Skip to content

Valsts pārvalde

Kā vajadzētu vadīt valsti un kā tas reāli notiek.

Progresīvo niša

Bet nav jau nekāds brīnums, ka Progresīvie ir populāri. Tā arī paliks turpmāk, ja viens otrs neapjēgs elementāru lietu. Ar ekoloģisko daudzveidību neklājas labi ne globāli, ne arī Latvijā. Ir cilvēki, kuriem tas nepatīk un cilvēki, kuriem par to ir vienalga. Piemēram, man ir visai nacionāli uzskati un domāju, ka par demokrātiju nekas labāks navRead More »Progresīvo niša

Par sarkanajām līnijām

Iepriekšējā ierakstā par izvēli vēlēšanās visai noteikti paziņoju, par ko visu nebalsošu un ka vispār šis būs sirdsapziņas balsojums. Ha, ha. Pirmo reizi dzīvē pievērsos partiju programmu pētīšanai. Izlidoja ārā tie, kas sola elektroniskas vēlēšanas, atjaunot latu, atcelt būvatļaujas privātajai apbūvei, samazināt deputātus deputātu skaitu, tieši vai netieši pauda rusofiliskas atziņas, vispār programmu nebija uzrakstījuši,Read More »Par sarkanajām līnijām

Izvēle vēlēšanās 2022

Ne pārāk sen tviterī paziņoju, ka par šī brīža valdošajā koalīcijā esošajām partijām nebalsošu. Pamatojums bija Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas ļauj cirst vēl tievākus kokus. Pastāstīšu mazliet plašāk. Es nezinu, kā būtu, ja šī būtu vienīgā MK nejēdzība, ar ko nācies saskarties pēdējo gadu laikā. Bija zinātnē balstīti stiprgripas ierobežojumi, tagad ir bažas parRead More »Izvēle vēlēšanās 2022

Kā karš beigsies?

Ja žurnālisti ar kādu runā par Ukrainas – Krievijas karu, tad gandrīz vienmēr parādās jautājumi – cik ilgi tas turpināsies un kā beigsies? Nenoliedzami arī mani interesē šie jautājumi. Martā un aprīlī dzirdamāki bija viedokļi, ka ilgi tas viss neturpināsies un ka Krievija pati neizturēs. Cilvēcīgi gribējās tiem ticēt, bet tas jau tobrīd nelikās reāli,Read More »Kā karš beigsies?

Sāpīgas sankcijas

Es vēl nekad nebiju pieredzējis, ka ieraksts jau pēc dažām stundām izskatās neglābjami novecojis. Bet tāds tas šobrīd man liekas. Lai vai kā, labāk to tomēr publicēšu. Lai paliek, tā sakot, vēsturei. *** Pēdējās nedēļas pārliecinoši lasītākais Stacijas ieraksts ir Īsa Ukrainas vēsture. Tas tapis tālajā 2012. gadā, kad okupanti vēl nebija savilkušies Donbasā unRead More »Sāpīgas sankcijas

Vide pret latviskumu

Tādi balsojumi kā šis par likuma grozījumiem, kas svītro prasību krasta kāpu aizsargjoslā ciemos obligāti iekļaut īpaši aizsargājamos biotopus, man liek aizdomāties, īpaši vienas nacionālas partiju apvienības sakarā. Es nesaprotu. Ja reiz cilvēki ir apvienojušies partijā, lai gādātu, ka dzimst vairāk latviešu, ka viņi tiek audzināti latviešu garā, lai latviešu kultūra zeļ un plaukst unRead More »Vide pret latviskumu

Trešdienas rekords un sazvērestības teorijas

Es uzturu pats savu ekselīti, kurā piefiksēju cik no jauna saslimušo ir katrā dienā. Man patīk to darīt. Domāju, ka tādā veidā mana izpratne par saslimšanas tendencēm ir objektīvāka nekā tiem, kuri paļaujas uz citu cilvēku interpretācijām. Esmu ievērojis, ka šie dati ir jāskatās nedēļas vai divu nedēļu griezumā. Nav jēgas salīdzināt pirmdienu ar piektdienu,Read More »Trešdienas rekords un sazvērestības teorijas

Dzīve starp ārkārtējām situācijām

Es tiešām neapskaužu tos jaunos cilvēkus, kuriem šis laiks posta attiecības – gan romantiskās, gan draudzību. Ja man savos 18 gados būtu tāda pandēmija ar attālinātajām mācībām, justos pusi dzīves palaidis garām. Tagad atzīmēšu dažus skaitļus, lai ilustrētu starpību starp abām ārkārtējām situācijām un “miera periodu” starp tām. Pirms pirmās ārkārtējās situācijas Latvijā bija 10Read More »Dzīve starp ārkārtējām situācijām

Kā izvēlējos, par ko balsot 2020.08.29. Rīgas domes vēlēšanās

Arī es plānoju piedalīties šīs nedēļas Rīgas domes vēlēšanās. Šoreiz man izvēli veikt bija sarežģītāk nekā citus gadus, jo nu bija patiešām grūti izvēlēties “mazāko ļaunumu”. Kā es to izdarīju? Pirmkārt, atmetu Saskaņu un GKR, kas atbildīgi par līdz šim ievārīto. Otrkārt, atmetu sevišķi krieviskos sarakstus un tos, kuri 5% barjeru, visticamāk, nepārvarētu. Treškārt, aplūkojuRead More »Kā izvēlējos, par ko balsot 2020.08.29. Rīgas domes vēlēšanās

Par nākotnes kolaboracionismu

Kolaboracionisms (no franču: collaboration — ‘sadarbība’) šaurākā nozīmē ir jebkura sadarbība ar okupācijas varu, savukārt starptautiskajās tiesībās ar šo terminu saprot apzinātu, brīvprātīgu un tīšu sadarbību ar pretinieku, darbojoties tā interesēs pret savu valsti. Terminam ir izteikti negatīva nokrāsa, saistot to ar pakalpību, līdzskrējējiem un oportūnismu. Daudzās pasaules valstīs kolaboracionisms tiek atzīts par noziedzīgo nodarījumu, kuruRead More »Par nākotnes kolaboracionismu

%d bloggers like this: