Skip to content

Par “Redzi, dzirdi Latviju!”

Redzi, dzirdi Latviju! ir Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve (turpmāk tekstā – digitālā krātuve). Vienkāršāk izsakoties, tā ir vietne, kurā apskatīt, kādi kinomateriāli atrodami Latvijas Valsts arhīvā. Daļu kinomateriālu var apskatīt arī tiešsaistē.

Līdzīgi kā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas karšu risinājumu, pirmais iepaids par digitālo krātuvi ir ļoti labs. Tikai, jo vairāk to lieto, jo kaitinošāki kļūst dažādi “sīkumi”.

Video kvalitāte ir diezgan draņķīga un sīkākas detaļas saskatīt nevar. Attēlu ilustrācijai, respektējot arhīva lūgumu prasību materiālus bez atļaujas neizmantot, nepublicēšu. Bet, ja es gribētu paņemt kadru no kāda video, tas kaut cik jēdzīgi izskatītos tikai pie izšķirtspējas 400 x 300. Pēc video ievadlogo kvalitātes spriežot, pie vainas ir nevis vecās filmu tehnoloģijas, bet pārcentīga video kompresija.

Lai video izskatītos vēl bēdīgāk, publicētajos materiālos apakšējā daļā ir trekna laika uzskaites lenta. Augšējā labajā stūrī vērojams arhīva logo, kurš mēdz periodiski samazināties un izplesties. Šīs lietas vēl būtu pieciešamas, ja video būtu pieņemamā kvalitātē. Bet tā nebūt nav.

Pirmajā brīdī šķiet, ka skatītājs varēs vērot ļoti daudzus video. Pa visiem žanriem kopā esot 4263 videomateriāli! Turklāt datu skaits palielinoties. Tā arī ir, varu apliecināt, ka pirms dažiem mēnešiem bija ap 3700 materiāliem. Tikai ir viens āķis. Šis skaitlis apzīmē kopā uzskaitē esošo materiālu skaitu, nevis tiešsaistē apskatāmos kinomateriālus. Cik tieši ir apskatāmo videomateriālu, grūti pateikt, bet varētu būt ap 300. Nav tādas iespējas kā atlasīt tikai tiešsaistē aplūkojamos materiālus.

Te jāpiemin, ka “Redzi, dzirdi Latviju!” atbalsta arī Valsts kultūrkapitāla fonds. Citēju lapu “Par projektu”:

Arhīva misija ir ne tikai uzkrāt un glabāt vizuālās liecības par Latviju, bet darīt tās pieejamas jebkuram interesentam.

Citāta pēdējiem vārdiem gan vajadzētu būt “krietni turīgam interesantam”. Arhīva pakalpojumu cenrādis ir nepielūdzami bargs.

Videomateriālu anotācijās pietrūkst “Zudušajā Latvijā” ieviestā birku sistēma. Piemēram, ja bildē redzams Pulvertornis, tai būs pievienotas birkas “Pulvertornis”, “Vecrīga”, “Smilšu iela”. Tas dod iespēju ātri un ērti atlasīt visas bildes par sevi interesējošu objektu. Digitālajā krātuvē birku nav, tā vietā ir statisks teksta komentārs.

“Zudušajā Latvijā” ir iespēja attēlus komentēt. Atstātie komentāri bieži satur vērtīgu vēsturisku informāciju. Digitālajā krātuvē neko komentēt nav iespējams. Īpaši žēl tas tāpēc, ka vietām arhīva dotie teksta komentāri nav pilnīgi.

Bet vēl ielūkosimies vietnes lietošanas noteikumos. Citēju:

Vietnē ievietoto audiovizuālo dokumentu videofailu kopēšana, pārpublicēšana un demonstrēšana publiskos pasākumos bez Latvijas Nacionālā arhīva rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Audiovizuālo dokumentu izmantošanai vajadzīga arī darbu mantisko tiesību īpašnieku atļauja jeb licence.

Te parādās interesants moments, kuru varbūt varētu komentēt kāds autortiesības pārzinošs cilvēks. Latvijas Valsts arhīvam nepieder autortiesības uz darbiem, kurus tas uzglabā. Daļai video failu vispār nevarētu būt nekādi autortiesību ierobežojumi, jo tie ir tik veci, ka vismaz kāds no autoriem noteikti ir miris pirms vairāk nekā 70 gadiem. Kāda likumīgs pamatojums ir Latvijas Valsts arhīvs ekskluzīvajām tiesībām sniegt atļauju jau publicētu failu kopēšanai, pārpublicēšanai vai demonstrēšanai publiskos pasākumos? Ja šo arhīva prasību neievēros, tad kurš Latvijas likumdošanas normatīvais akts tādējādi tiks pārkāpts?

Mans personīgais uzskats ir, ka materiāliem, uz kuriem nav attiecināmi autortiesību ierobežojumi, jābūt pieejamiem visiem un par brīvu. Jā, tas praktisku iemeslu dēļ nav iespējams vecām filmu lentām un fotogrāfijām. Bet digitālas kopijas nolietot nevar!

 

Šobrīd gan projekts jāņem par labu tāds, kāds tas ir. Ielikšu saites uz man interesantākajiem kinomateriāliem, kuros redzama vecā Rīgas apbūve.

Alises ielas ūdenstornis
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-161084?cat=k&q=

Tilta būve pār kanālu pie Centrāltirgus.
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160291?cat=k&q=
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160357?cat=k&q=

Valmieras iela, Kalpaka postenis pie Ģertrūdes ielas
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160378?cat=k&q=

Vecrīga, Centrālā stacija, Uzvaras laukums
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-161054?cat=k&q=

Iļģuciema dzelzceļa stacija
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160380?cat=k&q=

Daugavmalas tirgus
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160334?cat=k&q=
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160923?cat=d&q=
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160351?cat=k&q=

Skatuve Grīziņkalnā
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160339?cat=k&q=

Autobusu garāžas Klijānu ielā celtniecība (noteikti ne tramvaju parka, kā norādīts anotācijā)
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160945?cat=d&q=

Postījumi Vecrīgā pēc 1. pasaules kara
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160888?cat=d&q=

1934. gada 16. maija rīts Rīgā, Grīziņkalns
http://www.redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160889?cat=d&q=

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *