Trešdienas rekords un sazvērestības teorijas

Es uzturu pats savu ekselīti, kurā piefiksēju cik no jauna saslimušo ir katrā dienā. Man patīk to darīt. Domāju, ka tādā veidā mana izpratne par saslimšanas tendencēm ir objektīvāka nekā tiem, kuri paļaujas uz citu cilvēku interpretācijām.

Esmu ievērojis, ka šie dati ir jāskatās nedēļas vai divu nedēļu griezumā. Nav jēgas salīdzināt pirmdienu ar piektdienu, jo no tā liela skaidrība neradīsies. Jāsalīdzina vienmēr pirmdiena ar pirmdienu, otrdiena ar otrdienu un tā tālāk. Jo nez kāpēc ceturtdienas vienmēr ir rekordu dienas, bet pirmdienās ir lielākie kritumi.

6.-15. decembrī var runāt par situācijas stabilizēšanos. 6.12. vidējais nedēļā no jauna saslimušo skaits bija 620, 15.12. – 624. Pa vidu šim periodam nebija lielu svārstību, zemākais bija tas pats 608 – 12.12., augstākais 635 – 7.12.

Bet tad piepeši nāk šī trešdiena ar 1023. Trešdienu rekords līdz šim bija 712 pagājušajā nedēļā.

Grafiks rāda no jauna saslimušo skaitu pa dienām. Oranžā līnija ir divu nedēļu vidējais rādītājs. Viena no ceturtdienām izkrita valsts svētku dēļ.

Kā reiz tieši šajā trešdienā, kas ir vienu dienu pirms valdības sēdes par iespējamajiem ierobežojumu pastiprinājumiem, tikušies Kariņš ar Levitu. Grūti saprotamā veidā abiem viss jau ir pilnīgi skaidrs.

Dienu pirms valdības lēmuma par jaunu epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanas Valsts prezidents Egils Levits situāciju attālināti pārrunāja ar premjeru Krišjāni Kariņu  (“Jaunā Vienotība”). Abi ir pārliecināti, ka no stingrākiem noteikumiem neizbēgt. “Mums jāgatavojas triju nedēļu klusuma periodam, pēc iespējas mazāk izejot ārā no mājas,” sacīja premjers.

Daži iespējamie izskaidrojumi.

  • K+L piemīt apbrīnojamas pareģu spējas un viņi uzskata, ka tuvākajās dienās mūs gaida vēl dramatiskāka situācija. Par to drīz pārliecināsimies paši.
  • K+L neņem vērā saslimstības datus, kas ir vecāki par vienu dienu. Ierauga rekordu un izdara secinājumus.
  • K+L rīcībā ir precīzāki dati, no kuriem prognozēt situāciju, nekā tie, kurus ikdienā plašākai publikai sniedz SPKC. Šis velk uz sazvērestības teoriju, bet teorētiski taču to nevar izslēgt.
  • K+L gatavojas brīvdienām. Valdība, kā zināms, nekad nesteidzas ar ierobežojumu pieņemšanu, viņi mierīgi velk garumā vairākas dienas. Zinot šo īpatnību, mierīgāka dzīve būtu, visu ko aizliedzot pēc iespējas ātrāk. Bet to jau tāpat vien nevar, vajag statistisku pamatojumu, lai pabaidītu cilvēkus. Un te pretēji pēdējā laika stabilajām tendencēm rodas statistiskais pīķis. Paturpinot šo sazvērestības teoriju, vai nevarētu būt tā, ka kādam vai kādiem ir palūgts kādu saujiņu saslimušo “pietaupīt” no vakardienas vai pat aizvakardienas šodienai (un varbūt arī rītdienai)?

Var jau arī būt, ka saslimstības pīķim ir tikai dīvainas sagadīšanās raksturs un ka

  • K+L vispār neņem vērā saslimstības datus. Viņiem liekas, ka svarīgākais šobrīd ir sataisīt nopietnu seju un runāt, cik viss būs slikti, ja sabiedrība beidzot nesaņemsies.

Man personīgi ir aizdomas, ka tā sabiedrības daļa, kurai būtu jāsaņemas, vispār nevienā padomdevējā neklausās, kur nu vēl K+L.

Tags:

6 thoughts on “Trešdienas rekords un sazvērestības teorijas”

  1. Kāpēc tavā grafikā nav testēto cilvēku skaits?
    Ja būtu, varbūt tas mainītu iespaidu par situāciju? Varbūt vienkārši šodien vairāk notestēja, bet vidējā saslimušo / testēto attiecība ir samērā nemainīga?
    Ja tā nav nemainīga, tad izskatās pēc aritmētiskas vai ģeometriskas progresijas?
    Manuprāt, šie ir būtiski jautājumi, kas noteikti jāatbild, pirms apspriest sazvērestības teorijas saistībā ar valsts augstākajām amatpersonām.
    Ja nemaldos, SPKC publisko testēto cilvēku skaitu. Ja kāds draudzējas ar ekseli, nebūtu grūti tos iekļaut tabulā.

    1. Ja es tagad sāktu to nulles to ekseli taisīt, tad iekļautu. Tagad izskriet cauri visiem tiem mēnešiem un sabakstīt vēl arī testēto skaitu… Varētu, bet tas šobrīd neizskatās tik nozīmīgi. Saslimušo proporciju testēto skaitā katru dienu gan apskatos. Tas mazliet svārstās, bet ne jau no 5 uz 20%, visbiežāk tas turas zem 10%.
      Ja vari norādīt, kur tos datus var dabūt tādā formātā, lai man nav katra diena jābaksta ar roku, iekļaušu.

  2. Es domāju, ka dati ir līdzīgi katras nedēļas konkrētā dienā attiecībā pret iepriekšējās nedēļas to pašu dienu, jo tā strādā mūsu diagnostika un medicīnas sistēma. Brīvdienās testu daudzums ir mazāks un tāpēc pirmdienās mums vienmēr ir ļoti maziņš skaitlis, jo tas ir par svētdienu, savukārt ceturtdienā ir dati par trešdienu, kad objektīvi ir visaktīvākā dienā un cilvēki saņemas aiziet uz pārbaudi, jo pēc brīvidienām daudziem ir cerība, ka nelabums nedēļas sākumā pāries. Prezidents un premjers zina par plānotiem lēmumiem, jo viņi skatās uz slimīcu noslodzes tendencēm un nav svarīgi noteiktas dienas rādītāji, jo katri 100 saslimušiem vidēji vienādā proporcijā noslogo medicīnu, kas ļauj izdarīt secinājumu par nākotni. Pie tam saslimušie brauc uz slimnīcu nevis pirmajā, bet pēc 5. slimošanas dienas.

    1. Arī vienubrīd iedomājos, ka prezidens un premjers vai viņu padomdevēju skatās nevis uz saslimstību, bet gan uz slimnīcu noslodzi. Man tas šķiet ārkārtīgi muļķīgi. Saslimušo procents, kuri nonāk slimnīcā, noteikti ir visai statisks. Jo tieši tā, 100 saslimušie vienalga – vakar vai šodien medicīnas sistēmu noslogos apmēram vienādi. Tad kāpēc pieņemt lēmumus, skatoties uz slimnīcu noslodzi, nevis uz daudz svaigākiem un operatīvākiem datiem?

      1. Dziļāka problēma ir nevis slimnīcu kā infrastruktūras noslodze, bet mediķu noslodze, jo vienkārši to ir maz. Daļa aizbrauca uz Vāciju, Novērģiju, Lielbritāniju, bet daļa strādā Igaunijā, jo tur arī maksā stipri vairāk. Rezultātā mums ir nenokomplektēts sastāvs, kuram tagad vēl virsstundas uzlika pa virsu, be no valdošā gala domā nevis kā palielināt personāla skaitu, bet kā palielināt slodzi tā jau pārslogotiem ārstiem un medmāsām.

Ir ko piebilst?