Prezidenta vēlēšanu procesa komentāru analīze

Izmantojot LSM prezidenta vēlēšanu teksta tiešraidi, var noteikt, kuri politiķi un politologi prezidenta vēlēšanu dienā ir runājuši taisnību vai prognozējuši precīzi, un kuri prognozējuši nepareizi vai melojuši. Neliela analīze ļauj spriest par mūsu politikas speciālistu kompetenci un mūžīgo politiķu problēmu runāt taisnību.

Zemāk izmantotie citāti izmantoti jauktā hronoloģiskā secībā.

 

Precīza informācija un prognozes

  • Žurnāliste Elita Veidemane LTV prognozēja, ka trešdien notiks pieci balsojumi, līdz būs palicis tikai viens kandidāts.
  • LTV rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ZZS izdevies atrast trūkstošās balsis, lai ievēlētu Vējoni.
  • Viens no Zaļās partijas kādreizējiem līderiem Indulis Emsis pat trešdien Saeimā ieradies jau ar dāvanu nākamajam prezidentam – Vējonim. Viņš LTV apgalvoja, ka Vējoņa ievēlēšanu diktē politiskā loģika.

Izskatās, ka ZZS jutušies relatīvi pārliecināti par rezultātu. Ja tā, to bez aizkulišu spēlēm izskaidrot grūti.

  • Savukārt, ja šajā kārtā uzvar Raimonds Vējonis, bet Levits izkrīt no balsošanas, tad Vējonis kļūs par prezidentu, uzskata (Kārlis) Šadurskis.
  • Vērtējot pirmās kārtas balsojuma rezultātus, (Filips) Rajevskis prognozē, ka nav cerību, ka Levits būs prezidents.

 

Visticamāk, patiesība

Visticamāk, NA lielākā daļa turēja vārdu un par Vējoni nebalsoja. Jo ZZS (21) + V (23) + NA (17) = 61 balss. Par Vējoni nobalsoja 55 deputāti. Veselas 13 no 17 balsīm no NA pa kluso nomakšķerēt izskatās pēc pūces astes ziedēšanas. Līdz ar to daļa opozīcijas, acīmredzot, tik tiešām pārdevās. Paliek tikai nezināms kuri tie bija un par kādu cenu.

  • „Nav nekas slikts, ka opozīcija atbalsta kandidātu. Bet, acīmredzot, ja tas netiek atklāts, man jādomā, ka šeit ir kādas noteiktas sarunāšanas un aizkulišu spēles,” sacīja (Ilze) Viņķele.
  • “Opozīcija jau ir daļēji pārdevusies. Šobrīd tiek svērts, vērtēts, būt – atdot balsis,” LTV sacīja politoloģe Ilga Kreituse.

 

Nepareizas prognozes, meli

  • “Spriežot pēc ģīmjiem ir neliela daļa, kas zina, kas nāks un uzvarēs otrajā kārtā,” Latvijas Radio diskusijā pauda politoloģe Ilze Ostrovska.
  • “Sejās ir rakstīts, ka rezultāta šodien nebūs,” Latvijas Radio sacīja politoloģijas doktore Ilze Ostrovska. Tam piekrīt arī žurnāliste Baiba Strautmane, norādot, ka deputāti ir ķērušies pie formālā darba.
  • LRA deputāts Mārtiņš Šics LTV prognozēja, ka trešdien prezidentu neievēlēs.
  • Ekspolitiķis Jānis Jurkāns Latvijas Radio diskusijā sacīja, ka neviens no pašreizējiem kandidātiem nekļūs par prezidentu. Viņam ir aizdomas, ka, piemēram, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) varētu kļūt par prezidentu.
  • @AndrejsElksnins Viss iet uz to, ka koalīcija mobilizēsies un NA atkāpsies no Levita.
  • Viņa (Nellija Ločmele) gan norāda, ka šīsdienas balsošanā prezidentu tomēr neievēlēs.
  • Ivars Ījabs: turpmākā cīņa būs asiņaina.

 

Aizdomīgi izteikumi, par kuru patiesumu ir šaubas

  • Augusts Brigmanis (ZZS) Latvijas Radio teicās nezinām, kas ceturtajā balsošanas kārtā atbalstīja Vējoni. Stundas pārtraukumā frakcija gan neesot mēģinājusi uzrunāt citus politiskos spēkus, lai atbalstītu viņu kandidātu: „Neviens neies un balsis speciāli nezvejos.”
  • Lembergs gan noliedz, ka būtu mēģinājis ietekmēt balsošanas rezultātus.
  • Lembergs: Izskan jau minējumi par tirgu, bet nekāda tirgus nebūs. Tirgus nozīmē, ka tas ir jautājums par esošo koalīciju, un tas būs apdraudējums valdībai.

 

  • NA frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš Latvijas Radio pauda pilnīgu pārliecību, ka pilnīgi visi NA deputāti atbalsta Levitu.
  • NA deputāts Ilmārs Latkovskis LTV atzina, ka NA turpinās konsekventi atbalstīt Levitu, kuru uzskata par galvastiesu pārāku pār citiem kandidātiem.
  • LTV ziņo, ka Vējoni atbalstīja trīs NA deputāti: Kārlis Krēsliņš, Aleksandrs Kiršteins un Romāns Naudiņš, kā arī vairākām „Saskaņas” balsīm. Kiršteins gan atbildot uz šo informāciju, publicēja savu balsošanas biļetenu, kurā redzams balsojums pret Vējoni.

Pretrunīga informācija.

  • ““Saskaņas” balsis Vējonim nav un nav bijis arī visās iepriekšējās kārtās,” uzsvēra (Andrejs) Elksniņš.
  • „Saskaņa” deputāts Valērijs Agešins pēc balsojumu ceturtās kārtas apgalvoja, ka viņa partija Vejoni neatbalstīja: „Par saviem esmu drošs. Pieļauju, ka viens cilvēks puls/mīnus var kļūdīties. Bet ne vairāk.”
  • “Saskaņas” līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs eng.lsm.lv apliecina, ka “Saskaņa” turpmākajās kārtās balsos pret visiem, jo partijas kandidāts bijis tikai Dolgopolovs.
  • Visbeidzot, partijas “Saskaņa” Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs uzsvēra, ka “Saskaņa” ir disciplinēta partija. Tā atbalstīs Dolgopolovu un pēc tam balsojumā nepiedalīsies.
  • (Nellija) Ločmele uzskata, ka neesot ticams, ka Vējonis tiktu ievēlēts ar „Saskaņas” balsīm.
  • “Sakot, ka nebalsos ne par vienu [ja izkrīt kandidāts], “Saskaņa” dod signālu, ka ir gatavi sarunām,” uzskata žurnālists Egils Zariņš.
  • Saskaņā ar LTV7 rīcībā esošo neoficiālo informāciju, Vējonim izdevies iegūt 46 balsis ceturtajā kārtā, pateicoties “Saskaņas” deputātu atbalstam.

Pretrunīga informācija.

  • Šajās vēlēšanās partija „No sirds Latvijai” turpinās neatbalstīt koalīcijas partiju kandidātus, Latvijas Radio sacīja partijas pārstāvis Gunārs Kūtris.

Latvijas Radio diskusijā komentētāji atzīst, ka “No sirds Latvijai” deputātu rīcība ir dīvaina. Žurnālists Arnis Krauze sacīja, ka NSL vispār varēja paņemt brīvdienu un nenākt uz Saeimu. Publicists Otto Ozols uzsver, ka tā ir bezatbildīga rīcība, taču politiķi nedrīkst būt bezatbildīgi.

  • Taču “nevienu koalīcijas kandidātu mēs neatbalstīsim,” sacīja (Mārtiņš) Bondars.

 

  • (Egils) Levits arī noraidīja iespēju, ka pašlaik varētu doties pie kādiem opozīcijas politiskajiem spēkiem, lai runātu par atbalstu viņam.
  • Viņa (Ināra Mūrniece) atklāja, ka jau ir uzrunāti kolēģi no citām frakcijām, lai atbalstītu Levitu.

Pretrunīga informācija.

 

  • “[Šajās vēlēšanās, atšķirībā no iepriekšējām] nav vairs izteikta scenārista. Solvita vairs nekontrolē scenāriju savējiem, zemnieki vairs savējiem,” Latvijas Radio diskusijā par vēlēšanām sacīja sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds.

Tikai, kad tiešām pienāk izšķirošais brīdis, visi piepeši kļūst apbrīnojami disciplinēti…

 

Izteikumi par valdības krišanu. To patiesumu pārbaudīt šobrīd nav iespējams.

  • Līdz ar to Nacionālā apvienība, virzot „tautai saprotamu un izcilu prezidenta kandidātu”, nu kļuvuši sarežģītā situācijā. Tas būšot atkarīgs no tā, cik lielu likmi viņi gatavi likt uz spēles – koalīcijas stabilitāti vai iespējamu NA izraidīšanu no koalīcijas. (Ģirts Valdis) Kristovskis pieļāva, ka, ievēlot Vējoni ar opozīcijas balsīm, Nacionālās apvienības vietā koalīcijā uzņemt kādu citu politisko spēku, kas būs atbalstījis Vējoni.
  • Politikas procesu vērotājs Filips Rajevskis LTV sacīja, ka likmes tagad ir augstas – ne vien prezidenta amats, bet arī koalīcijas stabilitāte.
  • (Ilga) Kreituse: Nacionālā apvienība pašlaik ir satraukusies par iespēju, ka pēc prezidenta vēlēšanām koalīciju varētu veidot ne tikai trīs partijas, bet arī četras un, iespējams, bez Nacionālās apvienības.

Ja valdība tuvākajos 1-3 mēnešos nekritīs vai arī, ja kritīs, bet koalīcija saglabāsies tā pati, tad arī šos komentārus jāatzīst par tukšu muldēšanu.

 

Kaitinoši izteikumi

Savukārt jurists Aivars Borovkovs LTV sacīja – ja neievēlēs Levitu, tas nozīmēs, ka sabiedrība līdz šim prezidentam vēl nav izaugusi un nav gatava šādai kvalitātei.

Prezidenta vēlēšanu process teorētiski ir visai vienkāršs. Sabiedrība ievēl savus priekšstāvjus, kuri savukārt ievēl prezidentu. Nekur nav teikts, ka ievēlētajiem priekšstāvjiem būtu jāņem vērā sabiedrības viedoklis, izvēloties prezidentu. Tādēļ vainot elektorātu pie nepilnībām prezidenta vēlēšanās ir, maigi izsakoties, nepareizi, augstprātīgi un nepieklājīgi vai dumji.

“Latvijas sabiedrībai jāpamostas un jāsaprot, kas ir šī spēle,” sacīja (Roberts) Zīle, norādot, ka Vējonis ceturtajā kārtā saņēma arī opozīcijas balsis, iespējams, arī “Saskaņas” balsis.

Labrīt, pamodāmies. Ko tālāk? Ā, neko nevaram iesākt. Nu, labi.

Bet zinātnieks Ojārs Spārītis uzsvēra, ka deputāti, kas pārstāv valsti, atdod balsi par sev mazāko ļaunumu, taču nebalso par lielāko labumu valstij. Viņš pieļāva, ja notiks nākamā kārta, tad savu kandidātu varētu izvirzīt nepolitiskas organizācijas, piemēram, kāda no zinātnieku organizācijām.

Vadoties no Ojāra Spārīša teiktā, gribas jautāt, vai nepolitiskās organizācijas agrāk nezināja, ka Saeima šovasar vēl prezidentu? Kas kavēja tās izvirzīt savus kandidātus jau agrāk? Kāpēc vajadzēja tik ilgi gaidīt?

“Sabiedrības ietekme bija diezgan būtiska šajās vēlēšanās, bet izskatās, ka tas atkal ieiet vecajās sliedēs, jo koalīcija lemj savā starpā, un argumenti ir, ka ir jāsaglabā kāds līdzsvars, vai arī sāksies juku laiki,” uzskata politologs Juris Rozenvalds.

Jā, bija atbalsta akcija pie Saeimas par labu Levitam. Bija akcija mansprezidents.lv, kurā uzvarēja Bondars. Rezultātā uzvar kaut kāds Vējonis. Kur tieši Juris saskata būtisku sabiedrības ietekmi?

“Mani pārsteidz, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām ir pieticīgs cilvēku skaits pie parlamenta. Varbūt, ka cilvēki ir noguruši, ir neticība,” Latvijas Radio pauda žurnālists Arnis Krauze un norādīja, ka no rīta bija sanākuši kādi 50 cilvēki, tagad praktiski nav neviena.

Varbūt cilvēkiem gluži vienkārši jāatrodas darbā un jāstrādā? Un varbūt kopš iepriekšējām vēlēšanām viņi arī saprot, ka Saeimas deputātiem nav pilnīgi nekāda pienākuma ņemt vērā sabiedrības viedokli, vēlot valsts prezidentu?

  • Otrajā balsošanas kārtā izkritušais kandidāts Mārtiņš Bondars (LRA) atzina, ka par vēlēšanu rezultātiem ir gandarīts.
  • Otrajā balsošanas kārtā izkritušais kandidāts Mārtiņš Bondars (LRA) sarunā ar LTV sacīja, ja viņš gaidītu šādu rezultātu, viņš nebūtu piedalījies vēlēšanās.

Izskatās, ka viens no Bondara izteikumiem ir meli, vai arī LSM ir neprecīzi viņu citējuši. Varbūt arī Bondaram spriedzes rezultātā netur nervi un viņš, mēģinot būt politkorekts, pat nemana, kā nokļūst pretrunā pats ar sevi?

 

Izteikumi, kurus prieks lasīt

Datorspeciālists Ilmārs Poikāns jeb Neo LTV atzina, ka viņš vēlas prezidentu, ar kuru var lepoties, nevis izslēgt televizoru, viņu ieraugot.

@rozinite Saprotu, ka tante no Viļāniem sabojā vēlēšanu zīmi, bet 6% no visgudrākajiem, labākajiem, uzticamākajiem nejēdz balsot..

Kamēr sanākušie skaļi sauca katram deputātam un aplaudēja, parādoties Levitam, turpat policistiem aiz muguras kāda kundze lamuvārdu artilērijas pavadībā pauda alternatīvu viedokli.

@Vinkele Klišejisko frāžu daudzums šodien Saeimas debatēs smagi pārsniedz vidējos rādītājus.

 

Avots http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/par-valsts-prezidentu-ievelets-vejonis.-teksta-tiesraides-arhivs.a132170/

Sašķeltā sabiedrība

Lai arī man tas Rīgas mērs pēdējās dienās ir paspējis pamatīgi apnikt, tomēr gribas piezīmēt vēl divas lietas viņa sakarā.

Pirmkārt, šad un tad nākas ievērot, ka informācija krievu delfos mēdz tendenciozi atšķirties no tā, kas lasāms latviešu delfos. Paliek tāda sajūta, ka krievu delfos tiek darīts viss, lai vairotu vietējo krievu pašapziņu, riebumu pret Saeimu, valsti un jebko citu, izņemot Saskaņas centru un Ušakovu.

Piemēram, vakar ieraudzīju ziņu “Ušakovam Gaismas pils atgādina lielveikalu”. Latviešu delfu versijā nekā tāda nebija un tikai nesakiet, ka šai ziņai nebūtu lasītāju.

Otrkārt, Ušakovs apgalvo, ka sabiedrība ir sašķelta un to nepieciešams beidzot vienot un integrēt. Man personīgi ikdienā sabiedrības sašķeltību saskatīt ir grūti. Jā, ir latvieši un ir krievi, bet tas tā bija, ir un būs. Starp citu, burtiski tikko bija sabiedriskā apspriešana sabiedrības integrācijas pamatnostādnēm. Kaut kā nevarēja manīt, ka SC tas vispār interesētu. Pēc tam kaut ko murkšķot par integrāciju un nepieciešamību vienot sabiedrību, viņi atstāj iespaidu, ka līdz šim dzīvojuši uz citas planētas.

Acīmredzami tiek uzdots vēlamais par esošo un uz tā pamata tālāk tiek būvēti visādi vervelējumi. Tā vien šķiet, ka SC visvēlamākais scenārijs būtu, ja krievi ar latviešiem tiešām sāktu uz ielām reāli kauties. Protams, tad būtu iemesls kaimiņiem iesūtīt Latvijā “miera uzturēšanas” spēkus un realizēt okupāciju #2.

Es nesaprotu tikai vienu – ar ko mums valstī nodarbojas Satversmes aizsardzības birojs un vai mums tāds vispār ir vajadzīgs?

Apsolu, ka nākošajā Cauruma ierakstā Ušakovs netiks pat pieminēts. Pietiks viņam veltīt uzmanību.

Pašcieņa

Ja pilsonis X. dodas uz Rīgas domi, piesakās personiskā vizītē pie Rīgas mēra un vizītes laikā Rīgas mēram fiziski iesit, aizbildinoties, ka mēra rīcība ir aizskārusi viņa – latvieša pašcieņu, kādu sodu viņš par to dabūs?

N. Ušakovs ir parakstījies par krievu valodu kā otru (un nevis otro) valsts valodu Latvijā. To darīdams, viņš apgalvo, ka ir par latviešu valsts valodu kā vienīgo valsts valodu un parakstās vien tādēļ, ka vēloties saglabāt savu pašcieņu. (Pilns teksts)

Es neatbalstu nekāda veida vardarbību un neaicinu uz to citus. Tomēr es neatbalstu arī Nila Ušakova divkosīgo rīcību un izrunāšanos. Ja viņam ir problēmas ar pašcieņu, tad lai Nils dodas pie psihologa nevis rīkojas pretēji Satversmei. Turklāt savulaik Ušakovs kā deputāts ir zvērējis atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.