Ieraksta tapšanas brīdī 22.03.2021. pēc pēdējiem datiem bija 177 no jauna saslimuši cilvēki. Nedēļas vidējais rādītājs 518, divu nedēļu – 504. Kopējā tendence ir neskaidra, nav vērojams ne būtisks samazinājums, ne nozīmīgs skaita pieaugums.
Ja vērtē datus divu nedēļu griezumā, tad Kariņa solītos situācijas atvieglojumus varētu sagaidīt pēc 52 dienām, tomēr šis rādītājs ir ļoti svārstīgs.
Otro poti saņēmuši 18939 cilvēki, pirmo 83806. Tādos tempos visu Latvijas iedzīvotāju vakcinēšanai ar abām potēm būs nepieciešami kādi 9-10 gadi.
Bērnudārzi
Pa laikam dzirdam stāstus no citiem bērnudārziem. Ja kāds bērnudārzā saslimstot, tiekot aizklapēts viss bērnudārzs ciet. No pieredzes zinām, ka mūsu bērnudārzā ierobežojumi attiecas tikai uz grupiņu. Un labi, ka tā, jo mums tas nozīmētu, ka no mājām strādāt nevarētu, ja nu vienīgi dažas stundas dienā. Līdz ar to kārtējās grupiņas saslimšana mūsu dzīvi tieši neietekmēja. Nu jau visi esot atpakaļ.
Bērnudārza audzinātāja vienurīt teica, ka bērni pēdējā laikā jau vairs nevis vienkārši spēlējas, bet runā par koronavīrusu.
Mēs mājās par Ķīnas vīrusu diez ko daudz nerunājam. Ar bērniem tikai tik daudz, cik jāpaskaidro, kāpēc nevar iet uz akvaparku, bumbu baseinu vai bibliotēku.
Vēdersāpes
Vienudien atvase aizgāja uz skoliņu ar sāpošu vēderu un drīz vien tika nosūtīta mājās. Atgriešanās atļauta tikai ar ārsta zīmi. Vēdersāpes, protams, tajā dienā pārgāja un pārējās nedēļas dienas bērns vesels garlaikojās mājās.
Nācās secināt, ka strādāt no mājām ar bērnu, lai arī salīdzinoši lielu, nav nemaz tik viegli. Sarežģīti uzdevumi man negadās bieži, bet šoreiz bija un sapratu, ka nespēju tikt galā. Traucē multeņu troksnis, raustīšana pa laikam u.c. lietas, pret kurām parasti esmu visai noturīgs.
Darbs
Uz darbu biju aizbraucis divas reizes. Vienu, lai apmācītu jaunos darbiniekus. Teorētiski varēju neklātienē, tomēr klātienē tas izrādījās daudz efektīvāk. Otru faktiski pasvinēt mazu darba uzvaru ar kolēģiem. Satikt tuvākos kolēģus pēc pailgas pauzes bija ļoti neparasti. Nu jau bija piemirsies, kā ir strādāt klātienē. Tomēr, ja nebūs neatliekamu vajadzību, uz darbu klātienē vairs nedošos. Negribas piedalīties riskantā loterijā. 15 kvadrātmetru / viena kabineta ierobežojums mums nav diez ko reāls, jo kopīgi sēžam palielās telpās.
Neilgi pēc mūsu tikšanās vienam no kolēģiem ģimene apslima ar kovīti. Pašam bija ilgstošs, nejauks klepus, bet tests negatīvs.
Attālinātais darbs
To, ka mūsu dzīvoklītis nav ļoti plašs, zinām jau labu laiku, bet, ja mums abiem jāstrādā no mājām, tad to jūt vēl izteiktāk. Abas darba vietas mums ir blakus un nav reālu variantu tās pārvietot. Līdz ar to, ja dzīvesbiedrene runā pa telefonu, bet man tajā brīdī ir konferences zvans, viens otram ļoti traucējam.
Savu darba dienu sāku septiņos, pēc kādas stundas parasti aizvedu atvases uz skoliņu. Tad atgriežos un strādāju līdz apmēram 16:00. Pēdējās darba dienas stundas parasti ir īpaši grūtas, jo visa enerģija aizgājusi pirmajām.
Pēc darba
Pēc savas attālinātās darba dienas parasti dodos ārā un kādu stundu staigāju apkārt pirms doties uz bērnudārzu pakaļ atvasēm. Pavisam nesen iedomājos, ka pastaigas varu padarīt jēgpilnākas, ņemot līdzi fotoaparātu.
Agrāk publicēju daudzus ierakstus Izzūdošās Rīgas sadaļā. Principā varētu to turpināt, tikai ļoti trūkst laika salikt bildes Stacijā. Ar to pēdējo – ej, nu, sazini, kad un kā būs, bet bildēt ir vērts jau tagad. Attiecīgi staigāju pa tuvākām un tālākām apkārtnēm un fočēju visu, kas liekas manas ievērības cienīgs. Pagaidām man tā šķiet aizraujoša nodarbe.
Garastāvoklis
Teikšu godīgi, caurmērā nav no labākajiem. Dienas vienmuļas, darbs intensīvs un nogurdinošs, kaitinoši bieži jācīnās ar nepaklausīgām atvasēm, vide vienveidīga. Ja uzrodas laiks sev pašam, visbiežāk neko vairs negribas. Nesen atgriezās migrēnas lēkmes.
Uz ielām
Gadās redzēt nekādu distanci neievērojošus jauniešu bariņus. Teorētiski viņi varētu dzīvot kopmītnēs, tomēr īsti neticu, ka viņi visi ir no vienas mājsaimniecības. Bet, lai jau, manis pēc, viņiem tāpat nav viegli. Īgnāk lūkojos uz dāmām 30+, kas uz ielas satiekas un bučo viena otru uz vaidziņa.
Ielas šķiet, caurmērā nedaudz tukšākas nekā agrākajos laikos. Automašīnu skaits mūsu rajonā gan nav samazinājies un apbrīnojami daudzu vadītāju, kuri brauc uz centru strādāt, cūciskais parkošanās stils mani ērcina katru dienu. Visvairāk ļaužu, liekas, ir bērnu rotaļu laukumiņos. Acīmredzot, tajos ir bērni un vecāki, kuriem skolas vai bērnudārza gaitas pa dienu gājušas secen.
Ierobežojumi
Pats neesmu pārbaudījis, nav bijusi īpaša vajadzība, bet, kā lasu, būvniecības veikalos iepirkšanās notiek kā parasti. Cilvēku apmēram tikpat daudz cik agrāk, attiecīgi ierobežojumi praksē ir bezjēdzīgi.
Bet, neskatoties uz daudzas reizes norādīto ierobežojumu bezjēdzīgumu, vai tad tiek nopietni apspriesta vai pat tikai pieļauta iespēja ierobežojumus pārskatīt, lai atmestu neefektīvākos, bet izvēlētos efektīvākos? Nekā tamlīdzīga!
Kopš 27. februāra bija vērojams saslimstības kritums, varbūt ne ļoti straujš, tomēr nozīmīgs. Šī tendence ilga līdz 16. martam. Kas notika īsi pirms 16. marta, kad vēl nebūt nebija zināms, ka saslimstības samazinājums sabremzēsies? Pilnīgi nekonsekventā kārtā tika pieņemti jauni, stingrāki ierobežojumi.
Kā jau agrāk minēju, pats sekoju līdzi saslimistības skaitļiem un nepaļaujos uz citu cilvēku interpretācijām. Sāku to darīt tikai tāpēc, ka man bija interesanti, bet tagad esmu secinājis, ka SPKC un valdība datus interpretē pēc principa “jo sliktāk, jo labāk”. Tas ir, par pozitīvajām tendencēm pēc iespējas jāklusē, par negatīvajām skaļi jākliedz. Piemēram, no 27.02. līdz 16.03. nedēļas vidējais vienā dienā saslimušo cilvēku skaits bija zemāks par divu nedēļu vidējo, kas ir visai drošs labvēlīgas tendences rādītājs. Vai, teiksim, 26.02. nedēļas vidējais bija 706, bet 15.03. tas bija nokritis jau līdz 491. Masu medijos klusums. Toties atlika nākošajās divās dienās rādītājiem pasliktināties, kā uzreiz ieslēdzās “viss ir slikti”.
Tikmēr mazo veikaliņu īpašnieki, nolikti negodīgā pozīcijā pret lielveikaliem, cīnās (vai vairs jau nemaz necīnās) par izdzīvošanu.
Valdības komunikācija
Esmu lasījis, ka neveiksmes valdības darbā skaidro ar neveiklu komunikāciju ar sabiedrību. Nepiekrītu. Neveiksmīgs darbs ir un paliek neveiksmīgs darbs, neskatoties ne uz kādu komunikāciju.
Starp citu, BenedictIngibjorg / MBendiks blogā lasāma interesanta, ļoti ticama un reizē arī visai pretīga versija par to, kāpēc visu drīkstēja pārdot tikai rimčiki un maksimas. Žēl, ka šī versija nav sacēlusi gana lielu troksni.
Mutācijas
Pirms dažām dienām varēja lasīt, ka ar stiprgripas mutāciju sasirdzis cilvēks, kurš saņēmis divas vakcīnas. Manuprāt, no tā izriet mazliet paradoksāls secinājums par vakcīnu jēgu. Tas ir, jo ātrāk visi tiks vakcinēti, jo mazāk iespēju būs vīrusam mainīties, jo iedarbīgāka izrādīsies vakcīna. Un otrādi. Ja gana liela daļa (50%? 20%?) iedzīvotāju potēti netiks, vīruss dzīvos viņu populācijā, izmainīsies un pārleks arī uz potētajiem cilvēkiem, padarot vakcīnas visai bezjēdzīgas.
Vakcīnas
Iespējams, man trūkst informācijas, tomēr ņemšanās ar AstraZeneca šķiet mazliet pārspīlēta. No stiprgripas katru dienu apmirst pa saujiņai cilvēku, bet lielākā brēkšana, redz, ir par vakcīnu, kuras saistība ar kāda vai kādu cilvēku nāvi pat nav pierādīta.
Par vienu vakcīnu man tomēr ir viedoklis. Par sputņiku. Ar to es nepotēšos. Diez vai ir iespējams saskaitīt reizes, cik Krievija / PSRS ir mēģinājuši apšmaukt citas valstis. Es nudien ticu šīs dopinga slēpšanas lielvalsts spējām iziet visdažādākos vakcīnu testus, lai pēc tam iesmērētu tirgū pilnīgi atšķirīgu produktu. Tas, ka aizsardzības ministrs neiebilstu sputņika iegādei, manuprāt, par viņu liecina ko ļoti neglaimojošu.
Kā es reorganizētu ierobežojumus
Pirms ko uzsāktu, mani ļoti interesētu dažādi pētījumi. To apkopošana un izpēte nav viena cilvēka darbs, vajadzētu spēcīgu analītiķu (ne obligāti mediķu) komandu. Man ir aizdomas, ka masku pozitīvais efekts ir stipri pārspīlēts. Galvenais ir distancēšanās, bet masku lietošana cilvēkiem dod mānīgu drošības sajūtu.
Otrkārt, es gribētu izbeigt muļķošanos ar veikalu ierobežošanu. Ja vispār ir kādi pozitīvi efekti, tad tos atsver ne mazums citu, bet negatīvu efektu. Nedrīkst būt tā, ka lielākie ieguvēji ir tie, kas veiklāk krāpjas.
Treškārt, var vakcinēt kaut pilnīgi visus valsts iedzīvotājus, bet, ja robežas paliek vaļā un iebraucējus kontrolē tikpat šķidri kā līdz šim, tas ir tikai laika jautājums, kad tiksim pie mutācijas viļņa. Ierobežojumiem uz robežām jābūt iespējami stingriem, lai valsts iekšienē varētu dzīvot iespējami komfortabli.
Ilgtermiņā
Skatoties apkārt notiekošo gan mūsu, gan citās valstīs, šķiet, ka pat netiek pieļauta doma, ka kovids pasaulē varētu aizkavēties ilgstoši. Teiksim, piecus gadus, kas man nebūt neliekas pārspīlēti pesimistiski. Jo, ja tā padomā, ir virkne aktivitāšu, kas tādā gadījumā būtu jāpārskata vai jāreorganizē. Tikpat labi tie varētu būt 20 gadi.
Profesionālais sports Covid-19 apstākļos ir praktiski bezjēdzīgs, tā finansiāla stutēšana ir liela izšķērdība. Izglītībā process jābalsta uz ierakstītiem raidījumiem, nevis lekciju tiešraidēm. Jādomā, ko darīt ar viesnīcām, varbūt jāsubsidē to likvidēšana līdzīgi cukurbiešu rūpnīcām savā laikā un to kopējais skaits jāierobežo? Jāintensificē kultūras digitalizācija, kaut vai iesākumam padarot brīvi pieejamus ar autortiesībām neaizsargātus darbus. Un tā tālāk.
Ieguvēji no vīrusa
Runas par vīrusa iespējamo izcelsmi manāmi pieklusušas. Par izcelsmes vietu – Ķīnu lielu domstarpību šķietami nav. Bet vai vīruss ir mākslīgs? Ja tā, tad tieši Ķīnas speciālistiem ar to jābūt vislabāk pazīstamiem. Attiecīgi viņi vislabāk zinātu, kā ar to tikt galā, un Ķīnai no vīrusa būtu jācieš salīdzinoši maz.
Tīri teorētiski var jau arī būt, ka vīruss palaists pasaulē speciāli. Tikai kam tas varētu būt izdevīgi?
Ja paskatās pagājušā gada IKP pieaugumu pa valstīm, tad ieguvēju nebūt nav daudz. Pieaugums bijis tikai 26 valstīm. To vidū nav nevienas Eiropas vai Ziemeļamerikas valsts. Ja atskaita valstis, kuru IKP mazāks nekā Latvijai, Top 10 ir šāds:
- Bangladeša,
- Ēģipte,
- Mjanma,
- Etiopija,
- Tanzānija,
- Ķīna,
- Kotdivuāra,
- Turkmenistāna,
- Vjetnama,
- Kenija
Manuprāt, lielākais ieguvējs no Covid-19 vispasaules pandēmijas te ir pilnīgi skaidrs.
No nosauktajām valstīm Ķīnai ir otrs lielākais IKP pasaulē. Nākošais sekotājs ir Ēģipte, 34. lielākais IKP pasaulē. No pārējiem pozitīvajiem lielākā ekonomika ir Taivanai – 21. vieta.