11. novembra krastmala
Senā Rīga – Rīgas pils
Laika gaitā Rīgas pils ir nedaudz mainījusies, bet internetā atrodamā informācija par to ir diezgan paskopa. Katrā ziņā gala rezultātu traucē saskatīt koki, kuru arī tolaik nav trūcis.
Senā Rīga – 11. novembra krastmala
Kaut kur aiz kokiem redzama Rīgas pils, kas arī bildēšanas brīdī bija mans vienīgais orientieris. Aiz stiklotā Triangula bastiona redzamās pelēcīgās ēkas vietā bijusi balta ēka ar tornīšiem.
Senā Rīga – 11. novembra krastmala
Ideālā gadījumā man būtu vajadzējis stāvēt uz kuģīša, bet kā nu nav, tā nav. Jebkurā gadījumā nelielās ēkas pie pašas Daugavas malas ir pazudušas, piecstāvu ēkas iznīcinātas un vienīgie palikušie orientieri ir Pētera un Doma baznīcas.
Senā Rīga – pie Pontontilta
Pontontilta vairs nav un nav arī punkta, no kura nobildēt Pēterbaznīcu. Gaišā / tagad tumšā ēka ir saglabājusies, bet vairāk neko arī atpazīt nevar. Tiem, kas mūsdienās apgalvo, ka Okupācijas muzeja ēka nepiedodami aizsedz Melngalvju namu, var iebilst, ka savulaik no Daugavas Melngalvju namu vispār nebija iespējams redzēt.
Senā Rīga – skats uz Pēterbaznīcu
Izskatās, ka saglabājusies ir tikai pati Pēterbaznīca, Jāņa baznīcas tornis un ēka, kas agrāk attēlota kā balta, bet mūsdienās ir tumši pelēka. Rātsnama tornis neskaitās, to atjaunoja salīdzinoši nesen.
Senā Rīga – skats uz Doma baznīcu
Arī šajā reizē ar bildēšanas punktu īsti neesmu trāpījis, bet to, protams, sapratu tikai mājās. Iela pretī Doma baznīcai ir tā pati, kas redzama vecajā attēlā. Var ievērot, ka Marijas Magdalēnas baznīcas tornis agrāk bijis krietni augstāks un citādāks nekā mūsdienās.