Vide pret latviskumu

Tādi balsojumi kā šis par likuma grozījumiem, kas svītro prasību krasta kāpu aizsargjoslā ciemos obligāti iekļaut īpaši aizsargājamos biotopus, man liek aizdomāties, īpaši vienas nacionālas partiju apvienības sakarā.

Es nesaprotu. Ja reiz cilvēki ir apvienojušies partijā, lai gādātu, ka dzimst vairāk latviešu, ka viņi tiek audzināti latviešu garā, lai latviešu kultūra zeļ un plaukst un tā tālāk, tad kā iespējams tik vienaldzīgi attiekties pret vidi, kurā dzīvos latvieši un viņu bērni? Vai viņi tiešām domā, ka Latvijas ir daba ir neizsmeļams resurss? Ka ekonomiskās intereses allaž ir svarīgākas? Bet tā ir īstermiņa domāšana, tieši tas, kā politķi domāt nedrīkstētu!

Latvijas meži, saldūdens, kāpas un citi vides resursi nepavisam nav bezgalīgi. Cilvēku vēlme dabūt vairāk naudas gan ir bezgalīga. Jo tāda ir cilvēka daba – viņam vajag vismaz mazliet vairāk nekā kaimiņam. Tāpēc ekonomikas vārdā upurēt dabas ilgtspēju ir stipri tuvredzīgi.

Es nerakstīšu par rādītājiem, kas liecina, ka vides jautājumos Latvijā ir ziepes un ka paliek aizvien sliktāk. Tos, ja grib, katrs var sameklēt pats, īpaši jau deputāti ar saviem algotajiem palīgiem. Bet es varu iedomāties teorētisku scenāriju, kurā man jāizdara izvēle.

  1. Dzīvot latviskā vidē, apmēram tādā kā līdz šim, ikdienā uz ielas, veikalos pārsvarā runāt latviski, varbūt kādreiz aiziet uz kino vai teātri un redzēt kaut ko dzimtajā valodā. Bet par to meži būtu kļuvuši par tādiem kā sērkociņu laukiem. Pat visparastākais stārķis būtu kļuvis par milzīgu retumu. Latvijas pārtika būtu kļuvusi tik neveselīga, ka ne ar ko neatšķirtos no importētās. Cilvēki likumsakarīgi vairāk slimotu. Vējš un smiltis, īpaši piekrastē sagādātu milzīgas problēmas. Būtu jāierobežo saldūdens patēriņš.
  2. Dzīvot aptuveni tādā dabā kā līdz šim, bet ar drošu apziņu, ka tā tiek pieskatīta un ka paliks tikai labāk. Toties latviskās vērtības ikdienā man būtu pieejamas tikai tik, cik internetā. Būtu pieejamas pavecas filmas, mūzika, kāds teātra izrādes ieraksts. Ar vecajiem draugiem vēl varētu sazināties latviski. Bērnus arī varētu audzināt latviskā garā, kaut gan tam būtu tikai sentimentāla, nevis praktiska nozīme.

Ja es dzīvotu viens pats, bez bērniem, izvēlētos pirmo variantu. Tāpēc, ka manā atlikušajā dzīves laikā vidi diez vai paspēs sabojāt tik ļoti, ka dzīvot man būs ārkārtīgi nekomfortabli.

Bet es nedzīvoju viens pats, man ir bērni. Es gribu, lai viņi augtu labos apstākļos. Tāpēc mana izvēle būtu otrs variants.

Lūk, šie cilvēki manis pieminētajā balsojumā bija pret vides interesēm:

1 Dagmāra Beitnere-Le Galla JK
2 Uldis Budriķis JK
3 Jānis Cielēns JK
4 Raivis Dzintars NA
5 Gatis Eglītis JK
6 Krišjānis Feldmans JK
7 Aldis Gobzems  
8 Jānis Iesalnieks NA
9 Ilze Indriksone NA
10 Ritvars Jansons NA
11 Juris Jurašs JK
12 Nikolajs Kabanovs SASKAŅA
13 Andris Kazinovskis  
14 Aleksandrs Kiršteins NA
15 Rihards Kozlovskis JV
16 Edgars Kronbergs KPV LV
17 Janīna Kursīte-Pakule NA
18 Inese Lībiņa-Egnere JV22
19 Eva Mārtuža JK
20 Linda Medne JK
21 Anita Muižniece JK
22 Romāns Naudiņš NA
23 Ivars Puga KPV LV
24 Sandis Riekstiņš JK
25 Inguna Rībena  
26 Karina Sprūde  
27 Jūlija Stepaņenko  
28 Edvīns Šnore NA
29 Ļubova Švecova  
30 Edgars Tavars ZZS
31 Edmunds Teirumnieks NA
32 Jānis Vucāns ZZS
33 Evita Zālīte-Grosa JK
34 Reinis Znotiņš JK
35 Normunds Žunna JK

Pa partijām sadalījums: Jaunā konservatīvā partija – 13 balsis, Nacionālā apvienība – 9, Jaunā vienotība – 2, ZZS – 2, Saskaņa – 1, KPV LV – 1.

Informācijas par šo grozījumu minimums pretrunīgumu viņiem ir bijis pietiekoši daudz. Viņu izvēle to ignorēt ir mana izvēle viņus uzskatīt par tuvredzīgiem tipiem, kuriem atbildīgas lietas uzticēt nedrīkst, un ņemt to vērā visās turpmākajās vēlēšanās.

Tieši šajā konkrētajā jautājumā būs vēl arī trešais lasījums, līdz kuram pieļauto kļūdu var labot. Un, kā saka, politika ir kompromisu māksla. Ja kāds no nosauktajiem par šo jūtas apvainojies un uzskata, ka pārspīlēju, lūdzu ar saviem darbiem parādīt, ka vides aizsardzības jautājumi jums nav tikai tukši vārdi.

Ir ko piebilst?