Skip to content

Par un pret bezmaksas izglītību latviešu valodā

Jautājuma būtība ir veikt izmaiņas Satversmes 112. pantā, to izsakot šādi: „112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.” Likumprojekta pārejas noteikumos savukārt ir noteikts, ka ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā.

No 11.05. līdz 09.06. Centrālā vēlēšanu komisija vāks parakstus par referenduma ierosināšanu. Lai notiktu referendums, jāsavāc 153’232 paraksti. Lai referendumu atzītu par notikušu, nepieciešams, lai tajā piedalītos aptuveni 500’000 cilvēku.

Par

Latvija ir vienīgā valsts pasaulē latviešiem. No tā vadoties, nav iemesla, kādēļ latviešiem savā valstī vajadzētu sponsorēt iespēju iegūt izglītību citās valodās. Turklāt Latvija nav tik bagāta valsts, lai mētātos ar naudu. Ja kāds vēlas mācīties savā dzimtajā valodā – lūdzu, lai mācās uz sava rēķina privātskolā! Latviešiem tas nav jāapmaksā. Kur gan vēl pasaulē kāds apmaksās iespēju latvietim iegūt izglītību savā dzimtajā valodā?

Krievvalodīgie Latvijā bieži vien dzīvo tādā kā paralēlā pasaulē. Reizēm šķiet, ka viens otrs no viņiem uzskata Latviju par faktisku Krievijas provinci. Viņi skatās Krievijas televīzijas kanālus, lasa Krievijas presi, braukā ar Krievijas karodziņiem automašīnā, ikdienā nekautrējoties veikalos un jebkur citur lieto krievu valodu un reizēm ir pat sašutuši, ka viņiem krieviski neatbild. Okupācijas nekad nav bijis vai arī ērtāk par to nerunāt. Jāskatās taču esot šodienā un nav vērts cilāt senu pagātni. Šis princips gan tiek piemirsts, kad jāsvin uzvara 2.pasaules karā, kur īstos varoņus pirmos 20 gadus pēc uzvaras vairījās pat lieku reizi pieminēt.

Manis pēc, lai jau šie cilvēki eksistē savā paralēlajā pasaulē ar dīvainībām viņu uzskatos, bet mums – latviešiem tas nereti traucē. Piemēram, ir sarežģīti atrast darbu, ja tu neproti krievu valodu, īpaši apkalpojošās nozarēs. Faktiskā situācija ir tāda, ka latviešiem krievu valoda ir jāprot, jo atsevišķi krievvalodīgie latviešu valodu neprot un nesaprot par spīti tam, ka viņi ilgstoši dzīvo Latvijā. Vai tas neliecina, ka kaut kas līdz šim ir aizgājis greizi un ir radikāli jāmaina?

Lielākā daļa krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju faktiski ir okupantu pēcteči. Viņiem vispār Latvijā nevajadzētu atrasties. Ja viņi vēl grib uz latviešu rēķina izglītoties savā dzimtajā valodā, atvainojiet, bet tā ir klaja bezkaunība.

Pret

Neesmu pārliecināts, vai šī jautājuma dēļ obligāti jāķeras klāt Satversmei. Varbūt saprātīgāk to būtu realizēt tāpat, Satversmi neaiztiekot. Piedāvātajā redakcijā, kā saprotu, neviens jau valstij neliedz sponsorēt krievu skolas. Arī brīvpusdienas pirmklasniekiem nav ierakstītas Satversmē, bet valsts tās apmaksā.

PSRS savā laikā ļāva latviešiem mācīties latviešu valodā. Tiesa, situācijas grūti salīdzināt, jo PSRS atšķirībā no Latvijas bija okupētājvalsts.

Sponsorējot mazākumtautību skolas, ir iespējams kontrolēt, kas un kā tajās tiek mācīts. Ja daļu skolu sponsorēs ar putinisko Krieviju saistīti spēki, bail pat domāt, kas un kā tajās tiks pasniegts. No otras puses, manuprāt, tas būtu vismaz daļēji novēršams, nosakot stingrus kritērijus un kontroli privātajām skolām.

Realitātē ne katrs skolnieks spēj tikt galā ar pamatskolas vai vidusskolas programmu pat tad, ja viņam tā jāapgūst dzimtajā valodā. Izglītoties svešvalodā ir grūtāk un līdz ar to paredzams, ka skolu nebeigs aizvien vairāk mazākumtautību bērnu un jauniešu. Turklāt jau šobrīd ir diezgan sarežģīti pabeigt vidusskolu un neapgūt latviešu valodu.

Izglītotākie mazākumtautību jaunieši latviešu valodu zina. Viņiem pie tam ir priekšrocības darba tirgū, jo bieži vien atšķirībā no latviešu jauniešiem, viņiem nav problēmu lietot krievu valodu. Piespiežot visus mācīties latviski, šī problēma neatrisināsies.

Vai galvenā problēma maz ir skolās? Pēc maniem personīgajiem novērojumiem lielākoties latviešu valodu nelieto vecāka vai vidēja gadu gājuma cilvēki. Ar skolu nesen beigušajiem jauniešiem nav tik lielu problēmu. Ja jūsu novērojumi atšķiras, droši padalieties ar tiem.

Ļoti bieži ir vērojams, ka latvieši sarunājoties ar krieviem, pāriet uz krievu valodu. Lai arī, iespējams, tas atvieglo savstarpējo saprašanos, tas norāda, ka šiem latviešiem, kuru nebūt nav maz, dzimtā valoda nav vajadzīga. To šie Satversmes grozījumi nespēs glābt.

Latvijai ir izdevīgāki izglītoti nevis neizglītoti cilvēki neatkarīgi no viņu tautības. Neizglītotie ir vieglāk manipulējami, viņi vieglāk uzķeras uz reklāmu āķiem un padodas dažādām provokācijām. Ir spēki, kuriem tas ir izdevīgi, piemēram vienai otrai politiskajai partijai.

Pagājušajās Saeimas vēlēšanās krievvalodīgajiem nebija plašas izvēles iespējas. Vai nu samērā radikālais un līdz šim neko īpašu nepaveikušais PCTVL vai proputiniskais SC. Ne viena, ne otra partija neatzīst okupāciju un faktiski veicina krievvalodīgo uzturēšanos savā paralēlajā pasaulē. Starp citu, īpašas ievērības cienīgs ir raksts un video par SC vadītāja Jāņa Urbanoviča nesenajām atklāsmēm (SC galvenais mērķis ir gāzt valdību, krievu valodai esot jābūt līdzvērtīgām tiesībām latviešu valodai, krieviem esot jāiziet ielās, lai aizstāvētu savu valodu un tiesības un kur vien iespējams demonstratīvi jāatsakās runāt latviski) http://visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319480

Ja krievvalodīgajiem būtu sakarīga, neputiniska partija, kura atzītu okupāciju, esmu pārliecināts, ka tai būtu ļoti labas izredzes iekļūt parlamentā un valdībā. Bet tās pamata mērķauditorija būtu labāk izglītotie krievvalodīgie, nevis viegli manipulējamā masa.

Krievvalodīgo reakcija varētu būt diezgan agresīva. Apspiest to būs visai sarežģīti un nav zināms, cik lielā mērā tas vispār izdosies. Ārpolitikā neizbēgami atkal aktualizētos jautājums par minoritāšu tiesībām. Nevienu jau neinteresē, ka faktiski minoritātes apspiestas netiek, bet nāksies patērēt daudz laika un enerģijas attaisnojoties. Arī putiniskās Krievijas reakcija varētu būt visai agresīva un ar to cīnīties būs ļoti sarežģīti. Referendums par otras valsts valodas ieviešanu ar lielu varbūtības iespēju tik un tā izgāzīsies, bet tam tiktu nelietderīgi iztērēti lieli līdzekļi. Iztērēto naudu taču varētu veltīt arī kam citam!

Ir maz ticams, ka izdosies savākt nepieciešamos ~500’000, lai referendumu atzītu par notikušu un līdz ar to viss visticamāk paliks tā, kā tas ir.

Ko darīšu es?

Es ilgi par to domāju. Bet, kad rakstīju, viss pamazām sāka likties pa plauktiņiem un nosvēros par labu stingrajai latvieša nostājai. Kāpēc tā?

Bez jau minētajiem iemesliem šogad Latvija piespiedu kārtā piedzīvos tādu kā mērīšanos ar krāniņiem starp latviešiem un krieviem. Vismaz tā to viena daļa uztvers. Prātīgāk, manuprāt, ir ar tādām muļķībām nenodarboties, bet tur vairs neko daudz nevar mainīt.

Mēs – latvieši nonāksim diezgan neapskaužamā situācijā, ja kādā no šīm mērīšanās kārtām zaudēsim. Vienam otram ir sakāpis galvā un viņi grib par varītēm pierādīt, ka krievi ir spēks. Nav jau tas īsti nekāds spēks, bet, ja šajā krāniņu mērīšanā skaitliskajā mazākumā esošie krievi gūs pārsvaru, viņi par tādu kļūs. Mums ir mūsu minoritātei jāierāda viņu vieta. Bez liekām emocijām vienkārši jāapliecina, kuru te ir vairāk un kuri te ir galvenie. Nezinu, ko raksta krievvalodīgo prese, bet reizēm nudien tāda sajūta, ka vidējais krievvalodīgo masu mediju informācijas patērētājs uzskata, ka kuru katru brīdi SC nāks pie varas, visu saliks pa plauktiņiem un pēc kādiem 10 gadiem visur valdīs krievu valoda, un pēc 100 gadiem latvieši vispār izmirs. Patiesībā varētu un vajadzētu būt tieši otrādi un mums tas ir jāīsteno.

Mazāk svarīgs, bet tomēr vērā ņemams faktors ir arī mūsu bezzobainā “latviskā” valdošā koalīcija. Ja par ZZS spēju piemēroties jebkam man nekad nav bijis šaubu, tad ar Vienotību ir krietni neskaidrāk. PiSa savulaik deklarēja sevi kā nacionālu partiju, reālus darbus neatceros. JL sevi par nacionālu partiju laikam nekad nav deklarējuši, bet reālie darbi pēdējā laikā arī kaut kā neduras acī. Toties SCP savulaik esot uzstājuši uz VL/TB-LNNK neņemšanu valdošajā koalīcijā. Nezinu, kā citiem, bet man šī nekonkrētība ir apnikusi. Nacionālais jautājums Latvijā, kas tikusi dibināta kā valsts latviešiem, ir un būs svarīgs. Ar parakstu vākšanu un referendumu valdošajai koalīcijai to var un varbūt arī vajag atgādināt.

1 thought on “Par un pret bezmaksas izglītību latviešu valodā”

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *