Tā kā grāmatas autoru pazīstu diezgan labi, par tās tapšanas ieceri biju informēts jau pirms krietna laika. Kad uzzināju, ka grāmata jau ieraudzījusi dienas gaismu, iespējami ātri to iegādājos no izdevniecības, lai uzdāvinātu to dzīvesbiedrenei. Lasījām grāmatu paralēli, pabeidzu pirmais.
Grāmatas galvenie varoņi ir Arhejs Mikrobs jeb AMi un Baktērija Mikrobs BaMi. Tie mitinās veselīgā, spēcīgā un omulīgā ģimenes tēvā vārdā Roberts. Vīrieša rīkles galā jau ilgstoši dzīvo pneimokoks, turklāt nu Roberts inficējas arī ar koronavīrusu.
Ārstēšanas procesā AMi un BaMi Robertam stāsta par savu un citu organismu izcelšanos. Tā lasītājs kopā ar Robertu uzzina par vīrusiem, arheju pilsētām arhepolēm, gēnu šķērēm, skābekļa nozīmi organismu attīstībā, eikariotiem, sēnītēm, makrobiem, imūnšūnām, patogēniem un daudz ko citu.
Stāstījums ir iespējami vienkāršs. Pamatskolēniem diez vai būtu sevišķas problēmas uztvert un saprast rakstīto. Grāmatā nav likts akcents uz iespējami daudzu sastāvdaļu nosaukšanu un aprakstīšanu. Tā vietā autors devis priekšroku aprakstīt ko katrs no nosauktajiem mikroorganismiem dara, kā izcēlies, kam tas vajadzīgs, aizstāv mikrobus pret kritiski noskaņotā Roberta viedokli utml.
Jāatzīst, ka mikrobu sarunas ir mazliet didaktiskas. Piemēram, izrunāts vakcīnu jautājums. Roberts potēties negrib, jo uzskata sevi par stipru vīrieti. AMi un BaMi nav īpaši jānopūlas, meklējot pretargumentus. Kārtīgs antivakseris droši vien zina pastāstīt arī par 5G, mikročipiem un vēl nez ko, kas grāmatā nemaz netiek pieminēts. Roberts šai grupai nepieder un mikrobi viņu par savu taisnību pārliecina bez īpašām pūlēm.
Brīžiem Roberta ciešanas aizvirzās otrā plānā, dominējot AMi un BaMi stāstījumam. Tomēr kopumā Roberts dabū pamocīties ne pa jokam un koronavīruss ir tikai likstu aizsācējs.
Lasot grāmatu, smējos vai plati smaidīju diezgan bieži. Tas gan varētu būt tāpēc, ka grāmatas autoru un viņa dzīvesbiedreni pazīstu dzīvē. Attiecīgi jau uzreiz grāmatas sākumā biju “atvēries” tajā esošajam vieglajam humoram. Man gan nav ne jausmas, kā to uztvertu cilvēks, kurš autoru nepazīst.
No vienas puses man grāmatā mazliet pietrūka dziļuma, jo par daudz ko gribējās uzzināt vairāk. No otras – grāmata man ir iedevusi viegli izprotamu vispārējo mikropasaules procesu shēmu. Manuprāt, vieglāk pie kopējās sapratnes nonākt ir, ja vispārējā shēma ir skaidra, un pēc tam piemeklēt detalizētu trūkstošo informāciju, par kuras trūkumu internetā vai grāmatās nudien nav jāsūdzas. Nedomāju, ka var izprast, kā darbojas mehānisms, tikai sīki iepazīstot tā sastāvdaļas. Nezinu, kā skolā bioloģiju māca tagad, bet man bija jāiekaļ visādu terminu gūzma, no kā man radās nevis izpratne, bet antipātijas pret pasniegto priekšmetu.
Ņemot vērā pazīšanos, ja man grāmata nepatiktu, visdrīzāk nerakstītu neko. Par laimi, man par to nenācās domāt.
Subjektīvais baudījums 8/10.