Ņemot vērā, ka savulaik gandrīz visi politiskie spēki izteikušies par tautas vēlētu prezidentu un vērā ņemama opozīcija tā arī nav parādījusies, jādomā, ka tas ir tikai laika jautājums. Šajā kontekstā interesanti izskatās teikums no svaiga iedzīvotāju viedokļa pētījuma:
Tikmēr puse iedzīvotāju, atbildot, ko Latvijai vajadzētu ņemt vērā no citu valstu pieredzes, lai veiksmīgāk atjaunotu ekonomiku un nākamreiz nepiedzīvotu tik smagu lejupslīdi, norādījuši uz nepieciešamību plānot ekonomikas attīstību ilgtermiņā, noteikt prioritātes un tām atbilstoši rīkoties.
Salīdzinoši bieži iedzīvotāji minējuši arī nepieciešamību pēc stabilas sociālās sistēmas (39%), rūpīgu krīzes cēloņu izpēti un reformu trūkumu novēršanai (36%), kā arī valsts budžeta līdzekļu uzkrāšanu sliktākiem periodiem (32%). Ievērojami retāk aptaujātie norādījuši, ka vajadzētu ļaut iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām iesaistīties lēmumu pieņemšanā (16%). Tiesa gan, lielāku pilnvaru piešķiršanu valsts vadītājiem (4%) aptaujātie atbalstījuši vēl retāk.
Ticamākie izskaidrojumi šķiet šie:
- cilvēki nemaz tik ļoti neilgojas pēc stingrās rokas un vairāk atbalsta liberālu demokrātiju,
- cilvēki neuzticas pie varas esošajiem, bet gaida, ka tomēr parādīsies un tiks ievēlēts Laimes lācis un visu Latviju sakārtos viņu vietā. Kādas ir prezidenta spējas un iespējas, viņi nezina.
- cilvēkiem ir tik ļoti apriebušies pēdējie prezidenti un ievēlētie parlamenta pārstāvji, ka viņi tic, ka tiešās vēlēšanās tiktu panākts apmierinošāks rezultāts. Prezidenta loma, neskatoties uz tā ierobežotajām funkcijām, viņiem šķiet gana svarīga, lai to ievēlētu tieši bez parlamenta starpniecības. Šķērslis nav pat tas, ka nevienu neapmierinošo Saeimu ievēlējuši tie paši, kas balsos par prezidentu.
Tiešām mums tik ļoti vajag to tautas vēlēto prezidentu?