Mana izvēle EP vēlēšanām

EP vēlēšanas man neliekas tik svarīgas kā nacionālā parlamenta vai pašvaldības vēlēšanas. Ir diezgan maza iespēja, ka tieši kāda no Latvijas astoņām balsīm būs tā īstā, izšķirīgā, kas – jā, ko vispār tā var izšķirt? Es pat īsti nezinu. Toties es zinu, ka EP deputāta amats ir ļoti, ļoti labi apmaksāts un tādēļ pēc tā tīko ne mazums ļautiņu.

Mēģināšu izvēlēties.

Sarakstu pavisam ir 14. To vidū ir netipiski daudz “krievu” partiju.

1. Saskaņa. Atmetu uzreiz kā “Vienotās Krievijas” satelītpartiju. Es arī neesmu aizmirsis, kā Ušakovs balsoja par krievu valodu kā Latvijas valsts valodu.

2. Alternative. Atmetu uzreiz. Būtībā tā ir viena cilvēka partija – bijušā saskaņieša Aleksandra Mirska. Čali raksturojošs citāts no tēvēneta: Eiroparlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis vienmēr īpaši uzsvēris savas saites ar Krieviju. Dalījis Krievijas armijas gaisa desanta spēku piemiņas medaļas, Krievijas – Gruzijas kara laikā no Eiroparlamenta tribīnes aizstāvējis lielvalsts nostāju. Ar deputātu saistītā radiostacija Latgalē retranslē Krievijas radio «Голос России».

3. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Apbrīnojami, kā šis veidojums vēl ir izdzīvojis līdz mūsdienām. Atceroties, kā LSDSP savos varas gados gan smērējās pa korupcijas skandāliem, gan atbalstīja ar savām balsīm ļoti sociālo AB dambja koncertzāles projektu, uzskatu, ka balsot par viņiem nav pilnīgi nekādas jēgas ne EP, ne arī kur citur.

4. Par prezidentālu republiku. Nevienu no saraksta nezinu. Google neko daudz priekšā nesaka. Tātad – nav jēgas arī par viņiem balsot.

5. Latvijas Atdzimšanas partija. Google stāsta, ka partija pastāvot jau visai ilgi. Bet neko īsti par viņiem tik un tā nezinu. Tātad balsot par viņiem nav jēgas.

6. Kristīgi demokrātiskā savienība. No šīs partijas saraksta manu uzmanību piesaistīja Ivara Brīvera vārds. Šo cilvēku es ļoti cienu viņa uzskatu dēļ. EP tieši ar tādiem uzskatiem būtu lielākas iespējas kaut ko panākt nekā Latvijā. Par pārējiem saraksta kandidātiem neko nezinu.

7. SUVERENITĀTE. Neko par šo veidojumu nezinu. Google teiktais ir gana pārliecinošs, lai neinteresētos arī tālāk. Citāts: Partijas darboņi, kuri līdz šim izcēlušies ar krievvalodīgo un nepilsoņu aizstāvību, sola Latvijā atjaunot valstisko suverenitāti, kuru tā mistiskā veidā pazaudējusi.

8. Latvijas Reģionu Apvienība. Priekšgalā Mārtiņš Bondars, pārējos – nevienu nezinu. Pats Bondars par sevi ir atstājis tāda kā teiksmaina tēla iespaidu – puisis spējīgs, ar lielu potenciālu, tikai vairāk arī par viņu nekas īsti zināms nav. Tātad – jēgas par viņiem balsot arī nav.

9. Zaļo un Zemnieku savienība. ZZS pēdējā laikā parlamentā ir sastrādājuši gana daudz, lai viņus labāk nelaistu varai vairs ne tuvu. Mazliet atgādināšu – ja ZZS nedos VARAM, viņi valdībā neiešot, beigās gan iegāja tik un tā. Mēģinājumi par varītēm izsist smagos noziegumos apsūdzētajam Lembergam labvēlīgus likumprojektus. Visbeidzot mūsu valsts prezidents Andris Bērziņš. Tik tiešām neko piemērotāku nevarējāt izvēlēties? Paldies, zaļie, paldies… Arī par zaļajām idejām viņiem ir, maigi izsakoties, nospļauties. Zemkopības ministrija tikko saņēmusi lielo zirgābolu par vides ķēzīšanu. Vēl var palasīt šeit.

10. Latvijas Sociālistiskā partija. Rubika partija, citiem vārdiem sakot. Latvija ir ļoti demokrātiska valsts, ka vispār ļauj šim izbijušajam cietumniekam piedalīties vēlēšanās. Balsot par viņu nudien nav iemesla.

11. Vienotība. Valdi Dombrovski, Andreju Judinu un Arti Pabriku es gribu redzēt strādājam Latvijā nevis Eiropā. Lielākā nozīme EP līdz šim bijusi Krišjānim Kariņam un Inesei Vaiderei. Pēdējai par Latvijas vēstures neatlaidīgu skaidrošanu. Par pārējiem – neesmu īsti drošs, ko viņi tur EP darītu. Turklāt par Dombrovski balsot tik un tā nav nekādas jēgas, jo viņam jau esot apsolīts silts krēsliņš Briselē.

12. Latvijas Krievu Savienība. Ždanokas partija. No viņiem tāpat kā līdz šim varēsim sagaidīt runas EP par fašisma atdzimšanu Latvijā, krievu apspiešanu utml.

13. Latvijas attīstībai. Ar pirmo numuru sarakstā gozējas Andrejs Žagars. Tas pats, kurš apkārt dāļājis ielūgumus operā, bīdījis koruptīvas shēmas, finansiāli nolaidis operu un esot pieradis pie tādiem ikmēneša izdevumiem, ka iesaistīšanās politikā esot viņa vienīgais glābiņš. Nav jēgas par viņiem balsot.

14. Nacionālā apvienība. NA zināmākie kadri sarakstā ir Roberts Zīle, Baiba Broka un Edvīns Šnore. Par Zīli zinu vienīgi, ka viņš ir mūžsens politiķis, bet no viņa paveiktā neko nevaru nosaukt. Savukārt Broku NA pēdējā laikā stumj visos amatos pēc kārtas – Rīgas mēra amatā, tieslietu ministres amatā, tagad arī Eiropas parlamentā. Vai nu viņa ir pārcilvēks, vai arī NA spējīgo cilvēku soliņš ir ļoti, ļoti īss. Savukārt Edvīns Šnore ir vēsturnieks un filmas The Soviet Story autors. Filmā ir atainotas padomju laika zvērības un pielīdzinātas tās nacistu nodarījumiem. Mums tas liekas pašsaprotami un neaktuāli. Eiropā tā vēsturi neuztver, tur ļaunums ir tikai nacisms, bet PSRS – nu, tas tā. Tādēļ arī filma izsauca lielu rezonansi, arī pretreakciju no Krievijas puses. Arī bez filmas Šnore mēdz tieši izteikties par vēstures jautājumiem.

Tātad paliek KDS, Vienotība un NA.

Par Vienotību ļoti lielas jēgas balsot nav, jo tāpat visi par viņiem balsos un parlamentā tiks Kariņš, Dombrovskis u.c. Varbūt var vienīgi ietekmēt savstarpējo balsu sadalījumu.

No KDS es balsotu par Ivaru Brīveru, no NA par Edvīnu Šnori. Ļoti labs ekonomists pret ļoti labu vēsturnieku.

Es šobrīd redzu, ka Latvijai nozīmīgāki draudi ir tieši fiziski, nevis ekonomiski. Kāds vēsturei ar to sakars? Vistiešākais. Krievija cenšas un centīsies Eiropā nostiprināt uzskatu, ka vēsturiski Latvija ir Krievijas sastāvdaļa, ka tās neatkarība ir nelikumīga un vispār – pārpratums. Var teikt – mēs esam NATO un tas mūs neskar, bet tas ir ļoti optismistiski. Teorētiska kara gadījumā visticamāk Latvijas teritorija būtu jau ieņemta pirms kādi nopietni NATO spēki būtu nonākuši pat tuvumā. Viņiem ar Krieviju karot negribēsies un tiks meklēti kompromisi, līdzīgi kā tagad no Ukrainas ir izspiests solījums ieviest reģionos otru valsts valodu. Ja mūs uzskatīs par eiropiešiem, būs stingrāka attieksme pret Krieviju. Ja par kaut kādiem krievu līdzskrējējiem – par atbrīvošanu varēsim tikai sapņot.

Tur EP tieši ir vajadzīgs kompetents vēsturnieks, kurš spētu dot pretī Kremļa propagandai un nenogurstoši skaidrot Latvijas vēsturi atkal un atkal. Puslīdz droši var prognozēt, ka EP atkal sanāks cīnīties ar Rubiku, Ždanoku un citiem “apspiestajiem” Latvijas iedzīvotājiem. Šnore ir cilvēks, kurš viņus spētu salikt vienos vārtos vispārliecinošāk.

Tātad – ielikšu Šnorem plusu, pārējos izsvītrošu.

2 thoughts on “Mana izvēle EP vēlēšanām

  1. Nebiju no šāda viedokļa paskatījies. Varbūt tiešām Eiroparlamenta vēlēšanās nobalsošu par NA.

Ir ko piebilst?