Skip to content

Parasta sestdiena meitenes un čaļa dzīvē

Esmu palicis pēdējais ģimenes loceklis gultā. Dzirdu, ka meitene ar čali dzīvojas virtuvē un blakus istabā. Mēģinu gulēt vai izlikties, ka guļu. Tas nelīdz. Pēc brīža gultā ir gan čalis, gan meitene. Abi ļoti priecīgi piebāž man klāt savas galvas. Pēc brīža man daļēji tiek atņemta sega un kutinātas pēdas. Nedusmojos un padodos liktenim. Kā var dusmoties par tik sirsnīgu modināšanu?

***

Istabā ienāk dzīvesbiedrene, sameklē un noliek meitenei un čalim drēbes. Čalis nekavējoties iesprūst pidžamas t-kreklā un skaļi deklarē, ka nespējot tikt ārā. Cerēto palīdzību čalis nesagaida un kļūst aizvien skaļāks. Drīz viņš saprot, ka patiešām neviens talkā nenāks un pēc pamatīga brēciena atbrīvojas no t-krekla pats.

***

Īsti vēl celties negribas, apgriežos uz vēdera un atstutējos uz elkoņiem, Meitene man uzguļas uz muguras. Jautā, kas tā par svītru man pie sprandas. Saku, ka nezinu, nevaru redzēt. Meitene aiziet pēc telefona, nobildē man muguru un rāda. Sapratu, ka jautājums ir par iedobi starp lāpstiņām, kas izveidojusies ieņemtās pozas dēļ. Skaidroju, ka tāda iedobe šādā pozā būtu visiem, varbūt tikai ļoti resniem cilvēkiem nē.

***

Tiek uzņemti daži melnbalti tuvplāni ar manu seju. Meitene man tos rāda un saka, ka es tur esot pelēks.

***

Meitene man parāda DuckDuckGo ikonu savā telefonā un jautā, kas tā par pīli. Nezinu, kas ir grūtāk – izskaidrot, kā rodas bērni, vai kas ir un kā strādā interneta meklētājs. Saku, ka tur var ierakstīt to, ko tu nezini, vai kas tevi interesē, piemēram, zilonis. Pēc brīža saņemu lūgumu pastāstīt, kā raksta “čimpandze”.

***

Esmu piecēlies un saģērbies. Meitene guļ manā vietā un ir acīmredzami uzjautrināta. Jautāju, ko tad viņa sameklējusi. Ne par ko neatzīstas, atbild, ka man pašam esot savs telefons.

***

Saņemu vacapā no meitenes “labrīt kā iet” ar sejiņu, kas žāvājas, “ēēēēēēēēēēeēērrērērēēēēēēēēēērērēēēeēēēeēēeeēēēeērēēreēooooooooooooooooooooooooooooooooooēēēēēāsēsēs”, foto ar skatu pa logu un daudz dažādu vacapa sejiņu un ikonu, tai skaitā mēli, smaidīgu ekskrementu, sejiņu ar masku, rozi, četras bučiņas, divas gorillas un daudz sirsniņu. Pēdējā ikona nez kāpēc ir ceļazīme ar nosvītrotu cigareti. Atbildu ar divām pērtiķu, vardes un krabja ikonu.

***

Čalis ar mammu sarunājis, ka drīkst skatīties multenes. Es viņu apturu, saku, ka vispirms jāsakārto mantas istabā, vismaz tās, kas uz grīdas. Seko pāris minūšu gara brēkšana. Neliekamies ne zinis. Pēc piecām minūtēm čalis ir sakārtojis pat vairāk nekā no viņa bija gaidīts.

***

Kamēr divatā ar dzīvesbiedreni ēdam brokastis, meitene iefiltrējas istabā, ģērbjas un vēro to pašu ko čalis. Palūdzam sakārtot dīvānu. Tas tiek paveikts, bet daļēji. Norādu uz dīvānā atstāto medicīnas koferīti un cilvēku ar divriteni. Saņemu iebildi, ka viņa tos tur neesot nolikusi. Saku, ka tas nekas, jo čalis kārtoja arī viņas lietas. Meitene sadusmojas, bet noliek koferīti vietā. Saku, ka es nevaru izšķirot kurš kur kādas mantas licis. Saņemu kliedzienu “izbeidziet” un meitene ar apsārtušām acīm uz brīdi aiziet otrā istabā. 

***

Apspriežamies ar dzīvesbiedreni, kur varētu doties. Varētu uz Lucavsalu, bet pēc tam jāpaēd un vajadzīgs arī pārtikas veikals. Jautājam klātesošajiem, vai viņi grib braukt uz Lucavalu. Meitene saka, ka gribot, čalis, aizrāvies ar skatīšanos, neatbild.

***

Dzīvesbiedrene palūdz izslēgt datoru un iet ģērbties. Meitene iebilst, ka ne tagad, jo griboties ēst. Viņai tiek aizrādīts, ka brokastis no rīta jau bija un ka neviens viņai tagad ēst netaisīs un viņu negaidīs. Meitenes ķermeņa valoda izteiksmīgi rāda, ko viņa domā par saņemto aizrādījumu.

***

Dzīvesbiedrene palīdz čalim saģērbties. Meitene, lai arī saņēmusi vairākkārtējus mudinājumus ģērbties, kustas neiedomājami gausi. Dodos viņai blakus un saku “ģērbies” brīžos, kad neredzu aktīvu, mērķtiecīgu darbību. Tas jādara bieži. Dzīvesbiedrenei tas apnīk un viņa neierasti dusmīgā tonī paziņo, ka neviens te meiteni negaidīs un ka viņa paliks viena pati mājās, ja tūlīt nesaģērbsies. Šis paziņojums ievērojami paātrina ģērbšanās procedūru.

***

Čalis grib ņemt līdzi lielo ekskavatoru, lai raktu ar to smiltis. Vēl viņš paziņo, ka gribot doties uz Ziedoņdārzu. Meitene negrib par Ziedoņdārzu pat dzirdēt. Tas esot mazs – viņa saka. Meitene gribot braukt divriteni. Paņemam no lodžijas divriteni. Tagad arī čalis grib divriteni. Es iebilstu, jo plašā teritorijā uzmanīt gan ekskavatoru, gan divus divriteņus, gan puisi, gan meiteni man liekas pārāk sarežģīti.

Apspriežam ideju doties man ar čali uz Ziedoņdārzu, dzīvesbiedrenei ar meiteni uz Lucavsalu. Konceptuāli vienojamies, bet čalis, to dzirdot, pasaka, ka gribot uz Lucavsalu. Paziņoju, ka rīt viņiem balsstiesību nebūs un nāksies braukt tur, kur gribēsim mēs.

***

Lucavsalā noliekam auto stāvvietā un izņemam divriteņus. Es ar čali un meiteni eju uz spēļu laukumu, dzīvesbiedrene dodas vērot putnus.

***

Spēļu laukumā norādu, lai divriteņus atstutē pret netālo soliņu. Meitene apsēžas uz blakus soliņa, kuram pretī ir velosipēda pedāļi un min tos. Pedāļi skaļi čīkst. Aicinu meiteni labāk pabraukāt ar velosipēdu, bet šķiet, ka dzirdīgas ausis manis teiktais neatrod.

Paveros apkārt un ievēroju, ka šī ir tētu diena. Tas ir, ar bērniem uz spēļu laukumu lielākoties atnākuši vīrieši. Sestdienās tā mēdz būt. Vēl aizprātojos, ko, diez, dara atvases meitenes vecumā, jo spēļu laukumā lielākoties ir bērnudārza vecuma bērni.

***

Čalis palūdz ekskavatoru un dodas uz smilšu kasti. Pēc četrām minūtēm čalis atgriežas ar ekskavatoru un paziņo, ka tas vairs viņam nav vajadzīgs. Lūdzu, lai palīdz man to ielikt maisā un pēc tam somā, kopīgiem spēkiem tiekam galā.

***

Čalis grib doties uz citu spēļu laukuma stūri. Piekrītu, bet norādu, ka divritenis uz turieni būs jāpārvieto pašam. Čalis neapmierināts, bet paklausa. Meitene pa to laiku tik tiešām paņēmusi divriteni un vizinās pa celiņiem, kas dāsni nobērti ar sīkiem akmentiņiem, droši vien palikuši no ziemas.

Čalis novieto divriteni pie slidkalniņiem. Pēc brīža piebrauc arī meitene un noliek divriteni turpat. Abi dodas katrs savā virzienā un ātri secinu, ka neredzu vairs ne čali, ne meiteni, bet, ja iešu viņus meklēt, pametīšu divriteņus bez uzraudzības. Lai mainītu redzes leņķi, pastaigāju pa labi un pa kreisi līdz ieraugu čali, kurš griež jau vismaz gadu nestrādājošu elektronisku rotaļu ietaisi. Vismaz vienam tagad varu sekot ar acīm.

***

Čalis atnāk pie manis un stāsta, ka gribot pie sutu futbolas sienas. Tāpat kā vairums bērnu, ne čalis, ne meitene tur ar futbolu nenodarbojas. Tā vietā ar rokām un kājām tiek sisti taisnstūrīši, lai tie iemirdzas. Piekrītu, bet saku, ka jābrauc ar divriteni. Čalis paziņo, ka negrib braukt. Saku, ka varot stumt. Beigās tomēr čalis izstumj divriteni no zāles, uzsēžas tam virsū un brauc. Pats tikmēr stumju meitenes divriteni. Pa ceļam ieraugu meiteni, pasaucu līdzi un atdodu divriteni.

Blakus galamērķim čalis nokāpj no divriteņa, kas palīgriteņu dēļ drīzāk būtu jādēvē par četrriteni, pamet to trotuāra vidū un dodas prom. Saucu atpakaļ, norādu, ka abi divriteņi jānoliek zālītē pie koka. Meitene izpilda prasīto, bet čalis ar divriteni iebrauc zālītē un kliedz, ka nevarot. Saku, lai stumj, bet čalis par to negrib neko dzirdēt. Tuvējā apkārtne ir spiesta uzklausīt čaļa balss saišu spēku. Stāvu mazliet tālāk pie koka, īpašu uzmanību čaļa dusmu izvirdumam nepievēršu.

Netālu no manis apkārt lūkojas kāda māmiņa. Viņa paskatās uz čali, uz mani, apkārt, uz mani, uz čali, apkārt un dodas pie čaļa pajautāt, kas viņam noticis. Atbildu čaļa vietā, ka viņam jāaizstumj divritenis, bet šobrīd emocijas pārņēmušas tik ļoti, ka tas būs iespējams tikai pēc dažām minūtēm. Sieviete atvainojas un aiziet. Manuprāt, nav par ko atvainoties, labāk, lai ir vairāk tādu ka viņa. Pēc dažām minūtēm čalis ir novietojis divriteni man blakus un aizgājis dauzīt četrstūrus kopā ar meiteni. Vēl pēc brīža čalis man jautā, vai uz tilta redzamais vilciens braucot uz Rīgu. Apstiprinu un domāju pie sevis, ka čalis uz mani ļaunu prātu netur.

***

Čalim patīk spaidīt pogu, kas sāk taisnstūru spēli no sākuma. Meitenei un citiem bērniem tas traucē. Palūdzu čalim likt pogu mierā. Viņš paklausa, paiet maliņā, uzmet lūpu un dusmīgi mani vēro.

***

Meitene paziņo, ka viņai esot garlaicīgi un gribot mājās. Čalis gribot doties gabalu tālāk pie invalīdu šūpolēm, dodamies tur. Pa ceļam paskatāmies uz bebra nogāztu koku. Tālumā ieraugu gulbi ar kakla gredzenu. Vēlāk izrādīsies, ka tas ir 424. novērojums 18 gados. Kamēr cenšos to nolasīt, abi jau izklaidējas invalīdu šūpolēs. Aizeju līdz viņiem, paskatos uz šūpoļu uzlīmēm ar nosvītrotiem gājējiem, bet neko nesaku. Negribas skaidrot, kāpēc tieši šī ir tā diena, kad vairs nedrīkst. Neviens arī par mums neinteresējas. Iedomājos, ka abiem, šķiet, patīk nolīst tālāk no pārējās sabiedrības un dzīvoties citu netraucētiem.

***

Čalis raud. Jautāju, kas noticis. Esot dabūjis pa galvu ar invalīdu šūpoļu rokturi, kas karājas striķī. Neko palīdzēt nevaru. Jautāju, vai nepietiek? Jā, abiem esot apnicis, brauksim labāk prom. Sazvanos ar dzīvesbiedreni, un riteņojam un kājojam līdz mašīnai.

***

Aizbraucam līdz Nestei un iepildu automobilī 24,6 litrus dīzeļdegvielas. Par to samaksāju četrdesmit trīs eiro un septiņdesmit vienu centu. Tālāk braucam uz Spici. Dzīvesbiedrene paskaidro – uz veikalu ar zivīm. Uz zivju veikalu? – pārjautā čalis. Meitene ņemas skaidrot, ka, nē, uz zivju veikalu mēs nebrauksim.

***

Čalis veikalā ieiet pirmais un nepacietīgi aicina pārējos nekavēties. Mēs tik ātri nevaram. Čalis no mums ir vienīgais, kuram sejas maska veikalā nav jālieto.

***

Spicē netālu no ieejas ir dzeltens automāts, kurā iemet monētas un tad ar kloķīša palīdzību var mēģināt satvert kādu mīksto rotaļlietu. Tur šobrīd mēģina laimi divas jaunas sievietes. Čalis netālu apstājas un vēro. Meitene arī, tikai nedaudz tālāk. Paveros apkārt un ieraugu vēl vismaz trīs jaunus cilvēkus, kurus interesē, kā dāmām veiksies. Bez pārsteigumiem – nespēcīgā trīszaru roka nevienu mantiņu nesagrābj, un sievietes dodas prom, palikušas bešā.

***

Apēdu savu porciju pirmais un gaidu. Spriežam, vai lidiņš, taupot elektrību, nav nogriezis gatavajiem ēdieniem siltumu mazāku un vai nevajadzētu klientu zālē ieviest mikroviļņu krāsni. Sagaidu gandrīz veselu porciju kartupeļu no čaļa, kuram gribēšana visu ko ēst ir liela, bet varēšana atpaliek. Meitene sev izvēlējusies makaronus. Vēl nesen likās, ka viņa nekad neatteiksies no ceptiem kartupeļiem, ja būs tāda iespēja. Makaronus viņa pievar, zemenes ar putukrējumu gan nē.

***

Kamēr dzīvesbiedrene meklē veļas pulveri, mēs dodamies pie veikala Evelatus, kur ir sarkana automašīna ar divām stūrēm. Monētas tajā nemetam, nav vajadzīgs, tāpat ir jautri. Vēroju garāmgājējus, palūkojos, ko pārdod blakus veikaliņos. Liekas, ka gaidu veselu mūžību, diezgan garlaicīgi. Viņiem gan nē, mazliet apbrīnoju.

***

Braucam mājās. Ieraugu taromātu. Apstājos, izņemu no bagāžnieka pudeles, eju uz taromātu, bet automātiskās durvis vaļā neveras. Mazliet pikts, eju atpakaļ ar visām pudelēm, ielieku atpakaļ bagāžniekā, braucam tālāk. Aiz muguras tiek izvirzītas dažādas fantastiskas tēzes, kur čaļa kungs esot atstājis fēces, piemēram, pilsētā. Pusei klātesošo ir ārkārtīgi jautri.

***

Pie mājām izkāpjam, dzīvesbiedrene brauc tālāk uz veikalu. Noģērbjamies, nomazgājam rokas. Apjautājos, vai meitene vēlas saslaucīt istabā sliedi, ko atstājis viņas divritenis. Saņemu atteikumu. Čalis ir atsaucīgāks un ķeras pie darba, mazliet viņam piepalīdzu. Meitene jautā, vai nevarot multenes, saku, nē, tu neko nepalīdzēji. Bet vari man palīdzēt uztaisīt kafiju. Abi entuziastiski metas uz virtuvi. Tur cītīgi dalu pienākumus – čalis skatās, vai pietiek ūdens tējkannā, meitene uzliek tējkannu vārīties, čalis paņem karotīti, meitene kafijas kārbu, katrs ieber karotīti kafijas un meitene saslauka galdu, jo viņai nedaudz kafijas izbirst.

Vienojamies, ka čalis pirmais paskatīsies multenes, bet pēc tam meitene varēs ķerties pie sīdžeja. Viņai ļoti patīk aizvest CJ jeb Karlu Džonsonu paēst burgerīšus, nomainīt drēbes un pastaigāt vai, vēl labāk, palidot pa pilsētu. Parādu, kā lidot ar helikopteru. Nepatīk, esot sarežģīti. Ar noziedzību sīdžejs viņas vadībā nenodarbojas, attiecīgi Grand Theft Auto San Andreas tiek spēlēts pavisam citādāk nekā spēles autori iecerējuši.

***

Atgriežas dzīvesbiedrene. Mazliet pikta. Lidla taromāts paziņojis, ka šīs pudeles pretī neņemšot.

***

Paņemu grāmatu un dodos uz istabu. Jaunsudrabiņa Dzimtene mani pieveic jau pēc dažām lappusēm. Pamostos, kad meitene, pienākusi man blakus, jautā, kā var saglabāt spēli. Negribu celties, skaidroju tāpat, šķiet, viņai izdodas.

***

Kad pieceļos, redzu, ka meitene ar čali skatās youtube. Tur tādā kā multenē alu laikmeta cilvēki grib šķērsot dzelzceļa pārbauktuvi, pa kuru brauc it kā alu laikmeta vilciens. Pār brauktuvi nolaižas barjera, bet tās galā ir ripzāģis, kas izzāģē asfaltā caurumu. Barjera sāk rotēt un dara to visu laiku, degot sarkanajai gaismai. Pēc brītiņa rāda vulkānu, no kura izvirst daudz, daudz barjeru, visas izrotātas ar miroņgalvām. Izvirzu hipotēzi, ka darba autors nav bijis pie pilna saprāta vai apziņas, to visu izdomājot un veidojot.

***

Meitenei netipiskā kārtā multenes apnikušas pirmajai. Pārbrauktuvju tēmu nomainījuši zaļi lielacaini ķēmi, kaut kas starp vardēm un amēbām. Čalis nemierīgi dīdās krēslā, acīmredzami apnicis. Piesaku, lai turpmākās multenes būtu latviski, vai arī slēdzam ārā. Drīz vien izdzirdu Lupatiņus no filmas.lv.

***

Ir pienācis vakars. Sēžu pie datora. Man blakus nostājas varāns. Pēc brīža tas ar galvu man sāk līst zem t-krekla. No virtuves atskan aicinājums ēst rīsus. Varāns pārtop par meiteni un līksmi jož uz virtuvi.

***

Virtuvē meitene piedāvā čalim pastāstīt, ko tas nozīmē – mazgāt logu. Sāku klausīties, bet nekas klāstīts netiek. Tā vietā meitene četrrāpus ieskrien istabā un pievāc manas dzīvesbiedrenes čības. Pēc brīža, šķiet, tomēr atsākas loga mazgāšana, jo čalis vienubrīd ļoti emocionāli sūdzas, ka meitene putojot logu vietā, kur viņš esot jau notīrījis.

***

Man aiz muguras meitene ar čali nodarbojas ar kaut ko līdzīgu restlingam. Vienubrīd dzirdu, kā tā esot braukšana vilcienos, tiek pat nosauktas stacijas – sirsniņupe un čuras. No malas tas tik un tā vairāk izskatās pēc restlinga. Skan daudz smieklu, ir ļoti jautri.

***

Nejauši ievēroju čalim uz biksēm aizdomīgu pleķi. Bikses nost vilkt atsakās, paliek dusmīgs. Galu galā aizsūtām uz tualeti, no kurienes atskan skaļš “beidz”. Īsti nekļūst skaidrs, kam tieši tas adresēts un kas tieši jāizbeidz.

***

Čalis pieprasa jaunas bikses. Tās uzreiz netiek izsniegtas, jo tajā laikā tiek ieturēta maltīte. Čalis noskaišas un istabā atrod pats savas pidžamas bikses. Turpmākās trīs minūtes tās koridorā tiek demonstratīvi stīvētas kājās skaļu brēcienu pavadījumā.

***

Meitene, paņēmusi aizvēsturisku nokiju, spēlē čūsku. Čalis, paņēmis citu telefonu, atnāk pie manis un priecīgs taisa koppašiņu.

***

Čalis sūdzas, ka meitene viņam rīvējot galvā. Nezinu ko, pieņemu, ka kāju vai roku. Meitene taisnojas, ka čalis bāžot viņai mantu ausī. Aizrādu, lai galvas viens otram liek mierā, īsti necerot, ka tas tiks ņemts vērā.

***

Vēls vakars. Čalis noguris. To jūt pēc aizvien biežāk izteiktiem “gribu ēst, gribu spēlēt loto, gribu mašīnu trasi” un tā tālāk. Šoreiz čalis pienāk pie manis un smaida. Viņam ir piedāvājums kopā noskatīties vienu Tomu. Atsaku, jo tajā brīdī rakstu. Bet varbūt putniņus var? Negribu atrauties, tomēr piekāpjos. Paņemu čali klēpī, atveram norvēģu putniņu testu un kādas padsmit minūtes čalis sauc putnu sugas, ko cenšas atpazīt pēc attēla vai dziesmas. Sokas diezgan labi. Pirmajos desmit jautājumos viena kļūda. Neatpazina zaļžubīti.

***

Čalis asina zīmuļus. Sāku pievērst uzmanību aizraujošajam procesam, jo izskatās, ka asināti tiek pilnīgi visi zīmuļi pēc kārtas. Norādu, ka jau asus zīmuļus nevajag asināt, bet čalis atbild, ka viņš tikai tik daudz asinās, lai asinātāja trauciņš būtu pilns.

***

Kamēr rakstīju šīs rindas, čalis aizgāja gulēt un pat nepamanīju, kā tas notika. Meitene man blakus lika gulēt nesen dabūto lelli Geriju, kas šobrīd guļ gultā, saķērusi rokās uz ielas atrastu zilu plastmasas sunīti. Blakus gultiņā guļ divas citas lellītes, kurām vārdus nezinu, vai to nav. Vēl tālāk guļ maza vienradžu meitene. Kad tas bija izdarīts, meitene pienāca pie manis, samīļoja un, kā ierasts, vairākas reizes pateica ar labu nakti un devās uz gultu.

1 thought on “Parasta sestdiena meitenes un čaļa dzīvē”

  1. Pingback: Latvijas blogāres apskats #189 (11.03.-17.03.). | BALTAIS RUNCIS

Leave a Reply

Your email address will not be published.

%d bloggers like this: