Vienudien man apnika ar meitu atkal skatīties multenes datorā, tādēļ joka pēc pamēģināju atvērt birdid.no putnu noteikšanas testu. Vieglākais variants ir putna attēls kopā ar viņa dziesmu: 15 jautājumi, 5 atbilžu varianti. Atprasāmo sugu skaitu precīzi nezinu, bet varētu būt kādas 40. Rādīju meitai putniņu un jautāju: kas tas ir? Viņa no sākuma teica “čiv-čiv”. Atbildēju – jā, pareizi, bet kāds “čiv-čiv”? Tā kā meita no sākuma nezināja, kas tie par putniem, un lasīt neprot, tad teicu viņai priekšā, ka tur, piemēram, ir strazds un palūdzu, lai viņa atkārto: “strazds”. Putniņus skatīties viņai patika un parasti reizi dienā izspēlējām kādus 20-30 jautājumus.
Neiedziļinājos detaļās, vai redzams ir melnais vai baltais stārķis, melnais vai mājas strazds utml. Tas būtu pārāk sarežģīti nepilnu pusotru gadu vecam bērnam, kurš vēl divus vārdus pats neliek kopā. Spēlējām testu līdz meitai apnika un vienu otru dienu izlaidām vispār. Mans personīgais mērķis šai aktivitātei bija nevis iemācīt bērnam putnus, bet piedāvāt alternatīvas izklaides iespējas. Tāpēc par panākto progresu no sākuma visvairāk pārsteigts biju es pats.
Pirmais apgūtais putns bija dižraibais dzenis, jo tā bungošanu grūti ar kaut ko sajaukt. Otrais bija zivju gārnis (arī gana specifiska čerkstēšana) un šie abi putni vienmēr tika pieteikti ar lielu pārliecību un prieku.
Tad pamazām nāca klāt lauku balodis, baltā cielava, svilpis, lielais ķīris (raksturīga ķērkšana), dadzītis (meita viņu izrunā kā “āzītis”) un pārējie. Dzeguzi mācīju pēc dziesmas nevis izskata un iemācījās ar pirmo reizi. Dzeltenā stērste tika jaukta ar zvirbuli, bet tad es pastāstīju, ka stērste ir tā, kas saka “dzer, dzer, dzer, dzer, dzer pienūūūū”. Nākamajās reizēs, ieraugot un izdzirdot dzelteno stērsti, meita teica “pienū” un piebilda “stērste”.
Viens no pirmajiem divu vārdu salikumiem, kuru meita apguva, bija “zaļa vārna”, bet tas vairāk dēļ zaļās vārnas tiešraides kameras nevis šī testa.
Visgrūtāk gāja ar strazdiem un žubītēm, nezinu kāpēc. Pat melnais mušķērājs un sarkanrīklīte tika apgūti ātrāk. Ilgi juka zivju dzenītis, dzilnītis un zaļā dzilna, kā arī zīlītes ar žubītēm. Juka arī zivju ērglis, lielais piekūns un zvirbuļu vanags, bet viņu balsis pat es bez trenēšanās nevaru atšķirt. Lauci no vizuāli līdzīgās ūdensvistiņas atšķir viegli. Tāpat atšķir cekulpīli no meža pīles.
Pirmo reizi visus 15 jautājumus pareizi viņa atbildēja, kad bija gadu un nepilnus astoņus mēnešus veca. Ciemiņiem, kuri parasti zina mazāk putnus nekā mūsu meita, varam rādīt šovu.
Reizēm uzlieku Latvijas putnu bilžu pirmo līmeni bez skaņas, bet ir lielāka dažādība un bez skaņas nav tik interesanti. Bet, ja būs pieprasījums no meitas, turpināsim. Vēl jau var mācīties izšķirt meža un mājas strazdu vai lielo un dzelteno stērsti.
Starp citu, ja noliek trešo grūtības līmeni kā eksāmenu, var tikt pie T-krekla ar krāšņo pūkpīli (attēlā) un diviem kredītpunktiem Norvēģijas Nord universitātē. Tas, protams, attiecas arī uz pieaugušajiem. Pats esmu nolicis trešo līmeni Latvijas putnu bildēm un dziesmām. Mācījos, regulāri pildot testu, šķirstot putnu noteicēju un pa laikam izejot dabā, kā arī lekcijās pie Andra Avotiņa jun.
Kāds gudrs bērns! 🙂
oho, būs jāpamēģina! paldies