Auto pieredze. Izmaksas

Pirmajā daļā bija par auto iegādes iemesliem. Šoreiz – droši vien jau interesantākā daļa – problēmas un izmaksas gandrīz divos gados ar ~13’000 km nobraukumu.

Pērkot auto, ir strēķītis sākotnējo izmaksu. Minimālā OCTA 3 mēnešiem maksāja 43 eiro. CSDD auto pārreģistrācija – 40, reģistrācijas apliecība – 7.68, numuru salīdzināšana – 4.90, reģistrācija – 4.60, nodeva – 1.20 eiro, kā arī ekspluatācijas nodoklis atlikušajam gadam – 80.63 eiro.

Pirmajās nedēļās iegādājos “mazo” rezerves riteni par 60 eiro, ugunsdzēšamo aparātu – 17.45, aptieciņu – 12.45 un atstarojošo vesti – 2.45 eiro. Nekas no tā visa līdz šim noderējis nav un labi ka tā. Drošākai sajūtai uz gadu paņēmu arī KASKO, kas izmaksāja 23.47 mēnesī.

Drīz vien parādījās pirmās problēmas. Ne vienmēr no ārpuses varēja atvērt vadītāja puses durvis. Nedarbojās sānu pagrieziena rādītājs un aizmugurējais loga tīrītājs. Durvis pēc vairākiem mēnešiem ziemā ieklemmējās tā, ka pat aizvērt vairs nevarēja. Servisā par to salabošanu paņēma 63 eiro. Pagrieziena rādītāju nomainīju pašrocīgi un tas izmaksāja 11 eiro. Loga tīrītājs nebija manu prioritāšu augšgalā un tā arī vēl neesmu saņēmies izpētīt, kas tieši tur sabojājies. Ja būtu garāža, kurā ar tādām izklaidēm nodarboties, būtu atrisinājis ātri vien. Vēl pēc pusotra gada no ārpuses vairs nevarēja atvērt arī otras priekšējās durvis. Šī problēma pazuda pati no sevis, gaisa temperatūrai pakāpjoties virs nulles. Citi sīkumi – izdegusi priekšējā spuldzīte (5 eiro), jauna logu tīrītāja slotiņa (12 eiro), kondicioniera uzpilde (17.90 eiro). OCTA gadam – 119.10 un 144.58 eiro.

Reiz man teica, ka ļoti uzmanīgam jābūt tieši, kad lēnā ātrumā parkojies. Zelta vārdi. Vienīgos divus negadījumus piedzīvoju tieši tā. Abas reizes biju pārliecināts, ka palīgs ārpus mašīnas skatās, redz un brīdinās mani par varbūtēju nelaimi. Pirmajā reizē tik vien kā viegli noskrāpēju dekoratīvo durvju uzliku. Otrajā – aizmugurējo bamperu un nedaudz arī auto sānus. KASKO dēļ otrais negadījums izmaksāja 140 eiro, kopējā skāde tika novērtēta virs 300 eiro.

Par “gandrīz” negadījumiem, manuprāt, nav vērts runāt un es tos arī nepūlos atcerēties.

Ziemas riepas iegādājos par 232 eiro, riepu maiņa maksāja 20 eiro. Laikam daudzi piekopj praksi visu gadu braukt ar ziemas riepām, bet vasaras riepas nāca komplektā ar mašīnu un būtu muļķīgi tās nelietot.

Degvielas izdevumus minēt nebūtu korekti, jo ne vienmēr pats par to esmu samaksājis. Degvielas patēriņu reiz aprēķināju un uzreiz arī aizmirsu, katrā ziņā bija mazāks par 6 l / 100 km.

Aukstākam laikam parādoties, auto piedarbināt kļuva aizvien grūtāk. Kad tas vairs neizdevās, nomainīju akumulatoru. Iespējams, pārsteidzos, jo tobrīd vēl nebiju atklājis podziņu, kas uzsāk sildīt mašīnu pirms tās iedarbināšanas. Ja kādas 10 minūtes atstāj mašīnu sildīties, pēc tam to iedarbināt nav problēmu. Ņēmis akumulatoru laukā un lādējis esmu divreiz – pirms ziemas un, kad -8 grādos desmit minūšu vietā mašīnu pasildīju tikai kādas divas un nosēdināju, griežot starteri.

Visgrūtāk man bija saprast, kādas regulārās apkopes mašīnai vispār ir vajadzīgas. Auto bija sava lietošanas instrukcija / servisa grāmata, tikai dāņu valodā. Kādu brīdi cīnījos ar google translate, lai saprastu “veicamo apkopju” sadaļu un meklēju informāciju internetā. Tad iedomājos apjautāties ražotāja dīlerim un tiku pie veicamo darbu saraksta virs 1000 eiro. No tā sapratu, ka jāmaina gaisa, putekļu un degvielas filtri, kā arī jāveic motora eļļas, zobsiksnas, bremžu šķidruma un ūdens sūkņa maiņa. Par zobsiksnas maiņu bija ieraksts grāmatiņā, pēdējiem diviem īsti nesapratu nepieciešamību. Galu galā par filtru un eļļas maiņu piemājas servisā atstāju 110 eiro.

Pirmā tehniskā apskate bija pēc gandrīz gada. Obligātās maksājumu pozīcijas man liekas diezgan nepārdomātas un muļķīgas, bet tur es neko nevaru ietekmēt. 1.20 eiro par nodevas iekasēšanu, 2.85 par atļaujas piešķiršanu piedalīties ceļu satiksmē, 2.19 par uzlīmi, 130 – ceļu nodoklis, 26.29 par tehnisko apskati. Piezīme bija tikai viena – “vieninieciņš” (ar pieļaujamiem defektiem) par pašvaku stāvbremzi vienā pusē.

Lielākas nebūšanas sanāca pēc pusotra gada braukšanas. Braucām uz Siguldu un sajutām, ka smird pēc deguma, mašīna sāka arī vibrēt. Par laimi, no Rīgas nebijām paspējuši izbraukt, tuvumā bija benzīntanks un varēju apstāties. Secināju, ka uzkarsis un dūmo priekšējais ritenis. Telefoniski konsultējos ar speciālistu un nospriedām, ka droši vien bremzes nobloķējušās. Neko darīt, pagaidīju, lai ritenis atdziest un ripinājos uz servisu, kur no manis paņēma 100 eiro.

Pie reizes palūdzu, lai servisā paskatās, kāpēc panelī deg dzeltena lampiņa. No google biju sapratis, ka, nejūtot izmaiņas auto darbībā, par to nav vērts uztraukties. Servisā man uzreiz nevarēja pateikt, kas tur lēcies. Tad man piezvanīja un paziņoja, ka varu braukt pakaļ. Izrādījās, ka veikta diagnostika, nomainītas kvēlsveces, degvielas filtrs, noregulētas sprauslu sviru siltumatstarpes un pārbaudīta degvielas atplūde, tas viss par 334 eiro. Nebiju gaidījis tādu summu. Vēl man pastāstīja, ka mašīna dranķīgi startējoties un jāmaina akumulators. Kad teicu, ka tas nav pat gadu vecs, man atbildēja, ka tad jau jāmainot starteris, jo, ja salīdzina ar blakus auto, izklausās “ne tā” un ziemā pavisam neleks. Nu, un, protams, zobsiksna jāmaina. Nezinu, vai man ausīm ir makaroni, bet servisu nākamajiem lielākajiem darbiem gribēsies izmēģināt citu. Katrā ziņā ziema ir praktiski cauri un citu problēmu ar piedarbināšanu bez jau iepriekš aprakstītajām nav bijis.

Secinājumi.

  • Savās prognozēs par remontu izmaksām biju kļūdījies apmēram trīs reizes. Neskatoties uz to, man nav sajūtas, ka remontos būtu atstāts pārmērīgi daudz. Īpaši, ja paklausās, kā klājies citiem.
  • Ar auto servisu līdzīgi kā ar daudz ko citu – nebūtu žēl samaksāt mazliet vairāk, ja būtu sajūta, ka var uzticēties. Pagaidām tādu servisu zinu tikai virsbūves remontam. Varbūt ir vēlme padalīties ar pieredzi, ieteikumi?
  • Pērkot savu pirmo, lietoto auto, bez laba padomdevēja būs diezgan grūti. Nevis tāpēc, ka sagaida nez kāda raķešzinātne, bet tāpēc, ka jāzina, kam pievērst uzmanību, kādas apkopes jāveic un tamlīdzīgi. Manuprāt, kādam uz klientu orientētam auto servisam ir ideāla iespēja tādu kvalitatīvu manuāli izveidot un uzturēt pie sevis.
  • Pats galvenais – pirkumu nenožēloju. Dārgi ir, bet nepieciešamības brīdī – ļoti ērti.

20 thoughts on “Auto pieredze. Izmaksas

  1. Ja divos servisos Tev saka, ka jāmaina zobene, bet servisa grāmatā ir ieraksts par tās maiņu (visticamāk izdarīts Lietuvā) – kam Tu ticēsi? Ieteiktu apjautāties vēl pie kāda uzticamāka servisa vai tiešām jāmaina (starp nesen mainītu un pārbrauktu virs limita, var noteikt diezgan viegli), jo ja zobsiksna plīsīs, tad visi Tavi iepriekšējie remonti būs ziediņi..

    1. Man nepatīk lauzīt galvu par “kā būtu, ja būtu”. Manā gadījumā tas teicējs ir viens serviss, ieraksts grāmatiņā dāniski, attiecīgi Lietuvā tas nez vai būs veikts. Bet “uzticamāks serviss” – jā, tā ir problēma, kuru es nezinu, kā atrisināt un ne velti rakstīju, ka, ja ir pieredze, ieteikumi, tad laipni lūgti ar tiem dalīties.

      1. Man patīk Tavs naivums… par to ko dara un nedara Lietuvā var paskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=wR2f-q4WPfs – bonusā kamēr skaties vari mēģināt uzminēt cik izmaksāja nopirkt apdrošinātāju norakstītu legālu autiņu un cik zagtus donorus vajadzēja, lai viņu atjaunotu braukšanai pa ielām…. un tagad vēlreiz padomā par “dāņu valodu Lietuvā”

          1. Es neesmu teicis, ka zobsiksna mainīta Lietuvā, tikai to, ka Tavas servisa grāmatiņas izcelsme var būt no Lietuvas, tāpat kā lielākā daļa servisa grāmatiņu, kas nāk līdzi “mazlietotiem” auto no “Vācijas”. Saprotamā valodā – viņas štancē masveidā un vilto valstīs, kur šāda nodarbošanās netiek sodīta (Latvija, Lietuva).

            Par zobsiksnu es arī teicu – lai kāds meistars paskatās un pasaka. Stadiju “viss slikti” var noteikti praktiski uz aci.

          2. Es nezinu, vai kāds tiešām tā ķēpātos – drukātu grāmatu dāņu valodā, aizpildītu daļu ierakstus ar pildspalvu, daļai ierakstu viltotu zīmogu, vēl speciāli ielocītu servisa grāmatiņu, samērā nekārtīgi veiktu ierakstus par veiktajiem servisiem, pie tam zobsiksnas maiņas ierakstu veiktu nevis pēc 150-170 tūkstošiem, bet mazliet pēc simta. Manuprāt, ja vilto, tad vilto vismaz puslīdz kārtīgi. Vismaz es tā darītu.

            Gribētos jau man to uzticamo aci dabūt, lai pasaka. Kaut gan varbūt arī nav ko daudz lauzīt galvu, jānomaina un miers. Jautājums tikai kur.

  2. Izlasot šo, saprotu, ka nav jēgas domāt par auto, kamēr tas tiešām (TIEŠĀM) nav vajadzīgs. Tādas izmaksas, ka labāk braucu ar velo kā ierasts kaut uz D-pili vai Tallinu 🙂 Nekādu izmaksu, tikai veselīgs prieks 🙂

  3. Iesaku Lasi Auto, remontēju tur savu ikdienas auto Subaru un trases izklaides BMW. Lēti nebūs un būs jāgaida rindā.

      1. Pedantiska pieeja, defektus izskaidro/parāda, attieksme pret klientu, izdarīto darbu kvalitāte (spriežu pēc nestandarta lietu izgatavošanu un uzstādīšanu). Visus nepieciešamos papildus darbus izdarīs (savirzes regulēšana, etc), detaļu sagāde (jaunas/lietotas).

        Var apskatīties instragram.com/riebeklis

        Pieredze ar sliktiem servisiem/darbnīcām arī man ir, tas galu galā sanāk dārgāk nekā labs un dārgs serviss.

  4. Par tām maināmajām pozīcijām… Ūdenssūkni ir pieņemts vienmēr mainīt reizē ar zobsiksnu, jo tā ir ērti. Citādi lieku reizi būs jāņem zobsiksna nost, kas nebūt nav ātrs un vienkāršs pasākums. Bez tam viņiem resurss ir līdzīgs. Speciāli mainīt bremžu šķidrumu nav absolūti nekādas vajadzības – to var izdarīt tad, kad būs kāds darbs pie bremzēm veicams.

  5. Pērkot lietotu auto zobsiksna, rullīši un ūdensūknis ir jāmaina bez diskusijām, ja vien dīlera servisa sistēmā nav ieraksts. Servisa grāmatiņā skricelē visi kam nav slinkums un pārdevēja teiktajam ir 0 vērtība. Plīsušai siksnai sekas būs motors miskastē.
    Bet nu katrs jau mācās no savām kļūdām.

    1. Tātad tu nepiekrīti pirmajā komentārā rakstītajam “(starp nesen mainītu un pārbrauktu virs limita, var noteikt diezgan viegli)”?

      1. Nevar noteikt vizuāli, kad ir mainīta zobsiksna. Un tos, kas var, sūti dillēs uz mūžu…

      2. nē nevar. nevajag spēlēties ar uguni. tad kad tu no virspuses redzi vizuāli bojājumus, tad tu jau esi vinnējis loterijā. siksna plīsīs kur katru brīdi. runa jau nav tikai par zobsiksnu, ruļļi, ūdensūknis. tie var noķīlēt. nav jau garantijas,ka tie ir mainīti kopā ar zobsiksnu.

  6. “No google biju sapratis, ka, nejūtot izmaiņas auto darbībā, par to nav vērts uztraukties.” Nu jā, lampiņa tīri smukumam noteikti ielikta 😀

    Un bremžu šķidrums jāmaina obligāti reizi divos gados, ja nevēlies kādā jaukā dienā palikt bez bremzēm. Bremžu šķidrumam piemīt tendence uzsūkt mitrumu, un tas ūdens šķidruma konsistencē diezgan būtiski maina tā īpašības. Un iesaku neklausīties tādu cilvēku padomus, kas saka, ka var nemainīt – tu riskē ar savu veselību.

    1. Speciāli tev pastāstīšu – indikators, ja dzeltens, būtībā signalizē par paaugstinātu kaitīgo vielu (no galvas neatceros kādu) izplūdes gāzu sastāvā. Tāpat kā dažādiem modeļiem mēdz būt tipiskās problēmas arī šis indikators iedegas un reizēm pats arī pazūd. Universālais padoms (vairākās vietās) bija – ja nejūtiet izmaiņas motora darbībā, variet pagaidīt, vai pēc kādas stundas braukšanas nepazūd. Nepazuda, tāpēc arī interesējos servisā. No tā, man šķiet, pat tev vajadzētu saprast, ka es neuzskatīju, ka lampiņa “tīri smukumam ielikta” :).

      Par bremžu šķidrumu – paldies. Saku godīgi – nekad neesmu dzirdējis, ka kāds to kādreiz mainītu un būtu interesanti palasīt arī citus viedokļus.

Ir ko piebilst?