Senā Rīga – Klostera ielas nami

Klostera iela 1944. gadā, attēls no https://zudusilatvija.lv/objects/object/17124/
Klostera iela, 2017. gads

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka nekas daudz nav mainījies, bet, ja paskatās rūpīgāk, var daudz ko ievērot. Visvairāk pārvērtību ir pirmajai mājai, ielikti senlaicīgāki logi, likvidētas durvis, parādījušies pildrežģa elementi. Dakstiņu jumti pazuduši gan šai, gan tālākajai ēkai.

Senā Rīga – Kaļķu iela / Aspazijas bulvāris

Šoreiz divi senie un divi mūsdienu attēli.

Kaļķu ielas un Aspazijas bulvāra krustojums pirms pirmā pasaules kara. Attēls no https://zudusilatvija.lv/objects/object/6658/
Kaļķu ielas un Aspazijas bulvāra krustojums 2017. gadā

Te vieglāk uzskaitīt, kas ir saglabājies savā vietā. Tā ir ēka krustojumā pa labi, Pēterbaznīcas tornis un, šķiet, arī tilta apmale.

Kaļķu ielas un Aspazijas bulvāra krustojums 2017. gadā
Kaļķu ielas un Aspazijas bulvāra krustojums 20.gs. trīsdesmitajos gados. Attēls no https://zudusilatvija.lv/objects/object/6661/

Trīsdesmitajos gados parādījies Laimas pulkstenis, nelielā paviljoniņa vietā uzcelta kolonāde, kā arī labajā pusē uzcelta Latviešu akciju bankas ēka. Mazāk manāma, tomēr atzīmējama izmaiņa ir otrā ēka no labās puses. Tur bijusi mazāka, tomēr arī glīta ēka, kuru nedaudz var aplūkot šī attēla kreisajā pusē: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6651/

Senā Rīga – Brīvības / Ģertrūdes krustojums

Viena no ielām, par kuras agrāko, zudušo veidolu man visvairāk žēl, ir Brīvības iela. Okupācijas vara to kā Rīgas galveno ielu centusies to modernizēt atbilstoši savam laikmeta garam. Pazudusi lielākā daļa mazstāvu apbūves. Manuprāt, tieši tā ir būtisks faktors, kas ielu padara personīgāku, par kaut ko vairāk nekā tikai transporta maģistrāli.

Brīvības iela 66 1910.-1920. Attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/11919/
Brīvības iela 66 2017. gada martā

Ēka ar tornīti attēla kreisajā pusē cietusi Otrajā pasaules karā. Neviena koka namiņa vairs nav – ne attēla labajā, ne kreisajā pusē. Ģertrūdes ielā ir daži nelieli kociņi, kurus attēlā nevar redzēt.

Šeit skatāms vecāks krustojuma uzņēmums no otras puses. Vēl, no otras puses, uzņemts no Brīvības / Blaumaņa.

Senā Rīga – Krāmu iela

Nemaz nav biežas tās reizes, kad atšķirības starp mūsdienām un pagātnes attēlu grūti pat saskatīt.

Krāmu iela pirms 1920. gada. Attēls no https://zudusilatvija.lv/objects/object/6637/
Krāmu iela 2017. gadā

Kā vēsta Artūrs Reiljans, ēka labajā pusē nodega 1941. gada ugunsgrēkā un drīz pēc tam tika nojaukta; atjaunota 1985—2002 gados. Ēkai kreisajā malā logi pārvietoti vairāk uz iekšpusi, aizmūrēti logi uz pagrabu. Tālākajai ēkai kreisajā pusē iztaisnota ugunsmūra augšējā mala, nojaukts skurstenis pirms tornīša. Ēka labajā pusē tagad ir ar jauniem plastmasas logiem, nav vairs durvis pie šuvēja Āboltiņa un tiek tirgotas rotaslietas.

 

Senā Rīga – Vaļņu iela

Vaļņu iela kādreiz bijusi ļoti iemīļota fotogrāfu vidū. Mūsdienās labāka bilde sanāktu, ja fotogrāfs pakāptos kādu trīs metru augstumā vai bildētu no drona, lai automašīnas traucētu mazāk.

Pirmajā attēlu pārī izmaiņu ir maz, nojaukta niecīgā mazēka (trešā no labās) un uz tās rēķina paplašinājusies tālākā blakus ēka, kura tikusi nojaukta un uzcelta no jauna.

Vaļņu iela 1963. gadā, attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6277/
Vaļņu iela 2017. gadā

Otrajā attēlu pārī Pulvertornim vēl ir saglabājusies ieeja kreisajā pusē zem maza tornīša, nav vēl uzcelta Kara muzeja ēka. Kreisajā pusē vēl ir redzama Latviešu akciju bankas vecā ēka. Lielo, oranžbrūno namu uzcēla 1931. gadā.

Vaļņu iela ap 1930. gadu
Vaļņu iela 2017. gadā

Senā Rīga – Rātsnams

RTU laboratoriju korpuss, ap 1980. gadu
Rātsnams 2017. gadā

Nav bieži, ka no vecā attēla nav saglabājies jaunajā nav redzams pilnīgi nekas. Attēlā redzamo korpusa daļu nojauca deviņdesmito gadu beigās, lai atjaunotu Rātsnamu. Saglabājās mazs korpusa stūrītis aiz Krāmu ielas, kuru nojauca pēc 2008. gada.

Senā Rīga – Mazā ģilde

Mazā ģilde 20. gs. sākumā. Attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17158/
Mazā ģilde 2017. gadā

Ģildes ēka gandrīz nav mainījusies. Iestiklotas trīs arkas pirmajā stāvā. Izskatās arī, ka agrāk ēka nav bijusi apmesta. Šī iemesla dēļ būtu interesanti redzēt krāsainu veco attēlu.

Strūklakas ar soliņu vairs nav, tagad tur centrālā vieta atvēlēta reklāmas plakātam.

Starp Lielo un Mazo ģildi nevar redzēt Amatu ielas ēku ar tornīti. Tātad attēls tapis pirms 1903. gada.

Lielās ģildes jumta daļa mūsdienās palikusi bez dažādiem izskaistinājumiem. Vējš savulaik esot draudējis nogāzt Lielās ģildes frontonu, tāpēc tas savulaik nojaukts.

Senā Rīga – Latviešu akciju banka Kaļķu ielā

Kaļķu iela 3/5 1930. gadā. Attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17129/

Sākotnēji ar šo attēlu man negāja viegli. Adrese bija zināma – Kalķu iela 3/5. Mūsdienās ir ēkas ar adresēm Kaļķu iela 3 un Kaļķu iela 5, atrodas Kaļķu / Skārņu / Šķūņu ielu krustojumā. Abas diezgan vecas, līdzīgā stilā kā attēlā redzamā. Tas man lika domāt, ka ēka atradusies mazliet tuvāk rātsnamam pie krustojuma ar Tirgoņu ielu. Šobrīd tur ir pagaidu apbūve – āra kafejnīca un tirgus būdiņas. Ilgi pētīju krustojumu, bet trotuāra novietojums mani ļoti mulsināja.

Mazliet vēlāk atradu attēlu Kaļķu un Tirgoņu ielas krustojumam no citas puses un samulsu vēl vairāk.

Kaļķu / Krāmu / Kungu ielu krustojums. Attēls no https://zudusilatvija.lv/objects/object/17146/

Ēka uz stūra ir līdzīga, bet nav tāda pati. Tā kā Kaļķu / Krāmu / Kungu ielas Otrajā pasaules karā cieta pamatīgus postījumus, vienīgais orientieris šķita Krievu teātra tornītis tālumā ielai pa vidu.

Labu laiku nespēju šo rēbusu atrisināt. Bet pēc kāda laika, meklējot informāciju par Vaļņu ielu un Latviešu akciju banku, nopratu mīklas atrisinājumu. Augšējā attēlā redzams Kaļķu un Vaļņu ielu krustojums. To varēja arī viegli pārbaudīt, jo ēka attēla labajā augšējā stūrī vēl ir saglabājusies, vien jumta lodziņš nedaudz mainījis formu.

Vaļņu iela 11, 2017. gads

Vēsturisko bilžu tiešsaistes arhīvs Ajapaik

Mani interesē vēsturiskas Rīgas fotogrāfijas. Kur es tās varu meklēt? Galvenais resurss ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas zudusilatvija.lv. Daudz ko interesantu var atrast forum.myriga.info, bet tur ir sarežģīti atrast kaut ko konkrētu. Jo būtībā tas ir forums, nevis attēlu uzturēšanas sistēma. Vēl šo to var cerēt atrast google.

Tad es reiz nejauši uzgāju igauņu radītu risinājumu.

Tajā bija arī attēli arī no Rīgas, turklāt tādi, kurus nebiju redzējis nekur citur. Paskatījos vienu bildīti, otru, nākošo. Redzēju, ka visbiežāk igauņi ir varējuši identificēt, ka tā ir Rīga, bet ne konkrētāk. Man kā rīdziniekam vairumā gadījumu ielikt kartē punktiņu un aptuveno attēla uzņemšanas gadu bija samērā vienkārši.

Jāatzīst, ka igauņi ir labi pacentušies. Var norādīt attēla atrašanās vietu kartē. Ja gads nav zināms precīzi, var ievadīt no-līdz. Ir iespējams pievienot papildus attēlus, lai varētu salīdzināt, kā attiecīgā vieta izskatās šodien. Var komentēt, atlasīt bildes pēc dažādiem kritērijiem, meklēt tās kartē. Iežurnalēties var ar facebook, google kontu vai e-pastu / paroli. Ja atver albumu (piemēram, Rīgas foto), var mainīt attēlu parādīšanas secību tajā un tādā veidā sakārtot attēlus arī pēc to pievienošanas datuma. Attēliem mēdz būt norādīta informācija par autortiesībām un atļauju tos izmantot citur.

Salīdzinājumam zudusilatvija.lv papildināt informāciju par attēlu var tikai komentējot attiecīgo ierakstu. Tad atliek cerēt, ka kāds LNB darbinieks komentāru izlasīs un ar roku papildinās informāciju par attēlu. Vēl pats var atzīmēt bildētā objekta atrašanās vietu google maps, bet atlase pēc kartes reāli nestrādā. Iežurnalēties var ar e-pastu / paroli, kā arī draugiem.lv identifikatoru. Sakārtot albumus pēc attēlu pievienošanas datuma nevar. Izskatās, ka pēdējie funkcionalitātes uzlabojumi bijuši ļoti, ļoti sen. Par attēlu autortiesībām zudusilatvija.lv nav pieejama informācija, labākajā gadījumā ir norādīts autora vārds un uzvārds. Visiem attēliem zudusilatvija.lv pievieno savu ūdenszīmi, ignorējot autortiesības uz attēlu.

Kādā brīdī man arī atrakstīja Ajapaik pārstāvis Vahur Puik, lai pateiktos par sniegto ieguldījumu. Mazliet sarakstījāmies. Uzdevu jautājumu par autortiesībām. Saņēmu atbildi, ka Ajapaik nav satura īpašnieks un tādēļ viņiem nav ne tiesību, ne arī vēlmes attēlus izmainīt. Tomēr esot problēma, ka no muzeju centrālās datu bāzes importētajiem attēliem licences informācija ne vienmēr ir zināma.

Uzzināju arī, ka Ajapaik īpašnieks ir Igaunijas fotomantojuma biedrība. Ajapaik darbības nodrošināšanai laika gaitā saņemtas dotācijas, bet tas neatrisina problēmas ar uzturēšanu ilgtermiņā. Nesen esot palaists arī norvēģiem paredzēts projekts. Lai arī Ajapaik nav radīts īpaši Igaunijas simtgadei, tas ietilpst Igaunijas simtgades dāvanu sarakstā. Jo šajā projektā ikviens var pielikt savu roku un palīdzēt papildināt fotoattēlu metadatus. Šobrīd neesot plānu nodot Ajapaik kādai citai institūcijai. Finansiālā ziņā ir grūti būt neatkarīgiem, bet tas dod arī daudz brīvības un autoriem netrūkst ideju platformas uzlabošanai. Turklāt Ajapaik ir atvērtā koda produkts.

Nav biežas tās reizes, kad es mazliet apskaužu igauņus, bet attiecībā uz vēsturisko fotogrāfiju tiešsaistes krātuvēm viņi mūs saliek vienos vārtos. Skumjākais, ka tur jau nav nekāda raķešzinātne. Būtu jākoncentrē LNB un arhīvu resursi, jāizvērtē, kas no līdzšinējās prakses bijis slikti, ko varam pārņemt no igauņiem. Tad būtu jāatrod forma, kādā šo ideju varēt īstenot visefektīvāk. Līdzšinējā forma nav apmierinoša, jo ir nodots gatavs projekts, kurš netiek uzlabots. Varbūt risinājums būtu atsevišķs miniuzņēmums vai kādas biedrības rūpe. Varbūt iesaistītos kāds IT uzņēmums kā sponsors, varbūt ar to varētu nodarboties kāda studentu grupa. Varbūt pat varētu izmantot igauņu produktu, tikai vajadzētu sakārtot autortiesību jautājumus un veikt datu migrāciju. Tur būtu par ko padomāt, bet esmu pārliecināts, ka risinājumu var atrast. Ja tikai grib. Tikmēr varam priecāties, kā igauņiem sanāk un vēlēt viņiem veiksmi. Kā arī – Daudz laimes Igaunijas simtajā dzimšanas dienā!