Raiņa Kastaņola

Sabiju teātrī un iegribējās vairāk ko uzzināt par Raini un Aspaziju. Pieķēros Kastaņolai. Likās, ka varētu būt interesants, sakarīgs gabals. Vietām tas tāds arī ir.

Rainis no sākuma raksta par nokļūšanu Kastaņolā, trimdas iemesliem, tā brīža apstākļiem. Vienu nodaļu raksta Aspazija un tad kļūst jau ļoti interesanti. Var redzēt, ka tur ir materiāls ļoti interesantam stāstam, pagaidām mazliet neveikli pasniegts, bet ar perspektīvu kļūt labākam.

Tā nenotiek. Rainis tālāk aizraujas ar saviem un vietējiem dzejoļiem. Tas ir, tie tiek iestarpināti katrā izdevīgā gadījumā. Šī īpatnība mazliet krita uz nerviem. Rainis par Kastaņolu ir stāvā sajūsmā. Tā tiek slavēta aizgūtnēm un pārpārēm. Rodas iespaids, ka Rainis mēģina rakstīt ceļojuma aprakstu, kurā gandrīz viss bijis vienkārši izcili. Grūtības, protams, ir, pie tam lielas, bet tām tiek pievērsts visai maz uzmanības. Stāsts kļūst tik saraustīts, ka to pat par stāstu grūti nosaukt. Drīzāk tas ir neskaidra formāta apcerējums. Šo īpatnību es saprastu, ja šis literārais darbs būtu puspabeigts un izdots pēc Raiņa nāves, bet tā nav.

Te citāts, kurš mani stipri mulsina. Ko viņš ar to gribējis teikt?

Dienvidos vispār vieglāk mirt un tikt apbedītam – nekā pie mums ziemeļos.

Es nedomāju vēl ne­maz uz to, cik pārāk dārgas mūsu ka­pu vi­etas Meža ka­pos! Vi­su mūžu strādādams nesakrāsi tik li­elu ka­pi­ta­lu, ka varētu no­pirkt ka­pa vi­etu Meža ka­pos! Tad jau vieglāk no­pirkt še la­uku mājas. Es domāju arī uz to, ka mazticīgus un pa­vi­sam neticīgus cilvēkus, ku­ri dzīvē nav samaksājuši baznīcas nodokļus, dažs labs mācītājs ne­maz nelaiž iekšā ka­pos. Kāds pri­eks tad ir mirt, kad ne­zi­ni, kur pēc pa­lik­si? Nē, tiešām nav li­els pri­eks mirt Latvijā, ar ko nebūt nav te­ikts, ka būtu li­els prieks tur dzīvot. Tie pašnāvnieki, kas ik­di­en pa vi­enam aizi­et, la­ikam arī to ne­te­ik­tu.

Dienvidos vieglāk mirt, ij bēru ce­re­mo­ni­j­as nav tik briesmīgi nospiedošas, nāve nav tik biedinoša.

Starp citu, ielūkojos arī Raiņa dienasgrāmatās. Nekāda interesantā daiļliteratūra tā nav. Paspēju vien noprast, ka apkārtējie Rainim teikuši, ka redz viņu prezidenta amatā. Rainis, šķiet, to ņēmis par pilnu. Tas neliekas pārāk smieklīgi. Vispār Rainis – Latvijas prezidents neliekas pievilcīga doma.

Tagad es nezinu, ko lai par Raini domā. Varbūt par godu Raiņas un Aspazijas gadam vajadzētu smalkjūtīgi paklusēt.

Ir ko piebilst?