Saruna ar zīlnieci Līgo 1. daļa

Ko tu dari?

Zīlēju.

Tas ir, pareģo nākotni?

Es vairāk cenšos dot padomu kā rīkoties, nevis pareģot nākotni, jo nav teikts, ka tā vienmēr ir akmenī kalta. Piemēram, vienā gadījumā notiks kaut kas viens, bet, ja cilvēks darīs kaut ko citādāk, tad notiks kaut kas cits. Es mēģinu palīdzēt cilvēkam saprast, kuru izvēli izdarīt. Tas ir visbiežāk. Bet, protams, cilvēki arī vienkārši jautā par kaut kādām nākotnes lietām. Tad es skatos, ko teikt, ko nē.

Kā tas viss sākās?

Tas bija pirms astoņiem gadiem. Draudzene gāja uz Taro kāršu kursiem un paaicināja mani līdzi. Interese par šādām lietām man bija jau agrāk, māte kādreiz bija zīlējusi. Viņa man kādreiz parādīja, kā zīlē ar parastajām kārtīm, bet man tas toreiz neiepatikās.

Kas notiek, kad pie tevis atnāk tāds vidusmēra cilvēks? Vai tu viņam palūdz kaut ko pastāstīt?

Es šobrīd vairāk strādāju virtuāli caur internetu, bet procedūra īpaši neatšķiras no klātienē pielietotās. Parasti jautāju konkrētas lietas, kuras cilvēks grib. Vai arī viņš vienkārši sāk stāstīt. Tomēr, ja cilvēks sāks vārīties par pilnīgi jebko, tas tērēs manu un viņa laiku. Tādēļ es paprasu, lai viņš konkrēti pasaka, kādēļ ir atnācis un ko viņš grib. Viņš to pasaka un tad es arī zinu, ko tālāk darīt. Cenšos viņam atbildēt, izlieku kārtis. Ja viņš vēlas enerģētisku tīrīšanu, tad, protams, ir citādāk, bet, sākums ir ar kārtīm. Tad arī apskatos, kas viņam īsti ir un cenšos atbildēt uz jautājumiem.

Vai bez kārtīm tu arī kaut ko varētu pateikt?

Dažreiz ir tāds stāvoklis, ka no sākuma izlieku kārtis un pēc tam liekas, ka tā informācija nenāk vairs caur kārtīm bet tā – pa taisno. Bet no sākuma ir kārtis un tikai pēc tam ir sajūta, ka aiziet arī bez tām. Lai tas būtu no sākuma – tad jābūt ļoti labam garastāvoklim un enerģētiskam stāvoklim. Līdz gaišredzībai man kādu laiciņu vēl ir ko iet. Pagaidām kārtis man vēl ir vajadzīgas, bet dažreiz kaut kas nāk arī tāpat.

Kāda ir jēga cilvēkam zināt nākotni?

Ja cilvēks negrasās neko mainīt vai izdarīt izvēli, tad īsti nekāda. Reizēm vajag cilvēkam pateikt kaut ko labu, lai viņš vairāk saņemtos. Bet gadās arī tā, ka atnāk 18-gadīga meitene un saka – ārprāts, mani pameta puisis, sakiet, lūdzu, vai man jebkad mūžā vēl būs kādas attiecības? Bet viņai ir 18 gadu, izskatās arī normāli! Cilvēks ticis pamests, uznāk emocijas – esmu pamests, mani vairs neviens nemīlēs. Tur jau bez kārtīm var pateikt, ka, ja cilvēks nav pavisam jocīgs, tad kādreiz attiecības viņš veidos.Tas jau parādās arī kārtīs un kādēļ lai neparādītos? Reizēm vēl prasa bērnu skaitu, dzimumu, bet uz tādiem es neatbildu. Man liekas, ka tas ir pārāk nopietni, lai par to varētu zīlēt. Vai arī, ja prasa par smagām slimībām, tad saku, lai iet pie ārsta nevis jautā man. Tās ir tādas lietas, par kurām – nu, priekš kam tās vajag zināt? Bet ir vērts zināt, ja jāizdara kāda izvēle. Piemēram, vai cilvēkam palikt dzīvot tajā pašā mājā. Tad es varu pateikt – ja viņš pārvāksies, notiks tas un tas un ka varbūt viņam labāk nepārvākties. Ja cilvēkam ir kāda sāpe iekšā un viņš tiešām grib, lai viņam zīlē, tad jā, bet zīlēt katru dienu un par jebko vienkārši nav vajadzīgs.

Kā notiek zīlēšana ar kārtīm?

No sākuma ir jāpiesauc spēks, ar kuru grib runāt caur kārtīm. Es vēl iededzu sveci, bet vairāk tādēļ, ka mani tā mācīja un es nedomāju, ka tas ir obligāti vajadzīgs. Man patīk sveces un es domāju, ka tā ir foršāk. Pēc tam ir jādefinē ar kādiem spēkiem tu īsti sadarbosies. Pēc tam tiek formulēts jautājums. Jo, ja jautājums tiks uzdots nekonkrēts vai izplūdis, nesaprotot, ko es īsti gribu, atbilde arī būs tieši tāda pati. Tad es izlieku kārtis kādā konkrētā vai brīvā izlikumā. Un tad es stāstu, ko tās rāda.

Kas tie ir par spēkiem, no kuriem tu informāciju prasi?

Man konkrēti tie ir Vikkas galvenie dievi, tas ir, Dieviete un Dievs. Es vēl pieaicinu savu sargeņģeli, sargātāju. Un tas arī viss.

Kādēļ viņi tajā visā iesaistās?

Tādēļ, ka es viņiem to palūdzu. Droši vien aiz domas – kāpēc ne? Tas ir tāpat kā jebko var palūgt. Tāpat kā kristieši mēdz lūgt Dievam jebko, kas viņiem ienāk prātā, tāpat es palūdzu, lai viņi palīdz man ar kārtīm. Tas ir normāli.

Vai tādu spēku, pie kuriem vērsties un lūgt palīdzību ir daudz?

Tas atkarīgs no tā, kā cilvēks uztver – cik vispār ir spēku. Es domāju, ka to ir daudz, bet arī – kā to izprot. Piemēram, var uzskatīt, ka Dieviete ir kādi aspekti, daļa no citas, lielākas dievības. Tas, kā mēs to nosaucam, var būt ļoti dažādi – dievības, tie var būt ezotēriski skolotāji.

Tad, kad tu zīlē tev vajag izsaukt tādu, kuram tu vairāk tici, uzticies?

Protams. Katrs jau piesauc tos, kas viņam ir tuvāki. Kāds var piesaukt velnu, kāds – rozā vienradzīša spēku.

Vai zīlēšanā tu joprojām izmanto Taro kārtis un process, kā tu to dari ir tāds pats, kādu tu apguvi kursos?

Lielākoties jā. Es esmu kaut ko nedaudz priekš sevis izmainījusi, bet lielā mērā ir tāpat.

Vai atbilde, kas izriet no kārtīm ir tāda kā jā / nē tipa?

Nē, es tādā veidā uz kārtīm neskatos, ja nu vienīgi pati sev reizēm, kad nav bail kļūdīties. Atbilde uz tādu jautājumu kā “vai viņš atgriezīsies?” drīzāk būtu “jā, varētu būt, ka viņš atgriezīsies, bet viņš noteikti atkal aizies” vai “jā, bet viņš tāpat ies pa kreisi un jums ar viņu kopā nebūs labi” vai arī “jā, un viņš būs pilnīgi mainījies”, kas gan ļoti reti gadās. Tas ir tā – ar paskaidrojumu, lai cilvēks vairāk saprot, kāpēc tieši tā. Vai arī lieku padomāt par kaut ko kā “atgriezīsies, bet vai tu pati spēsi samierināties ar to, ka viņš bija aizgājis?” un tamlīdzīgi. Cenšos, lai cilvēks pats padomā vairāk, pati pasaku pusi, uz kuru tas virzīsies.

To visu tev pasaka kārtis?

Kārtis galvenokārt dod ievirzi. Tālāk es to interpretēju pati. Tad ne vienmēr var izšķirt, vai interpretācija nāk no manas pieredzes vai arī informācija turpina nākt pa tiešo. Bet “atgriezīsies, bet ies pa kreisi”, tas gan ir kārtīs rakstīts. Tālāko es pati cenšos cilvēkam izstāstīt.

Vai tu pati sev arī zīlē?

Jā. Bet diezgan reti. Katrā ziņā daudz retāk nekā citiem. Citiem sanāk gandrīz katru dienu, bet sev varbūt mazliet biežāk nekā reizi mēnesī.

Un radiem, draugiem?

Gadās arī viņiem. Bet viņi ir iedresēti, ka nedrīkst mani baigi izmantot un nākt pie manis ar katru problēmu. Reizēm arī klienti mēģina ar mani sadraudzēties vienkārši tāpēc, ka viņiem tā vajag.

Vai zīlēt var jebkurš cilvēks?

Es domāju, kaut ko jau var katrs darīt. Bet dažiem tas būtu kaitīgi. Es domāju tos, kuri nespēj paši ar savu galvu domāt un bez kārtīm nespēj nevienu lēmumu pieņemt. Tas jau ir pilnīgs murgs. Ir arī cilvēki, kuri ir pārāk viegli satraucami. Vēl ir jautājums, vai zīlēt sev un tuvākajiem, vai darīt to arī citiem cilvēkiem. Sev un tuvākajiem, es domāju, zīlē diezgan daudz cilvēku. Ja strādā ar svešiem cilvēkiem, tad vajag papildus psiholoģisku noturību. Bet spēju ziņā ar Taro kārtīm, es domāju, ka var jebkurš vismaz kaut ko. Es neesmu vēl nekad redzējusi, ka kādam cilvēkam kārtis rādītu pilnīgi greizi un nejēdzīgi. Bet ir jāpamācās kāds laiciņš. Kārtīm ir arī vairāki līmeņi, kā tās var izlikt. Pirmais – izliek kārtis un iemācās, ko kārtis un to kombinācijas nozīmē. Tādā veidā var jebkurš mēģināt kaut ko izzīlēt.

Kādi ir citi līmeņi?

Citos līmeņos skatās kārtīs un veidojas tāds kā kopējs stāsts. Nav vairs jāskatās uz kombinācijās, kārtis it kā saplūst kopā. Vēl ir līmenis pirms gaišredzības, ka vienkārši izliek vairākas kārtis un tad, uz tām skatoties, nāk informācija. Un vēl nākošais līmenis ir gaišredzība, kad kārtis vairs nevajag. Ir gan cilvēki, kas pie kārtīm pieturas, lai arī viņiem tās ne īpaši vajag, jo tā vienkārši ir vieglāk.

Lai kļūtu par gaišreģi, vajag daudz trenēties?

Man šķiet, ka gaišredzība gan visiem nesanāktu. Varbūt, ja cilvēks visu mūžu cenšas, viņš kaut ko arī panāk. Bet, manuprāt, gaišredzība ir tad, ja tev nevajag nekādus palīglīdzekļus. Tas nāk no cilvēka dvēseles, attīstības līmeņa, varbūt no iepriekšējām dzīvēm, ja viņš ar kaut ko tādu agrāk ir nodarbojies. Kādas trīs dzīves varbūt viņš ir zīlnieks un nākošajā jau gaišreģis.

Vai tu pati esi bijusi pie kāda zīlnieka?

Kursos no sākuma bija laiks, kad mums arī zīlēja. Pēc tam es šad tad vairākus gadus gāju pie savas skolotājas. Vēl reizēm arī draudzenes ir man zīlējušas, bet tas tā vairāk pa draugam nevis ļoti nopietni. Tā es uzskatu, ka varu pati sev izzīlēt, ja man baigi vajag.

Vai ir daudz tādu, kas zīlē citiem cilvēkiem?

Man šķiet, ka ir ļoti daudz. Es gan nezinu, cik tieši. Piemēram, Rīgā ir daudz zīlēšanas salonu, zinu vismaz 20. Bet vēl jau ir daudz zīlnieču, kas pieņem mājās, ir arī 3-4, kas strādā caur internetu. Ja es ilgi domātu, kādus 100 varētu atcerēties. Bet es nezinu, kā ir citās Latvijas pilsētās.

Vai tev ir zināmi vīrieši zīlnieki?

Jā, man ir zināmi kāršu licēji. Es esmu mācījusi kursos gan tikai vienu, bet tas pats izrādījās viens no talantīgākajiem zīlniekiem starp visām daudzajām sievietēm. Liek gan tikai sev un draugiem. Tad vēl ir šamanis Teo no salona Kaliostro, kur es strādāju, starp visu citu viņš arī lika kārtis. Mana skolotāja arī mācījās no vīrieša – igauņa, ko sauc Anatolijs, esot bijis tuvs Ivara Vīka draugs. Bet jāatzīst, ka daudz zīlnieku es gan tiešām nezinu. Internetā zinu vairākus, kas liek Taro un zīlē citādi, bet personīgi arī nevienu nepazīstu, tikai forumos ir manīts, ka ir. Pasaulē liekas, ka ir vairāk zīlnieku kā Latvijā. Pie mums tas varbūt tāds stereotips.

Kā ir vieglāk – zīlēt pazīstamam cilvēkam vai svešam?

Tas atkarīgs no tā, kāds tas cilvēks ir. Mazliet vieglāk tomēr ir svešam, jo pazīstamiem traucē vidādi priekšstati un kaut kādas zināmas lietas, kas ietekmē zīlējumu. Ir grūtāk skatīties tieši uz kārtīm, jo savs viedoklis nāk cauri un jācenšas no tā abstrahēties. Pazīstamam cilvēkam arī ir grūtāk pateikt sliktas lietas. Ir svarīgi, lai cilvēks būtu pozitīvs nevis kā, piemēram, tādi klienti, kas cenšas izrādīt savu pārākumu. Ir bijuši tādi gadījumi un tad es viņus dzenu laukā. Bet kopumā svešiem zīlēt ir nedaudz vieglāk.

Kur var dabūt Taro kārtis?

Kārtis var nopirkt Rēriha grāmatnīcās, tad ir arī stacijā mazie veikaliņi, kuros var nopirkt kārtis. Bet ļoti daudzus Taro kāršu variantus var atrast arī internetā.

Cik tev tādi komplekti ir un kādēļ tos vajag mainīt?

Man ir trīs komplekti. Ir tā, ka ar laiku mani tās sāk garlaikot un tā kā pazūd kontakts ar kārtīm. Man patīk, ja uz tām ir skaistas bildītes, tad ir iedvesmojošāka sajūta. Šobrīd es strādāju ar divām un ar vienām es mācu. Es mācu ar tām, ar kurām mani mācīja, jo man tā ir vienkāršāk. Bet zīlēju es ar divām, tāpēc, ka Taro kārtīm ir divi arkāni. Var turēt atsevišķi divas kaudzītes vai arī sajaukt kopā. Man ir ērtāk, ja viens no komplektiem ir jau sajaukts.

Vai ir iespējams iemācīties zīlēt ar Taro kārtīm tikai no internetā atrodamajiem resursiem?

Es domāju, ka var. Jo kārtis ir labi aprakstītas un angliski var atrast ļoti daudz informācijas. Ir arī grāmatas. Tur vienīgi jāiegulda laiks un darbs un tas varbūt var arī apnikt.

Kāds ir tavs mērķis, uz kuru profesionāli tiekties?

Tieši ar zīlēšanu man nav izteikta mērķa. Man ir citas lietas, kuras vairāk gribu izdarīt. Tas ir saistībā ar ticību, kuru izplatu – Vikku, un mājas lapu, kuru taisu. Gribētos izveidot ekokopienu, kurā rīkot pasākumus. Tas būtu saistīts arī ar mistiskām lietām. Es gribētu veidot gadalaiku svētkus ar visiem rituāliem, rīkot pasākumus, seminārus. Tas ir viss ar Vikka saistīts, bet tieši attiecībā uz zīlēšanu man nav konkrēta mērķa.

Vai varētu teikt, ka tev zīlēšana ir vairāk kā hobijs?

Man prasās to darīt un es pat īsti nevaru pateikt, kāpēc. Tā ir tāda iekšēja sajūta, ka prasās. Pēc tam, kad vienkārši tāpat vien prieka pēc aizgāju līdzi draudzenei uz kursiem, cilvēki sāka prasīt – nu, tad jau tu varētu man kaut ko pazīlēt. Es biju ar mieru un tā tas aizgāja. Sāka nākt draugu draugi un arī sveši cilvēki. Ja man prasa, tad es atbildu, tā man ir tāda nepieciešamība.

Kādas ir negatīvās puses no tā, ko tu dari? Tā kā piemēram, visu dienu sēžot pie datora, var sāpēt acis, mugura, sabiedriskā transporta kontrolieri, iespējams, pastiprināti cīnās ar stresu, bet kā ir ar tevi?

Visvairāk tracina tas, ka es tiešām redzu daudzus stulbus cilvēkus. Nu tādi, kuru uzdotie jautājumi vienkārši mēdz būt debili. Ir liela daļa normālu cilvēku, bet viena daļa tiešām skraida pie jebkādiem zīlniekiem. Viņiem, piemēram, var piedāvāt apgaismību par simtnieku. Vienkārši liekas, ka daļa cilvēku ir nedaudz aprobežoti. Viņi mēdz uzdot visādus drausmīgus jautājumus, piemēram, uzskata, ka viņiem ir lāsts un tādēļ viņiem neveicas un lai dara kaut ko. Bet paši sevī saskatīt problēmas negrib. Tas reizēm ir ļoti tracinoši. Un visu laiku ir jāstrādā ar cilvēku problēmām, visu laiku ir negācijas. Viņi jau nenāk un nestāsta, ka viņi jūtas laimīgi, viņi stāsta par kaut kādām šausmīgām lietām, kaut gan bieži vien tās problēmas ir ļoti mazas. Brīžos, kad izlieku kārtis un redzu, ka neko labu cilvēkam nevaru pateikt, tad emocionāli ir ļoti smagi. Ir arī tādu cilvēku kategorija, kuri, šķiet, ar veselo saprātu nedraudzējas, piemēram, šizofrēniski cilvēki ar vajāšanas māniju, kuri apgalvo, ka viņiem seko. Ir arī ķengas internetā. Daudzi toties slavē un tad vieni apgalvo, ka es to pati esmu sarakstījusi. Pie tā es nevaru pierast, kaut gan droši vien visiem populāriem cilvēkiem tā ir, ka viņus neapmierina tas, ko par viņiem internetā raksta. Tomēr es pie tā vēl nevaru pierast.

Kāds ir vidusmēra cilvēks, kurš nāk pie tevis?

Reiz es skatījos Dāvida šovu, kurā bja viena mana kursa biedrene. Viņai pajautāja, kāds ir visbiežāk uzdotais jautājums. Viņa atbildēja – vai viņš pie manis atgriezīsies? Un principā visbiežāk arī nāk sievietes, kuras ir pametuši vīrieši un viņas grib zināt, kā viņus dabūt atpakaļ. Tas ir, manuprāt, neticami un stulbi un viņas mani tracina, jo es nevaru saprast, kāpēc būtu jāskraida pakaļ tādiem, kas viņas negrib. Bet tādu ir ļoti daudz – vai nu tādas, kuras iecerēto vīrieti nevar dabūt vai arī ir jau pamestas. Otra liela daļa ir cilvēki, kas mēdz jautāt par biznesa lietām. Viņi vēlas kaut ko uzsākt, bet nezina – vienā vai otrā virzienā, vai ar kuru cilvēku labāk sadarboties. Parasti tie nav ne ļoti veci, ne ļoti jauni cilvēki, tāda kā vidēja paaudze. Protams, ir arī izņēmumi. Nāk arī vīrieši, bet daudz retāk nekā sievietes. Uzdotie jautājumi parasti nav pārsteidzoši, ļoti reti gadās kāds, kuram ir kāda oriģināla problēma.


Sarunas otrā daļa.

12 thoughts on “Saruna ar zīlnieci Līgo 1. daļa

  1. klau, ir jautājums – šī Līgo gadījumā nav kāda Līga K…?
    lasīju un domāju – izklausās pēc Līgas runas tipa, nu izklausās pēc Līgas..
    tā sieviete, nu tā sieviete, kuras tēls man radās galvā lasot šo rakstu, vienkārši ir mana tante un ļoti daudz kas saskan šajā rakstā ar to, ko zinu par viņu, tamdēļ jautāju..

Ir ko piebilst?