Reklāmas triki

Tāds portāliņš – no pirmā acu uzmetiena nekas īpašs. Kā redzams, esam uzdūrušies uz viena no tā rakstiem – fantastiska atklājuma pret grumbām.

Lefery

Ļoti daudz jūsmīgu atsauksmju.Lefery

Fantastiski daudz atsauksmju!

3

Ja noklikšķina uz saites, lai pasūtītu produktu, redzam, ka mums tiek piedāvāta neticama atlaide! Turklāt produktu tieši attiecīgajā mirklī ļoti intensīvi pērk!

Man diemžēl nav pat 59 eiro un bēdīgs veru lapu ciet. Pag, kas tad tas?

8

Tu re! Dabūjām vēl 20 eiro atlaidi! Kā lai nepērk?

9

Un tagad pārītis maitekļu.

Visā pirmajā lapā strādā tikai viena pati saite. Pārējās hipersaites ir tikai noformēts teksts.

1a

Interesanti, kas tie par cilvēkiem, kuri sacerējuši atsauksmes?2a 3a

Mazliet pameklējam un internetā un atrodam visas tās pašas komentētājas, tikai nu jau ar citiem vārdiem un atsauksmēm poļu valodā. Pat “like” skaits komentāriem sakrīt.

7

Bet pats galvenais – tā nav krāpšana. Lasām sīko druku:

6

Roka neceļas likt hipersaiti uz tādiem “projektiem”.

Kam trāpīja meteorīts?

Nelaimīgais Mazsalacas meteorīts ir iezīmējis diezgan būtisku problēmu. Reklāma cenšas iespiesties informatīvajā telpā, maskējoties kā ziņa. Būtībā tā ir slēptā reklāma, vienīgi ļoti uzmanību piesaistoša. Un tā kā reklāmas uzdevums tieši tāds arī ir – piesaistīt uzmanību, tā tiek atzīta par efektīvu. Iespējamie uzņēmēja zaudējumi no šīs konkrētās akcijas ir cits temats, par kuru mums diez vai kādreiz būs pieejama objektīva informācija.

Es saprotu, ka daudziem uzņēmumiem reklāma ir nepieciešama. Vēl tā ir vitāli nepieciešama “speciālistiem”, kuri neko citu bez reklāmas darīt neprot. Bet no otras puses es uzskatu, ka reklāma ir vides piesārņošana. Vienalga kādas vides – radio ētera, interneta vai ceļa malas. Ja jūs, piemēram, aizbrauktu uz Spāniju un gribētu tur nofotografēties, vai jūs to darītu pie reklāmas plakāta? Diez vai, ja nu vienīgi šo plakātu būtu tik daudz, ka no tiem nevarētu izvairīties vai arī jums ar tiem asociētos attiecīgā vieta. Tāpat – vai jūs klausītos radio vai skatītos televizoru tikai dēļ reklāmas? Jūs pirktu avīzi vai skatītos internetā lapu, kur būtu tikai reklāmas? Pieņemu, ka diez vai. Tātad reklāma mums nav vajadzīga un tā tiešām ir vidi piesārņojošs objekts.

Tā kā reklāmai savā būtībā vajag piesaistīt cilvēku uzmanību, tā agresīvi iespiežas visur, kur vien tas iespējams. Citiem vārdiem sakot, vides piesārņojums agresīvi izplešas.

Meteorīta akcijas mērķis tāds arī bija – iespiesties informatīvajā telpā, vēlams masu mediju pirmajās lappusēs, pirmajā ziņu bloka minūtē un pat cilvēku savstarpējās sarunās. Tas arī lieliski izdevās, jo uzmanība tika pievērsta milzīga. Tomēr beigās sanāca tā kā sanāca. Diez vai lielākā daļa cilvēku, kuri uzķērās, bija sajūsmā.

Es gribētu zināt, vai šīs akcijas autori gribētu būt to cilvēku vietā, kuri brauca analizēt meteorīta izcelsmi, maksāja latu par iespēju nofotografēties pie bedres vai arī stāstīja par to draugiem.

Reāli mums nav īpaši daudz iespēju cīnīties pret tamlīdzīgiem reklāmas brīnumiem. Atliek vienīgi cerēt uz tamlīdzīgu akciju rīkotāju sirdsapziņu un veselo saprātu. Tas, ko varam darīt mēs, ir šo visu ignorēt. Reklāmas mērķis ir piesaistīt mūsu uzmanību. Mēs varam to nepievērst. Nerunāt un nedomāt par reklāmu.

Par muldēšanu

Reizēm liekas, ka reklāmas radītas sevišķi aprobežotiem cilvēkiem. Tās mēdz būt dezinformējošas, melīgas, provocējošas utml. Konkrētus piemērus pat nav vērts nosaukt, to ir pilni masu mediji un ārējā vide. Es jau saprotu, ka nav viegli izveidot kvalitatīvu, informējošu un interesantu reklāmu, bet tās nav manas problēmas.

Ar tādu pašu problēmu saskaras arī politiķi. Viņu runas vispār ir viena vienīga reklāma un meli. Vismaz pie mums noteikti. Bet šajā gadījumā tas ir daudz bēdīgāk, jo acīmredzot viņi savu elektorātu uzskata par pēdīgajiem stulbeņiem. Piemēram, tas pats Šlesers. Viņa mērķelektorāts pamatā ir viegli aprobežots pilsonis, kurš nav ievērojis vai ir aizmirsis, ko Šlesers teicis un darījis līdz šim. Paradoksālā kārtā Šlesera nākšana pie varas tieši tādiem parastiem pilsonīšiem dzīvi sarežģītu vēl daudz vairāk nekā esošie mūdži, jo šis kungs tiešām rūpēsies tikai par savējiem.

Līdzīga nelaime ar tukšiem solījumiem un populismu izteikti piemīt arī Pilsoniskajai Savienībai un LSDSP. Mani personīgi tracina viņu nekaunīgie meli un tukšā muldēšana, bet savā vērienā viņi no Šlesera tomēr atpaliek. Par pārējiem es neko daudz nevaru pateikt – neesmu ievērojis, bet pieļauju, ka tradicionāli sevišķi ar solījumiem netaupās arī krievu partijas.

Es personīgi centīšos no viņu muldēšanas tuvākajā laikā mazliet norobežoties. Mēģināšu uzskatīt, ka viņu primitīvās un melīgās reklāmas uz mani neattiecas. Galu galā – man nav lieki jātērē laiks, patērējot informatīvas drazas. Vien ceru, ka vairums manu līdzcilvēku ar balsošanas tiesībām ar veselo saprātu draudzējas un kaut mazliet atceras manis minēto varoņu paveiktos un, galvenais, nepaveiktos darbus.