Skip to content

Mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts

Pa laikam parādās dažādi pa pusei paniski, pa pusei sensacionāli slavenu cilvēku viedokļi, ka drīzā nākotnē mākslīgais intelekts pārspēšot cilvēku. Tikšot pat iznīcināta cilvēce. Skaļi apgalvojumi, niecīga konkrētība, risinājumu vispār nav.

Attiecībā uz mākslīgo intelektu der aplūkot dažus filozofiskus jautājumus.

Vai vispārējs mākslīgais intelekts ir iespējams? Vai mašīna var atrisināt jebkuru problēmu, kuru spēj atrisināt cilvēks ar savu intelektu? Vai mašīnu spējām pastāv noteiktas robežas?
Vai inteliģentas mašīnas ir bīstamas? Kā nodrošināt mašīnu ētisku lietojumu un izturēšanos?
Vai mašīnai var piemist prāts, apziņa un garīgi stāvokļi tieši tāpat kā cilvēkiem? Vai mašīnai var būt jūtas un vai tādēļ tai pienāktos zināmas tiesības? Vai mašīna var apzināti nodarīt ļaunu?

Šos jautājumus būtu jāskata, sākot ar pēdējo, jo uz pirmo jautājumu nevar atbildēt, nezinot atbildes uz pārējiem. Bet vispirms ķersimies pie pašiem pamatiem.

Datoru arhitektūra principā ir bijusi nemainīga kopš to pirmsākumiem. Dators sastāv no operatīvās atmiņas, stacionārās atmiņas, procesora, ierīcēm informācijas ievadei un izvadei. Mobilajiem telefoniem, planšetēm uzbūve ir principā tieši tāda pati. Vidusmēra kalkulators ir vienkāršāks – tam nav stacionāras atmiņas.

Cilvēka arhitektūra ir citādāka, jo nevar viennozīmīgi nošķirt procesoru, operatīvo un stacionāro atmiņu. Ja varētu, tad tas radītu revolūciju medicīnā un potenciāli sniegtu iespēju kontrolēt cilvēku domas un atmiņas. Bet nevar. Cilvēks ir melnā kaste ar neskaidriem darbības principiem. Tā ir fundamentāla atšķirība jau pašos pamatos.

%d bloggers like this: