkāpj no trolejbusa vai autobusa, suņiem un maziem bērniem,
  • ja uzzvani gājējam ar zvaniņu, ņem vērā, ka vairumā gadījumu šamais vispirms krietni satrūksies un tikai pēc divām sekundēm pavirzīsies uz sāniem. Ja situācija atļauj, cilvēcīgāk tomēr ir gājēju uzrunāt ar „palaidiet, lūdzu, garām”

utml.

Manuprāt, varēja jau nu RD SD pacensties un uztaisīt kaut ko interesantāku par CSN atreferējumu.