Par sieviešu lietām

Starptautiskajā sieviešu dienā droši vien piederas rakstīt par sievietēm. Un citi to arī dara. Diena vēl nav pat pusē, kad LSM jau paspējuši ievietot trīs rakstus par sieviešu (līdztiesības) tēmu.

Es domāju, ka caurmērā sievietes nav ne dumjākas, ne gudrākas par vīriešiem. Droši vien sievietes ir mazliet empātiskākas un emocionālākas, bet tas arī viss. Pētījumiem par šīm tēmām es nespēju ticēt pārspīlētā politkorektuma dēļ. Tas ir, par sievietēm jāraksta vai nu labu, vai neko. Pie Ritvara var redzēt, kā izskatās, ja tā nedara.

 

Ja man jālasa, ka sievietes ASV saniknojušās par viņu valsts prezidenta vēsturiskiem izteikumiem, kā dēļ aicina sievietes šajā dienā protestēt un nedoties uz darbu, tad es to redzu kā milzīgu mazvērtības kompleksu izpausmi. Ja šīs sievietes pašas sevi uztvertu kā vismaz vienlīdzīgas tam pašam ASV prezidentam, viņas to neņemtu galvā. Bet nē, masu mediju paspilgtinātie Trampa izteikumi ir trāpījuši vārīgā vietā un turpmākā rīcība ir visai paniska ārdīšanās. Tas nebūtu iespējams, ja šīs dāmas būtu pārliecinātas par sevi un tiešām sevi uzskatītu par vīriešiem vienlīdzīgām. Visādi tipi, kas kādreiz pateiks kaut ko nievājošu par pretējo dzimumu, atradīsies vienmēr. Ja attiecīgajām dāmām ir problēmas to saprast, tad man ir mazliet žēl, kā viņas spēj bojāt pašas savu dzīvi.

 

ANO met pagali kopējā ugunskurā, aicinot sievietes cīnīties par vienlīdzīgu darba algu ar vīriešiem. Principā jau tas nav nekas slikts. Bet padomāsim loģiski.

Ja es kā jaunais, zaļais speciālists meklēju darbu, man nekādu lielo naudu neviens no sākuma nemaksās. Man vajadzēs sevi un savas spējas pierādīt. Pieredzes iegūšana prasa laiku. Tur neko nevar darīt. Bet, ja būšu sevi sekmīgi apliecinājis, varēšu pēc tam lūgt algas pielikumu vai meklēt citu, labāk atalgotu darbu.

Patīk tas kādam vai nē, sievietēm daba ir piešķīrusi māmiņu lomu. Mazais bērniņš jāiznēsā, jādzemdē, pēc tam par viņu jārūpējas. Arī tas prasa laiku un tur neko nevar darīt. Principā var arī vīrietis izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, bet tas man liekas mazliet pretdabiski. Mazajam bērniņam māmiņa ir daudz svarīgāka nekā tētis. Kaut vai tādēļ, ka mamma pupu var iedot, bet tētis…

Ja pie manis kā darba devēja atnāk 25 gadus vecs jauneklis un 25 gadus jauna māmiņa, kurai ir divi bērni, tad tam vīriešcilvēkam pieredze būs lielāka. Viņš savas profesionālās pieredzes iegūšanai būs ieguldījis vairāk laika. Viņš kā darbinieks būs vērtīgāks un pelnījis lielāku atalgojumu. Ne jau tā māmiņa ir slikta, bet viņai nav bijis laika iegūt tādu pašu pieredzi.

 

Visbeidzot Latvijas radio secinājuši, ka viesos pie sevis daudz biežāk aicina vīriešus nekā sievietes. Raksts, jāatzīst, visai korekts, bet tam seko aptauja ar trim atbilžu variantiem.

Tā kā man šķiet, ka sievietes nav ne ar ko labākas vai sliktākas par vīriešiem, tad pirmais variants atkrīt.

Otrais variants savukārt neprecizē, kas ir “vairāk”. Tas ir virs esošajiem 32%? Vai virs 50%?

Trešais vispār izskatās pēc ņirgāšanās un aptaujas padarīšanas par absurdu. Gara acīm iztēlojos, kā Vējonis un VVF pilda IQ testu, lai saņemtu pielaidi tiešajam ēteram LR1 rīta programmai “Labrīt”.

 

Šie ir tikai trīs niecīgi piemēri no “nebeidzamās sieviešu cīņas par līdztiesību”. Tie visi lej ūdeni Trampa dzirnavās, bet vieglāk, protams, apsaukt oponentus par populistiem un putinistiem.

Visbeidzot es esmu priecīgs, ka manā personīgajā sieviešu dzimuma paziņu lokā šādu “cīnītāju” nav, vismaz diez ko kaislīgu nē. Viņas tiešām ir īstas sievietes un no sirds vēlu viņām visu to jaukāko gan šodien, gan visās pārējās dienās!

T.s. vīriešu diena

Pirms diviem gadiem pirmoreiz piedzīvoju kolektīva vīriešu sveikšanu tā saucamajā vīriešu dienā. Biju drusku uzvilcies un morāli gatavs aizstāvēt savu nacionālo pozīciju. Bet mani saigaidīja smaidīgas kolektīva meitenes un uzklāts galds. Viena no meitenēm teica īsu apsveikumu un tajā bija teikts, ka šim brīdim nav nekāda sakara ar armiju, meitenes vienkārši grib apsveikt mūsu kolektīva vīriešus. Es nezinu, cik lielam īgņam jābūt, lai tādā brīdī sāktu runāt par politiku un pasūtītu meitenes dillēs.

Šī tradīcija ir ikgadēja. Nekad tur nav bijis nekāda sakara ar armiju. Meitenēm sagādā prieku sveikt puišus un man tīri cilvēcīgi negribas viņas apbēdināt ar piemeklētu principiālu nostāju. Turklāt šie svētki mūsu kolektīvā reāli ir meitenēm, jo tieši viņas šajā dienā ir vispriecīgākās.

Jā, ja ļoti grib, tad principā vīriešu dienu var svinēt citā datumā. Uz to pat aicina. Brīnumjauki, es tikai gribētu redzēt tādus aicinātājus reāli svinam vīriešu dienu sevis piemeklētajā datumā. Es varētu arī teikt, ka gribētu redzēt šos “varoņus” pasūtām tālāk smaidīgas meitenes, bet tad es melotu. Meitenes tādu attieksmi nav pelnījušas.

Garāmgājēja piezīmes

Ir vīrieši, kuri skatās uz atkailinātām sieviešu kājām. Viņus tās interesē. Tāpat ir arī vīrieši, kuri tās lāgā neievēro. Turklāt pēdējo, cik novērots, ir daudz vairāk nekā pirmo.

Ir arī sievietes, kuras skatās uz sieviešu kājām. Ne obligāti atkailinātām. Un vispār jau – ne obligāti tikai uz kājām vien. Cik novērots, viņu ir mazliet vairāk nekā vīriešu, kuri skatās uz sieviešu kājām.

Tiktāl tas varbūt arī nav nekas sevišķas ievērības cienīgs, bet ir viena būtiska atšķirība vīriešos-skatītājos un sievietēs-skatītājās. Tas ir acu skatiens, sejas izteiksme.

Vīriešu sejās parasti nevar redzēt īpašas emocijas. Skatiens parasti ir salīdzinoši neuzkrītošs. Nevar pat īsti pateikt – patīk viņam tās kājas vai nē, kaut gan, droši vien jau patīk, ja reiz skatās.

Toties sieviešu sejās brīžiem pat grūti nepamanīt emocijas. Skatiens caurmērā ir daudz uzkrītošāks nekā vīriešiem. Tas mēdz paust milzu sašutumu un skaudību. Reizēm man par to grūti savaldīt smieklus.

Iepazīšanās. Ko vēlas vīrieši?

Par pētījumu

Sākotnēji man nebija domas aplūkot vīriešu sludinājumus, tomēr, ja es to nedarītu, diez vai varētu puslīdz objektīvi novērtēt sievietes. Tāpēc apskatīju arī 100 vīriešu iepazīšanās sludinājumus. Izrakstīju īpašības, kuras vīrieši uzskatīja par vēlamām sevis meklētajai kandidātei un centos tās apkopot, cik nu bija iespējams.

Secinājumi

  • Vispirms jau vīriešu iepazīšanās sludinājumu bija vairāk nekā sieviešu – 262:190. Tāpat arī sieviešu sludinājumi tiek biežāk apskatīti nekā vīriešu ievietotie. Acīmredzot, vīrieši meklējas vairāk, kas ir visai interesanti, jo skaitliski Latvijā sieviešu ir vairāk.
  • Vēlamo vecumu vīrieši norādīja 44 gadījumos (sievietes 34). Tiesa, pie sludinājuma bija obligāti jānorāda savs vecums un atrašanās vieta, tādēļ to tik ļoti vērā var arī neņemt. Atrašanās vieta tika norādīta 19 gadījumos (sievietēm 8).
  • Galvenais, lai sieviete būtu jauka. To norādīja 24 vīrieši.
  • 19 reizes tika minēts, ka sievietei jābūt glītai / simpātiskai. Sievietēm tas laikam nešķiet tik svarīgi, jo viņas to norādīja tikai 5 reizes.
  • 18 vīriešiem bija svarīgi, lai sieviete būtu mīļa. Sievietēm praktiski tāpat – 16 gadījumi.
  • 17 vīrieši pret sievieti neizvirzīja nekādas prasības (sievietes vīriešiem – 25). Lielākoties viņi arī par sevi neko daudz nebija norādījuši. Bija arī diezgan daudz (31) vīriešu, kuri norādīja tikai vienu prasību – vēlamo vecumu vai kādu ne īpaši konkrētu īpašību, piemēram, jauka. Sieviešu sludinājumos tikai viena prasība bija minēta 19 sludinājumos.
  • Vidējais norādīto prasību skaits ir 3. Kopējais iespaids ir tāds, ka vīrieši ir mazliet mazāk prasīgi. Varbūt viņi savas vēlmes neprot tik labi definēt vai nevēlas to darīt?
  • Svarīgs vīriešiem ir arī augums (minēts 15 reizes). Ne vienmēr tiek norādīti vēlamie centimetri, parasti tiek minēts – slaida, gara. Kādas pāris reizes vīrieši meklēja arī neliela auguma meitenes.
  • Pārējās īpašības tika minētas daudz retāk. Sievietes ar humora izjūtu meklē 7, gudras – 6, bet godīgas – 5 vīrieši.
  • 4 gadījumos uzreiz tika norādīts vai dots maz pārprotams mājiens, ka vīrieti interesē sekss. Sieviešu sludinājumos tādas vēlmes netika norādītas, vismaz tik tieši ne.
  • Trīs vīrieši pieminēja finansiālo patstāvību, vairāk ar to domājot vēlmi, lai sieviete nemeklētu naudas maisus.
  • Divas reizes tika minēts, ka sievietei jābūt bez kaitīgiem ieradumiem. Viens no šiem diviem vīriešiem bija ievietojis arī savu foto, kurā izskatījās, ka viņam pašam ar alkoholu varētu būt visai draudzīgas attiecības.
  • Tikai vienam vīrietim gribējās atrast sievieti ar kaitīgiem ieradumiem.
  • Kāds nepilngadīgs jauneklis bija uzskatījis 15 prasības savai iecerētajai. To skaitā bija obligāts pīrsings zem lūpas, jābūt žilešu rētām, jāuzvedas pasisti un jāpatīk visi emo gabali.
  • Tikai viens vīrietis bija norādījis, ka meklē sievieti bez bērniem. Divi vīrieši meklēja sievietes ar bērniem.
  • Vīrieši retāk nekā sievietes (3 pret 11) norāda, ka otram cilvēkam jābūt saprotošam.
  • Tikai viens vīrietis meklēja sportisku / aktīvu sievieti. Sievietes ar līdzīgām prasībām bija 5.
  • Vienu reizi gadījās pamanīt arī pazīstamu seju :).

Galvenās prasības vai vēlmes, kuras vīrieši izvirza savām iecerētajām, ir attiecīgs vecums, netālu dzīvo vai strādā, pietiekoši gara vai slaida, mīļa, jauka un simpātiska. Ja salīdzina ar galvenajām sieviešu prasībām – līdzīgs vecums, jauks, bez kaitīgiem ieradumiem, mīļš, un godīgs – vērojama pamatīga līdzība. No tā var spriest, ka vairākumam cilvēku, ja vien viņi paši atbilst pret otru izvirzītajām prasībām, ir samērā liela iespēja iepazīšanās sludinājumos atrast savām vēlmēm atbilstošu cilvēku.

Par emancipāciju un džentlmeņiem

Saskaņā ar maniem personīgajiem novērojumiem diezgan liela daļa Latvijas sieviešu vēlas, lai pret viņām izturas, tā teikt, džentlmeniski. Atver durvis, palīdz uzvilkt mēteli, nopērk ziedus, nes visādus smagumus viņu vietā utml. OK, lai tā būtu. Bet tajā pašā laikā vārgās, neaizsargātās sievietes ir emancipējušās tik tālu, ka paģēr vismaz vienādas tiesības ar vīriešiem. Šī pretruna pamatīgi sarežģī vīriešu dzīves.

  • Tu viņai palīdzi nest iepirkumu maisiņu – tātad uzskati par vārgāku.
  • Tu viņai nepalīdzi nest maisiņu – esi rupeklis un netieši liec viņai pazemoties, pieprasot, lai veic šo darbību.
  • Tu viņu palaid tramvajā apsēsties – uzskati viņu par vecu vai vārguli.
  • Tu viņu apsēsties nepalaid – domā tikai par savas pakaļas ērtībām.
  • Tu viņai izsaki komplimentu – tātad pieglaimojies, tev ir kaut kas aiz ādas un gribi viņu ievilkt gultā.
  • Tu viņai komplimentus nesaki – tātad viņa tev patiesībā nemaz nepatīk.

Un tā tālāk. Es savos piemēros mazliet pārspīlēju, bet doma ir skaidra. Nevaru teikt, ka personīgi ļoti pārdzīvoju par šo problēmu, bet ir bijuši nepatīkami brīži, kad no manis ir gaidīts viens, bet esmu rīkojies tieši pretēji. Domāju, ka ikvienam vīrietim tā ir gadījies. Ja tam visam pieiet diezgan nopietni, ir sarežģīti, jo cik sieviešu – tik uzskatu par to, kādam jābūt vīrietim. No vienas puses nav jau svarīgi izpatikt visiem tiem stereotipiem, bet no otras – kā tu iepatiksies kādai vajadzības gadījumā? Ja nu tieši tad tu aizšauj par garām par grādiem 180?

Mīļās sievietes, lūdzu, esiet saprotošas pret mums, ja kādreiz aizšaujam greizi un nekautrējieties mums darīt zināmas savas vēlmes. Mēs jau neesam ļauni, vienkārši – jūs esiet tik ļoti atšķirīgas :)!