Senā Rīga – Klostera iela

Klostera iela ved no Saeimas ēkas uz Pils laukumu. Atbilstoši savam nosaukumam tā ir ļoti klusa.

Klostera iela izveidojusies 16.gs. otrajā pusē. 1925. gadā daļu no Klostera ielas pārsauca par Saeimas laukumu. 1941. gadā tā kļuva par Muzeja ielu. No 1942.-1944. gadam daļu ielas sauca par Klostera ielu, daļu – par Bruņniecības laukumu. 1944. gadā visu ielu nosauca par Muzeju ielu. 1950. gadā tā bija Vēstures iela, bet 1990. gadā atguva nosaukumu Klostera iela. Ielas garums ir 180 metri (citariga.lv).

Esmu uzgājis vairākus Klostera ielas fotoattēlus, šoreiz trīs no tiem.

Klostera iela, attēls no forum.myriga.info
Klostera iela 2017. gadā

Kā redzams, Klostera iela ir viena no Vecrīgas ieliņām, kura pilda autostāvvietas lomu. Ēka attēla labajā pusē pārbūvēta, grūti spriest, vai no vecās ir kas saglabājies. Tālāk esošais šķūnītis kļuvis zemāks, bet atrodas tieši turpat. Fonā redzama Arsenāla ēka.

Klostera iela, attēls no forum.myriga.info
Klostera iela 2017. gadā

Te šķūnīti labajā pusē var aplūkot tuvāk. Vieta ir precīzi tā pati. Saglabājusies pat dekoratīvā maliņa zem jumta, savukārt jumts mazliet pacelts uz augšu. Ēkai attēla kreisajā pusē vairs nav senlaicīgā luktura, toties parādījušies prāvi atkritumu konteineri.

Klostera iela, attēls no forum.myriga.info
Klostera iela 2017. gadā

Šajos attēlos varam novērtēt koka (tā paša?) pastiepšanos garumā. Starp dzelteno un gaišzilo ēku parādījies mazs jumtiņš. Gaišzilajai ēkai jumtā izbūvētas papildus telpas, parādījušies logi. Žogs nedaudz pārbūvēts, pārvietoti vārti.

Senā Rīga – Jēkaba baznīca

Jēkaba baznīca 1900.-1910., attēls no http://zudusilatvija.lv/objects/object/11913/

Svētā Jēkaba baznīca rakstos pirmo reizi minēta 1225. gadā. Baznīcas tornis vairākkārt pārbūvēts, pēdējo reizi 1756. gadā. Baznīca bijusi gan katoļu, gan luterāņu dievnams, patlaban tā ir katoļu pārvaldībā. Pilns tās nosaukums ir Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle.

Šo izskatīgo baznīcu ir sarežģīti nofotografēt, jo tai apkārt ir blīva apbūve. Doma baznīcai blakus ir Doma laukums, arī Pētera baznīcai apkārt ir diezgan daudz vietas kur atkāpties, bet Jēkaba baznīcai ir tikai daži punkti, no kuriem to var kaut cik nobildēt. Senajā attēlā redzamais baznīcas kopskats bez papildus attēla apstrādes mūsdienās nav atkārtojams. Interesanti, ka jau tajos laikos bija gana blīva apbūve, tāpēc man ir aizdomas, ka krietni pastrādājusi mākslinieka roka. Bet lai nu tā būtu.

Pati Jēkaba baznīca praktiski nav mainījusies. Par ēkām pa labi no baznīcas rakstīju mazliet agrāk. Apbūvi pa kreisi atpazīt grūti, bet baznīcai tuvāk esošā vienstāva ēka ir nojaukta.

Bijusi leģenda, ka baznīcas zvans zvanot katru reizi, kad tam garām ejot neuzticīga sieva.

Senā Rīga – Trīs brāļi

Trīs brāļi ir trīs vecas, šauras ēkas, kuras atrodas Mazās pils ielas un Klostera ielas krustojumā. Vecākais no trim namiem celts 15. gadsimta beigās. Šobrīd tur mājo Latvijas Arhitektūras muzejs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Trīs brāļi ir viens no populārākajiem Vecrīgas attēlu motīviem. Tāpēc piedāvāju uzreiz 3 attēlu pārus.


Ēkai labajā pusē kādreiz priekšā atradusies vēl viena neliela ēciņa. Kādreiz tā bijusi ar gludām malām, bet nu ar kantainām. Arī pārējiem namiem ir nelielas izmaiņas, piemēram kreisās puses ēkai vairs nav veikala pirmajā stāvā. Jādomā, ka lielākās izmaiņas veiktas līdz ar restaurāciju 1955.-1957. gadā.

Izmaiņas skārušas arī namus Klostera ielas abās pusēs. Labās puses nams ticis pie papildus stāva, bet kreisās pie papildus piebūves, kura nemanāmi iekļaujas apkārtējā vidē.

Senā Rīga – Jēkaba iela 11

Attēla oriģināls http://zudusilatvija.lv/objects/object/17135/

Vecajā attēlā varam aplūkot, kā izskatījies vecais Bruņinieku nams. Tas celts 1755. gadā. 1863.-1867. gadā ēka radikāli pārbūvēta pēc Roberta Pflūga un Jāņa Baumaņa projekta. 1900.-1903. gadā arī ievērojami paplašināta.

Jēkaba iela 11 2017. gadā

Pirms interesējos par šīs ēkas vēsturi, biju pārliecināts, ka tā tikusi pilnībā nojaukta. Jo līdzības ar tagadējo parlamenta ēku saskatīt ļoti grūti. Tik vien kā kantainie pagraba lodziņi un durvis aptuveni tajā pašā vietā kur tagad.

Attēla labajā stūrī manāms fragments no Jēkaba baznīcas. Tas arī ir vienīgais drošais orientieris, kurš saglabājies līdz mūsdienām.

Nav vairs vārtu – ne kreisajā, ne labajā pusē. Pajūga vietā var vērot automašīnu. Fonā redzamo ēku attēla labajā pusē atpazīt nevar. Tagad tur atrodas Saeimas komisiju darba ēka.

Spriežot pēc gada skaitļa “1773”, tai vajadzētu būt tai pašai ēkai pēc pārbūves.

 

Senā Rīga – Jēkaba baznīca

Jēkaba baznīca ir viens no sarežģītāk bildējamajiem Vecrīgas tūrisma objektiem. Jo, ja vien neesi uzrāpies kaut kur augstu, īsti nav no kurienes to nobildēt.

Šajā gadījumā vecākais attēls tapis no ēkas, kurā strādā Saeimas komisijas un parasti mirstīgie ielaisti netiek. Var redzēt arī Marijas Magdalēnas baznīcas torni, kurš mūsdienās ir ievērojami īsāks. Pašos pirmsākumos tā bijusi katoļu baznīca. Cars Pēteris pirmais to atdevis pareizticīgajiem, uzsliets garākais tornis. Latvijas laikā baznīca atkal atdota katoļiem, tornis saīsināts, jo augšējā daļa esot sākusi plaisāt, kā arī metāla daļa izveidota pēc Jēkaba baznīcas parauga.