Skip to content

Prieks un līksme

Apsmaidāmas lietas un nelietas.

Labu apetīti!

Par ko cilvēki mēdz dziedāt? Par lietām, kuras viņiem sagādājušas emocijas, gan priecīgas, gan bēdīgas. Lapčenoks skumst par rudens iestāšanos, Kaupers sapņo par medaļām, Reiniks dalās pieredzē par maratona pievarēšanu. Tās ir vienkāršas, ikdienas cilvēkiem saprotamas lietas un ne velti šīs dziesmas ir populāras. Sāku prātot, vai šīs tendences nevar pārnest citā kvalitātē un cilvēkuRead More »Labu apetīti!

Bez kanalizācijas nav civilizācijas

Tu, cilvēks, staigā pa galīgu Rīgas nomali – Mārkalnes ielu pie Ķīšezera un uzej kaut ko tādu. Vai nav jauki? Netālu dzīvo šādi dusmīga paskata skaistuļi. Par lielo gauru neesmu drošs, vai tā tur dzīvo, vai tikai viesojas, bet putns ļoti izplatīts. Ja nu vienīgi – nemaz tik bieži negadās lielo gauru redzēt izkāpušu noRead More »Bez kanalizācijas nav civilizācijas

Nav slikti mazliet zināt svešvalodas

Garām pagāja vīrietis un sieviete, stumjot ratos mazu bērnu, paskatījās uz šo namu, mazliet uzjautrinājās un apstājās, lai to nofotografētu. Paskatījos es arī. Vispirms uz namu, tad uz uzjautrināto ģimeni, kuri palūkojās arī uz mani. Teicu (angliski) – redzu, ka esiet no Igaunijas. Saņēmu atbildi – nē, no Somijas.   * Google translate apgalvo, kaRead More »Nav slikti mazliet zināt svešvalodas

Piektdienas rīts Rīgā

Šorīt paskatījos pa logu un nolēmu uz darbu doties nesteidzīgi. Nodomāju – kurš gan šodien vispār būs ieradies laikā? Varbūt vienīgi kolēģis, kurš dzīvo darbam blakus. Kad izveidojusies sniega sega, var sākt piebarot mazputniņus. Kā reiz vakar pie mājas novēroju lielās zīlītes neierastos daudzumos, pārmeklējam koku zarus. Izņēmu no skapīša zīlīšu barotavu, piepildīju ar sēkliņāmRead More »Piektdienas rīts Rīgā

%d bloggers like this: