Ārkārtējā situācija beigusies, bet nez vai kāds paredzēja pēc tam sekojošo cepienu potēšanās sakarā. Pie tam no abām pusēm. Nebūt neliekas, ka tas varētu drīzumā pāriet. Jo ir izveidojušās trīs stabilas grupas – skaļie vakcīnu aizstāvji, skaļie vakcīnu pretinieki un visi pārējie. Starp citu, piederība kādai no grupām nav atkarīga no tā, vai attiecīgais indivīds ir vakcinējies.
Liekas, ka skaļo grupu pārstāvji ir pārliecināti, ka uzvarēs oponentus ar skaļāku kliegšanu. Otra puse attiecīgi arī kliedz skaļāk. Drīz vien talkā tiek saukti arī stiprāki izteicieni, ar kuriem oponentus tā kā vajadzētu pārliecināt, bet nez kāpēc neizdodas.
Pieņemu, ka viens otrs ķeras arī pie racionālākām pārliecināšanas metodēm ar pētījumiem utml., bet nelaime ir tā, ka pārāk daudz līdzcilvēku ir imūni pret racionāliem argumentiem.
Gaismas tīmeklis nesen stāstīja, ka Izraēlā saslimstība esot daudz augstāka nekā Latvijā, neskatoties uz to, ka tur proporcionāli vakcinēts lielāks skaits cilvēku. Es gribētu saprast, kāpēc tā, bet izskatās, ka tas nav iespējams, jo skaļie vakcīnu pretinieki teiks, ka tas pierāda vakcīnu bezjēdzīgumu, bet skaļie vakcīnu aizstāvji vai nu teiks, ka tās ir viltus ziņas, vai izliksies, ka neko tādu nezina.
Ar ko tas viss beigsies? Kādā brīdī skaļo grupu pārstāvjiem apniks veltīt savu enerģiju nemitīgajām cīņām. Gandrīz uzrakstīju bezjēdzīgajām. Bet tā nebūt nav. Abas šīs grupas ar to viedokļiem sabiedrībai ir pilnīgi nepieciešamas. Ja kāda no tām pazustu, publiskajā telpā dominētu viena vienīga pareizā patiesība, kas būtu vēl daudz sliktāk nekā šie nemitīgie ķīviņi. Tā kā jāsaka paldies gan skaļajiem vakcīnu aizstāvjiem, gan to pretiniekiem. Neesmu vienīgi drošs, vai pārlieku emocionāli argumenti, oponentu nozākāšana un tamlīdzīgas nekonstruktīvas darbības jebkurā no pusēm kopumā nenodara vairāk slikta nekā laba.