Bildēšanas punkts nav gluži tas pats, bet ieskatam derēs. Pilij pamainījušies torņi un pazudusi Uzvaras kolonna. Uzvarēts ticis Napoloens un izdarījis to Aleksandrs I. Šis fakts mūsu visu laiku visrusofīliskākajam pilsētas vadītājam Ušakovam tik ļoti gājis pie sirds, ka 2011. gadā pilnā nopietnībā vēlējies kolonnu ar visu krievu aizvākto monumentu atjaunot. Kaut kā šī doma pagaidām apstājusies.
Laika gaitā Rīgas pils ir nedaudz mainījusies, bet internetā atrodamā informācija par to ir diezgan paskopa. Katrā ziņā gala rezultātu traucē saskatīt koki, kuru arī tolaik nav trūcis.
Šajā reizē neesmu īsti trāpījis tajā pašā punktā, jo sajaucu Marijas Magdalēnas baznīcu ar Sāpju dievmātes baznīcu. Tomēr var redzēt, ka Rīgas pils garākais tornis bijis citādāks un ka tagad Citadeli jeb Pētera un Pāvila baznīcu aizsedz mūsdienīgs arhitektūras brīnums.
Blakus Rīgas pilj virzienā uz Vanšu tiltu atrodas neliels, ļoti labi kopts dārzs. Varētu domāt, ka tas paredzēts valsts prezidentam, bet diemžēl nekad viņu tur neesmu redzējis. Vēl vairāk – bez apsarga un dārznieka es tur vispār nevienu cilvēku neesmu redzējis. Bet to var arī saprast. No tilta šī vieta ir ļoti atklāta un, nedod Dievs, kāds vēl iemetīs prezidentam ar pudeli vai citu priekšmetu.
Labi, štrunts ar to visu, bet rodas loģisks jautājums – kam tad īsti šis dārzs paredzēts? Apsargiem? Viņiem taču jāstrādā nevis jāatpūšas tuvējā dārziņā. Turklāt dārza kopšana diez vai prasa niecīgus līdzekļus.
Vai nebūtu prātīgāk šo vietu padarīt visiem cilvēkiem pieejamu un atklātu?