Ēkas ar piebūvētiem stāviem

Pa manu logu agrāk varēja redzēt pelēku piecstāvu ēku. Pirms pāris gadiem tā kļuva par sešstāvu ēku un patlaban es vēroju strādnieku centienus to pārvērst septiņstāvu ēkā. Interesanti, ka tajā ilgstoši nav apdzīvoti vismaz divi dzīvokļi otrajā un trešajā stāvā. Vai tiešām vieglāk un lietderīgāk ir būvēt ēkai divus jaunus stāvus nevis izremontēt esošos, tukšos dzīvokļus? Protams, tā kā man uz savas muguras nav jāstiepj dēļi un ķieģeļi uz septīto stāvu, tad sevišķi par šo jautājumu nesatraucos. Bet sāku ievērot, cik bieži namīpašnieki Rīgā, īpaši tuvāk centram mēdz aizrauties ar papildus stāvu piebūvēšanu ēkām.

Šad un tad nav iespējams no ielas redzēt, ka mājai uzslējies jau 7. stāvs, ja tādus piedēklīšus būtu korekti nosaukt par jaunu stāvu. Man tādos gadījumos reizēm ienāk prātā ķecerīga doma – ja reiz būvēts tā, ka no ārpuses grūti pamanīt, kas zina, varbūt īpašnieks nav saņēmis būvatļauju?

Šajā konkrētajā gadījumā var redzēt, ka nav ieturēts vienots stils ar pārējo ēku, bet to, cik novēroju, neietur praktiski neviens stāvu piebūvētājs. Patīkami, ka augšējais stāvs nenomāc pārējo ēku un nav gluži pirmais, ko ieraugi, no apakšas uz ēku skatoties.

Šai ēkai jaunais stāvs varbūt neizceļas ar īpašu skaistumu, tomēr visa ēka kopumā izskatās pat interesanti. Man patīk.

Daudzi aizraujas ar bēniņu pārvēršanu dzīvokļos, darbnīcās vai citādās bieži izmantojamās telpās. Tomēr šajā gadījumā var redzēt arī svaigu ķieģeļu kārtiņu.

Šeit savukārt ēkais jaunais stāvs nomāc pārējo ēku. Manuprāt, tas nav īpaši glīti. Vienīgi, tā kā ēka atrodas kvartāla iekšpusē, tad tam varbūt nav tik lielas nozīmes.

Šī ēka man šķiet īpaša ar to, ka pirmajā brīdī nemaz nepateiksi, ka kaut kas ticis piebūvēts klāt. To var pamanīt vienīgi, ja īpaši ieskatās no sāniem.

Ko labu var pateikt par šo piemēru? Nezinu, vismaz pirmajā brīdī man nekas neienāk prātā. Ja nu vienīgi – ēka atrodas iekškvartālā un sevišķi daudz ļautiņu to neievēro.

Manuprāt, viens no glītākajiem piemēriem. Skaisti izskatās gan ēkas augša, gan apakša, gan viss kopumā.

Šis arī šķiet samērā veiksmīgs piemērs. Varbūt būtu glītāk, ja visa ēka būtu vienā krāsā un stilā, bet ar tādu augšstāvu mazāk kontrastē atšķirīgais pirmais stāvs.

Par šo ēku manas un draudzenes domas dalījās. Viņai patika, man nē. Jo ēka kopumā glīta, bet kas tā par stikloto slepenās izlūkošanas štāba mājiņu uz jumta?

Piemēru vēl ir ļoti daudz, bet nobeigšu savu īso apskatu ar, manuprāt, vienu no ievērības cienīgākajām ēkām visā Rīgā. Ko lai tur vēl piebilst?

Ir ko piebilst?