Valdis Ķikāns – Kāpjam kalnos

Par alpīnismu neko īsti nezinu. Bet, kad gadījās rokās maza grāmatiņa par kalnos kāpšanu, pašķirstīju to un nolēmu, ka derēs plašākai priekšstata gūšanai.

Grāmatiņā īsi aprakstīti:

• alpīnisma vēsture,
• dažādi augstkalnu rajoni,
• maršrutu klasifikācija,
• PSRS sporta klasifikācijas normatīvi,
• nepieciešamais inventārs,
• uzturs,
• mezgli,
• klinšu kāpšana,
• nāktsmītņu gatavošana,
• pirmā palīdzība,
• kā pārvarēt upes,
• kā ieteicams pārvietoties pa dažādu segumu,
• PSRS alpīnistu sagatavošanas sistēma kalnos,
• alpīnistu nometņu adreses PSRS teritorijā.

Izšķirstīju vienā dienā. Dziļi pētīt nebija vērts, nedomāju, ka kādreiz ar alpīnismu nodarbošos, bet, ja tomēr, tāpat līdz tam visu būšu aizmirsis. Nodaļas, kas attiecas uz PSRS sporta klasēm, diez vai ir vērts pētīt. Savukārt par drošības lietām un pārvietošanās rekomendācijām varēju pabrīnīties, jo viss tik pamatīgi aprakstīts, gandrīz kā vesela zinātne. Nevaru spriest, cik daudz no rakstītā ir jau novecojis, gan jau attiecībā uz inventāru un pārtiku gana daudz.

Īpaša uzmanībā grāmatiņā pievērsta drošībai. Diez, ja visas tās rekomendācijas un drošības noteikumus ievēro, vai kāds negadījums var arī rasties?

Izziņu literatūrai subjektīvo baudījumu grūti novērtēt. Neko daudz negaidīju un apmēram to arī saņēmu.