Pavasarī, pastaigājoties pēc darba dienas mājās pie datora, nolēmu iemūžināt bildēs, kā izskatās vieta, kur paredzēta Rail Baltica trase. Cik var spriest to BalticMaps, Rail Baltica atradīsies sliežu ceļa dienvidu pusē, tāpēc vairāk uzmanības pievērsu tai.
Neskatoties uz centra tuvumu, ir ļoti maz vietu, kur sliedes šķērsojamas. Ar automobili nākošais šķērsojums aiz Lāčplēša ielas ir Slāvu ielas pārvads. Tie ir trīsarpus kilometri līnijā pa vilciena sliedēm. Praksē ar automobili ātrākais maršruts starp abiem šķērsojumiem ar auto aizņemtu astoņas minūtes, kuru laikā būtu jāpievar četrarpus kilometri. Centram tas ir nenormāli daudz. Turklāt vismaz vienā no vecajiem plāniem var redzēt, ka bijuši paredzēti vēl trīs šķērsojumi: Katoļu-Kurbada, Ģertrūdes-Daugavpils, kā arī Matīsa-Lauvas ielu.
Mana pastaiga sākās ar Vagonu parka tiltiņu, kas savieno Mazo Matīsa ielu ar Lauvas ielu. Tas ir uzbūvēts parocīgi tiem, kam vajadzīgs doties no centra virziena dzelzceļa pieturas uz Lauvas ielu vai otrādi. Toties ļoti neparocīgi tiem, kas dodas no Mazās Matīsa ielas uz Lauvas ielu vai otrādi, jo katru reizi viņi spiesti iet ~200 liekus metrus. Spriežot pēc paretās vilcienu, bet regulārās cilvēku satiksmes uz tiltiņa, šobrīd vairāk ir zaudētāju nekā ieguvēju.
Vagonu parka tiltiņu cilvēki lieto bieži. No tā paveras visai glīts skats uz centru, Matīsa ielas ūdenstorņiem, Vagonu parku, Lauvas ielu, Matīsa kapiem un pat cietumu. Regulāri uz / no depo brauc vilcieni. Ja paveicas, var redzēt vilciena mazgāšanu. Mana jaunākā atvase šo vietu ir ļoti iemīļojusi.
Pa kreisās jeb dienvidu puses sliedēm brauc elektrovilcieni Salaspils virzienā.
Zem tilta elektrovilcieni apstājas, lai izlaistu vai visbiežāk tomēr uzņemtu pasažierus. Nereti var redzēt cilvēkus, kas, no tālā tilta gala pamanījuši vilcienu, jož uz to ko kājas nes. Dīzeļvilcieni Salaspils virzienā brauc pa labo pusi un stacijā neapstājas.
Paralēli sliedēm no Vagonu parka uz centru neviens lāgā neiet. Nav iemītas takas. Var saprast, kāpēc tā. Uz centru ļoti ērti var aizbraukt ar bieži kursējošo 15. trolejbusu. Turklāt, kā tālāk redzēsim, gājēji te nejūtas omulīgi.
Drīz vien sākas manāms slīpums. Vietas kļūst mazāk. Aiz līkuma vilcienu laicīgi pamanīt nevar, jāpaļaujas uz dzirdi.
Tālāk aiz žoga sākas Ivana kapi. Gar sliežu malu paiet vairs nav iespējams, nav vietas.
Žogs, lai arī relatīvi svaigs, nav uzturēts tik labā kārtībā, lai nekur tam nevarētu tikt cauri. Tāpēc tālāk uz priekšu devos pa Ivana kapiem.
Tālāk pa kādu caurumu žogā tiku atkal blakus sliedēm. Par vietas trūkumu vairs nevarēju sūdzēties.
Agrāk tur nebiju gājis un biju pārsteigts, ka ir tik daudz nekā neizmantotas vietas.
Mazliet tālāk var iziet uz Jēkabpils ielu. Tā ir īpatnēja ar to, ka centra puses apbūve ir labā stāvoklī, ir arī jaunuzceltas ēkas. Savukārt te – starp sliedēm un Daugavpils ielu neko priecīgs skats nepaveras un diez vai daudzi tur gribētu dzīvot.
Tālāk aiz Jēkabpils ielas žogs pakāpeniski pietuvojas sliedēm.
Esam nonākuši pie Žaņa Lipkes ielas. Faktiski tas ir Ģertrūdes ielas turpinājums pāri sliedēm. Ved uz kapiem. Acīmredzot, tāda vēsturiski bijusi Ģertrūdes iela: baznīca – kapi.
Taisni uz priekšu redzams lielais Ģertrūdes / Satekles / Valmieras ielu krustojums.
Otrā pusē sliedēm ir Daugavpils / Kalupes ielu krustojums. Kādreiz te bijusi dzelzceļa pārbrauktuve, kā tas redzams man nezināma autora uzņēmumā. Sliežu līmenis attiecībā pret brauktuvēm tolaik bijis ievērojami zemāks. Jādomā, tas ticis paaugstināts saskaņā ar Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūvi, jo vecajā stacijā vilcieni no šīs puses ieradušies ielas līmenī, nevis augšā kā šobrīd.
Ir bijušas runas arī nesenākos laikos par iespējama tuneļa izveidi. Vietējie iedzīvotāji iebilduši vai nu iecerei, vai nav gribējuši pārdot savus nekustamos īpašumu nepieciešamajiem būvdarbiem un tā arī viss apstājies.
Reiz rakstīju par caursprauktuvi, kas atrodas sliežu kreisajā pusē. Tā šī vieta pagaidām izskatās no otras žoga puses.
Nebija tā, ka speciāli gaidīju vilcienu, tie tur brauc samērā bieži.
Lūk, Ģertrūdes iela.
Un pretējā pusē Daugavpils iela.
Nedomāju, ka dzīves kvalitāte īpaši atšķiras vienā vai otrā pusē sliedēm, bet esmu pārliecināts, ka nekustamais īpašums tuvajā Ģertrūdes ielā maksā ievērojami vairāk nekā tuvajā Daugavpils ielā. Tiesa, Ģertrūdes ielā ir nīkulīgs, reti kursējošs trolejbuss un autobuss uz centru. Daugavpils ielā nekā tāda nav, bet pa gājēju tuneli līdz tiem nav neko tālu jāiet.
Ja te būtu auto savienojums ar Ģertrūdes ielu, būtu arī ievērojama auto satiksme. Daugavpils iela būtiski izmainītos, un domāju, vietējie iedzīvotāji par to nebūtu priecīgi. No otras puses domāju arī, ka tad ar laiku nekustamā īpašuma cenas vismaz daļēji izlīdzinātos ar tuvējo Ģertrūdes ielu.
Kamēr aplūkoju Daugavpils ielu, atbrauca nākošais vilciens.
Tālāk sliedes atrodas ved pa iežogotu uzbērumu. Gājēji pa to iet nemēdz. Cik esmu novērojis, kaut cik regulāra gājēju satiksme ved no Matīsa ielas pārbrauktuves līdz Ģertrūdes / Valmieras / Satekles krustojumam, jo tur atrodas vārtiņi. Tālāk taisni uz priekšu gar sliedēm līdz stacijai esmu gājis vienīgi bērnībā.
Kalupes ielas pusē gar sliedēm aizstiepjas gājēju celiņš. Zem sliedēm Daugavpils / Kalupes ielas ar Ģertrūdes / Satekles ielām savieno gājēju tunelis.
Grafiti zīmējumos var sakatīt tramvaju, trolejbusu un dažādas ēkas Maskavas forštatē.
Pagaidām esmu sabildējis uzbēruma dienvidu pusi līdz pat tiltam. Vajadzētu arī līdz Torņakalna stacijai un no Vagonu parka uz dienvidiem, bet pagaidām tam neesmu atradis laiku. Kaut gan zem-Vagonu parka posmam reiz laiku izbrīvēju, bet, nonākot uz vietas, sapratu, ka tur esošās kompānijas dēļ tālāk līst ar fotoaparātu būtu diezgan neapdomīgi.